Likvidējamā Ventspils brīvostas pārvalde likvidēšanās vietā meklē mārketinga speciālistu, bet piedāvā ostas krāvēja algu
PIETIEK05.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
854 līdz 1371 eiro “uz rokas” mēnesī — tādu algu mārketinga speciālistam piedāvā likvidēšanai paredzētā Ventspils brīvostas pārvalde, vienlaikus izvirzot prasības, kuras parasta pilda vesela radošā aģentūra.
“Teicamas prezentācijas un komunikācijas spējas; pieredze rakstu un ziņu sagatavošanā; pieredze drona pilotēšanā; pieredze video veidošanā (no idejas radīšanas un filmēšanas līdz montēšanai); teicamas latviešu valodas zināšanas; brīva angļu un krievu valodas pārvaldīšana; prasmes veidot prezentācijas (MS PowerPoint), kā arī apkopot un apstrādāt datus (MS Excel)” — šādas prasības izvirzītas Ventspils brīvostas pārvaldes mājaslapā publicētā sludinājumā, taču visu šo talantu īpašniekam tiek solīta bruto alga no 1200 līdz 1938 EUR mēnesī, kas aptuveni atbilst mazkvalificēta darba samaksai ostas uzņēmumos. Tādu saņem vagonu tīrītāji, ostas krāvēji un citi tamlīdzīgu darbu darītāji termināļos un ar tiem saistītajos uzņēmumos.
Sludinājumā tiek solītas lietas, kas izskatās vēl apšaubāmāk nekā Rīgas domes partiju priekšvēlēšanu solījumi — te piedāvā “dinamisku darbu vienā no lielākajām Latvijas ostām; profesionālās attīstības un izaugsmes iespējas; kvalifikācijai atbilstošu, stabilu atalgojumu (darba alga bruto no 1200 līdz 1938 EUR mēnesī); labus darba apstākļus un sociālās garantijas”.
Pietiek jau informēja, ka Ventspils brīvostā pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, sarucis par vairāk nekā 40% un turpina krist. Tas notika pēc tam, kad Jaunās Konservatīvās partijas politiķi Jānis Bordāns (tieslietu ministrs) un Juris Jurašs (viņa toreizējais parlamentārais sekretārs) devās uz ASV, kur Donalda Trampa administrācijai izlūdzās Ventspils brīvostas pārvaldes kā Latvijas Ministru kabineta tiešajā pārraudzībā esošas valsts iestādes ievietošanu ASV sankciju sarakstā.
Vēlāk brīvostas pārvalde no šī saraksta tika izņemta, bet kaitējums jau bija nodarīts ne tikai Ventspils ostai — kravu īpašniekiem preventīvi izvairoties no situācijas, kurā Krišjāņa Kariņa vadītā valdība izlūdzas ārzemju sankciju ieviešanu pati pret savām iestādēm, sistemātisks kravu kritums novērots arī Rīgas un Liepājas ostās (lai arī mazāks, jo caur tām pieaudzis Latvijas ražojumu eksports), bet dzelzceļš tikmēr pazaudējis jau gandrīz pusi no visām līdz šim pārvadātajām tranzītkravām.
Otrs faktors, kas paātrinājis kritumu Ventspils brīvostas kravu apgrozījumā, ir vairākkārt aprakstītā lejupslīde tajos terminālos, kurus vada “arestētās mantas glabātājs” Rūdolfs Meroni — tādos uzņēmumos kā AS Kālija parks, Ventspils Tirdzniecības Osta, ogļu termināls utt. kravu apgrozījums R. Meroni “vadības” laikā nokrities uz pusi (VTO) vai divdesmitkārtīgi (Kālija parks).
Sludinājumā izvirzītās prasības mārketinga speciālistam liek domāt, ka tam būs jāmēģina kaut ko glābt, lai arī samazināt tādus kravu zudumus nav pa spēkam nevienam mārketinga ģēnijam, lai cik prasmīgs un pieredzējis nebūtu šis speciālists.
“Un tātad. Meklē tirgzini, PR speciālistu, žurnālistu, pilotu, radošo direktoru, artdirektoru, maketētāju, režisoru, operatoru, fotogrāfu, montāžas režisoru, datu speciālistu. Vienā personā. Alga kā Maxima nodaļas vadītājam. Veiksmes,” – arī šādi sludinājums tiek komentēts Facebook.
Dīvains ir arī solījums par “profesionālās attīstības un izaugsmes iespējām”, ņemot vērā, ka Ministru kabinets jau pirms pusgada ir nolēmis likvidēt Ventspils brīvostas pārvaldi — tās vietā nākšot jauna valsts akciju sabiedrība Ventas Osta.
Jāpiezīmē, ka Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane un viņas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis, kuru “vadības” laikā noticis minētais bezprecedenta kravu kritums, nav izdarījuši vai paveikuši neko, lai kravas atgūtu — taču šīs amatpersonas par nepilna laika darbu saņem vismaz trīs reizes lielāku samaksu, nekā tiek piedāvāts mārketinga speciālistam, kam tagad būs jāmēģina atveseļot brīvostas reputācija kravu īpašnieku vai rūpniecības uzņēmumu investoru acīs.
Vēl vairāk: brīvostas valde I. Strautmanes un Ģ. V. Kristovska vadībā pirms mēneša nobalsoja izbeigt jaunās rūpniecības ēkas būvi, apzināti pazaudējot pusotru miljonu no Eiropas naudas un ap 80 potenciālajām darbavietām līdz ar rūpniecības investoriem, kuri attiecīgās ražošanas ēkas pēc to izbūves nomā no brīvostas pārvaldes.
Ja kāds vēlas pieteikties:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
