Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Agrā 13. jūnija rītā*) Tieslietu ministrijas pārstāve sniedza komisijai galīgo skaidrojumu likumprojekta Nr. 283/Lp14, 3. lasījumam - par parādnieka interešu ievērošanu, ilustrējot to ar vienkāršu aritmētisku piemēru, lai mudinātu deputātus pat ne balsot, ir vai nav kādas šaubas par aritmētiku.
Tieslietu ministrijas pārstāves sniegtajā piemērā viss tiešām ir skaidrs: uzturlīdzekļu piedziņas lietā parādniekam, kuram ir alga pēc nodokļu atskaitījumiem 800 eiro un kuram apgādībā ir divi bērni, šoreiz, kamēr Civilprocesa likuma 594.pantā ir spēkā esošā kārtība, jācieš uzturlīdzekļu parāda piedziņa 120 eiro apmērā mēnesī. Bet tagad, aprēķinot pēc pārtaisītā likumprojekta jaunas koncepcijas, uzturlīdzekļiem paredzēs ieturēt tikai 72 eiro! Un attiecīgi šī parādnieka intereses patiešām tiks ievērotas: viņam nebūs jāmaksā lieli alimenti. Jautājums ir aprēķināts, atrisināts, deputāti piekrīt, drīz balsos 3.lasījumā.
Bet pagaidiet, tam nevajadzētu būt tik vienkārši. Šis jautājums ir nevis par parādnieka interesēm, bet gan par bērna tiesībām. Uz kāda pamata uzturlīdzekļu summa samazināsies (30%, nevis 50% pēc spēkā esošās tiesību normas, CPL 594.panta 1.daļas 1.punkta) un līdz ar to palielināsies līdzekļi bērniem parādnieka apgādībā (70%, nevis 50%). Un kam tie 70% aizies - bērniem vai paša parādnieka personiskajām interesēm - ir sekundārs jautājums, bet vai šī shēma būs tiesiski pieņemama?
Uz kāda juridiska pamata likumdevēji tagad samazina summu bērnu uzturlīdzekļiem, bet palielina bērnu apgādībai, turklāt par katru bērnu parādnieka apgādībā jau tā tiek saglabāti 15%. Aritmētiski tas izskatās tā: 800 eiro mēnesī (uz rokas) mīnus 350 (parādniekam saglabājamā puse no minimālās algas), mīnus 210 (saglabājami 15% no min.algas par katru bērnu parādnieka apgādībā) un rezultāts - (800-350-210) 240 reizināms ar 30%, tātad uzturlīdzekļiem būs 72 eiro mēnesī (nevis 120 kā 50%).
Tātad, palielinot summu, kas pienākas nepilngadīgajiem apgādībā esošajiem parādnieka bērniem, bet atņemot šī palielinājuma apmēru no uzturlīdzekļiem par citiem nepilngadīgiem parādnieka bērniem, Tieslietu ministrija nejauši vai apzināti lemj, kam no bērniem jāsaņem vairāk naudas no tēva ienākumiem un kam mazāk, dēvējot tādu aprēķinu par parādnieka interešu ievērošanu.
Kāpēc Saeimas Juridiskais birojs ir vienaldzīgs pret bērnu tiesību nelīdzsvarotību, un kāpēc likumprojekta anotācijā tam nav paskaidrojuma? Taču pēc 1.lasījuma likumprojekts tika konceptuāli mainīts, sākotnējā Anotācija zaudēja spēku, un konceptuāli izmainītajā likumprojektā Nr.382/Lp14 atbilstošas Anotācijas nav.
Sagatavotas izmaiņas Civilprocesa likuma 594. pantā var ilustrēt ar citiem, no juridiskā viedokļa pretrunīgiem piemēriem par parādnieku tiesību iznīcināšanu, liedzot viņiem iespēju saglabāt ienākumus minimālās algas apmērā. Arī tad, ja parādnieka apgādībā ir bērni, kuriem tiek saglabāti papildu procenti, bet kopā ne vairāk kā par trīs bērniem 45% no minimālās algas, - tad, kaut pateicoties šiem bērniem, "Tieslietu ministrijas aritmētika" pieļaus sasniegt nacionālo minimumu. Bet tā ir kaut kāda kļūda uzskatīt, ka tik stingra koncepcija pret minimālas algas saglabāšanu palīdzēs samazināt ēnu ekonomiku. Visticamāk, ēnu ekonomikas apkarošanas sauklis ir aizsegs nespējai veidot normālu ekonomiku ar normālu dzīves līmeni. Vai vadība nevar noticēt, ka cilvēki dzīvo nabadzībā un tiešām nevēlas par to pārliecināties?
Cits piemērs: parādniekam, kuram nav bērnu apgādībā, darba alga ir 800 eiro pēc nodokļiem. Spēkā esošajā Civilprocesa likuma 594.panta 1.daļas 3.punktā ir noteikts saglabāt parādniekam darba algu vai tai pielīdzinātos ienākumus Ministru kabineta nosacītajā minimālās algas apmērā, un tikai tas, kas ir virs šī minimuma, ir jāaprēķina ar 30% ieturējumam parāda dzēšanai. Tātad 800 mīnus 100 reizinām ar 30%, un parādniekam ir pat vairāk nekā minimālā alga, 770 eiro mēnesī.
Te gan jāņem vērā, ka visās 27 Eiropas Savienības valstīs likumdošana saglabā parādnieka minimālo ienākumu jeb minimālo algu vai minimumu, lai kā to sauc. Grozot šo normu, Tieslietu ministrijas ieredņi vēlētos, lai neviens parādnieks, kuram nav bērnu apgādībā un ienākumi nedaudz pārsniedz minimālas algas apmēru, neredzētu savās rokās šo Eiropas Savienībā unikālo minimālas algas summu - 700 eiro mēnesī. Aritmētiski jaunā kārtība būs tāda: 800 (pēc nodokļu atskaitījumiem) mīnus 350 (neaizskaramā summa, 50% no minimuma), rezultāts reizināms ar 30%, tad iznāk 135 eiro mēnesī parāda dzēšanai, parādniekam paliek 665 eiro, ja neņemtu vērā tiesu izpildītāja un kreditiestādžu ikmēneša procentus. Tā kā valstī šoreiz ir noteikts minimālo ienākumu slieksnis 549 eiro mēnesī, tad parādnieks dzīvos šādi, kāmēr vadošie saņem algas aploksnēs un lido superdžetos!
Vēl viens piemērs noslēgumā: parādnieks ir vientuļš maznodrošināts pensionārs ar pensiju 540 eiro mēnesī (pēc indeksācijas oktobrī) pēc ienākuma nodokļa atskaitīšanas. Šobrīd likums saglabā parādniekam visus ienākumus zem minimālās algas. Bet, pateicoties Tieslietu ministrijas pūlēm, šim parādniekam neskarti paliks 350 eiro, un no atlikušās summas - 190 eiro tiks aprēķināti 30%, mēnesī ieturot 57 eiro. Uz rokas būs 483 eiro, un, lai nepaliktu bez komunālajiem pakalpojumiem un bez jumta virs galvas, valsts vinam piemaksās par elektrību, un Sociālāis dienests piešķirs pieticīgu pabalstu, ja vien pašvaldībai pietiks naudas, taču valdība neplānoja papildlīdzekļus no valsts budžeta sadalīt starp pašvaldībām, un Tieslietu ministrijas ieskatā pašvaldībām papildu nauda nebūs vajadzīga.
Tādējādi Tieslietu ministrija turpina uzsvērt, ka likumprojekts ir balstīts uz parādnieka interešu ievērošanu un aizsardzību. Tas ir tāpat kā “meli - ir patiesība”, “melns - ir balts”, un parādnieki Latvijā - nav cilvēki, bet tikai regulārs naudas avots pēc simtiem tūkstošu izpildu rakstiem, no kā tiesu izpildītāji jau pārāk noguruši gaidīt savas prēmijas.
______________________________