Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.

Agrā 13. jūnija rītā*) Tieslietu ministrijas pārstāve sniedza komisijai galīgo skaidrojumu likumprojekta Nr. 283/Lp14, 3. lasījumam - par parādnieka interešu ievērošanu, ilustrējot to ar vienkāršu aritmētisku piemēru, lai mudinātu deputātus pat ne balsot, ir vai nav kādas šaubas par aritmētiku.

Tieslietu ministrijas pārstāves sniegtajā piemērā viss tiešām ir skaidrs: uzturlīdzekļu piedziņas lietā parādniekam, kuram ir alga pēc nodokļu atskaitījumiem 800 eiro un kuram apgādībā ir divi bērni, šoreiz, kamēr Civilprocesa likuma 594.pantā ir spēkā esošā kārtība, jācieš uzturlīdzekļu parāda piedziņa 120 eiro apmērā mēnesī. Bet tagad, aprēķinot pēc pārtaisītā likumprojekta jaunas koncepcijas, uzturlīdzekļiem paredzēs ieturēt tikai 72 eiro! Un attiecīgi šī parādnieka intereses patiešām tiks ievērotas: viņam nebūs jāmaksā lieli alimenti. Jautājums ir aprēķināts, atrisināts, deputāti piekrīt, drīz balsos 3.lasījumā.

Bet pagaidiet, tam nevajadzētu būt tik vienkārši. Šis jautājums ir nevis par parādnieka interesēm, bet gan par bērna tiesībām. Uz kāda pamata uzturlīdzekļu summa samazināsies (30%, nevis 50% pēc spēkā esošās tiesību normas, CPL 594.panta 1.daļas 1.punkta) un līdz ar to palielināsies līdzekļi bērniem parādnieka apgādībā (70%, nevis 50%). Un kam tie 70% aizies - bērniem vai paša parādnieka personiskajām interesēm - ir sekundārs jautājums, bet vai šī shēma būs tiesiski pieņemama?

Uz kāda juridiska pamata likumdevēji tagad samazina summu bērnu uzturlīdzekļiem, bet palielina bērnu apgādībai, turklāt par katru bērnu parādnieka apgādībā jau tā tiek saglabāti 15%. Aritmētiski tas izskatās tā: 800 eiro mēnesī (uz rokas) mīnus 350 (parādniekam saglabājamā puse no minimālās algas), mīnus 210 (saglabājami 15% no min.algas par katru bērnu parādnieka apgādībā) un rezultāts - (800-350-210) 240 reizināms ar 30%, tātad uzturlīdzekļiem būs 72 eiro mēnesī (nevis 120 kā 50%).

Tātad, palielinot summu, kas pienākas nepilngadīgajiem apgādībā esošajiem parādnieka bērniem, bet atņemot šī palielinājuma apmēru no uzturlīdzekļiem par citiem nepilngadīgiem parādnieka bērniem, Tieslietu ministrija nejauši vai apzināti lemj, kam no bērniem jāsaņem vairāk naudas no tēva ienākumiem un kam mazāk, dēvējot tādu aprēķinu par parādnieka interešu ievērošanu.

Kāpēc Saeimas Juridiskais birojs ir vienaldzīgs pret bērnu tiesību nelīdzsvarotību, un kāpēc likumprojekta anotācijā tam nav paskaidrojuma? Taču pēc 1.lasījuma likumprojekts tika konceptuāli mainīts, sākotnējā Anotācija zaudēja spēku, un konceptuāli izmainītajā likumprojektā Nr.382/Lp14 atbilstošas Anotācijas nav.

Sagatavotas izmaiņas Civilprocesa likuma 594. pantā var ilustrēt ar citiem, no juridiskā viedokļa pretrunīgiem piemēriem par parādnieku tiesību iznīcināšanu, liedzot viņiem iespēju saglabāt ienākumus minimālās algas apmērā. Arī tad, ja parādnieka apgādībā ir bērni, kuriem tiek saglabāti papildu procenti, bet kopā ne vairāk kā par trīs bērniem 45% no minimālās algas, - tad, kaut pateicoties šiem bērniem, "Tieslietu ministrijas aritmētika" pieļaus sasniegt nacionālo minimumu. Bet tā ir kaut kāda kļūda uzskatīt, ka tik stingra koncepcija pret minimālas algas saglabāšanu palīdzēs samazināt ēnu ekonomiku. Visticamāk, ēnu ekonomikas apkarošanas sauklis ir aizsegs nespējai veidot normālu ekonomiku ar normālu dzīves līmeni. Vai vadība nevar noticēt, ka cilvēki dzīvo nabadzībā un tiešām nevēlas par to pārliecināties?

Cits piemērs: parādniekam, kuram nav bērnu apgādībā, darba alga ir 800 eiro pēc nodokļiem. Spēkā esošajā Civilprocesa likuma 594.panta 1.daļas 3.punktā ir noteikts saglabāt parādniekam darba algu vai tai pielīdzinātos ienākumus Ministru kabineta nosacītajā minimālās algas apmērā, un tikai tas, kas ir virs šī minimuma, ir jāaprēķina ar 30% ieturējumam parāda dzēšanai. Tātad 800 mīnus 100 reizinām ar 30%, un parādniekam ir pat vairāk nekā minimālā alga, 770 eiro mēnesī.

Te gan jāņem vērā, ka visās 27 Eiropas Savienības valstīs likumdošana saglabā parādnieka minimālo ienākumu jeb minimālo algu vai minimumu, lai kā to sauc. Grozot šo normu, Tieslietu ministrijas ieredņi vēlētos, lai neviens parādnieks, kuram nav bērnu apgādībā un ienākumi nedaudz pārsniedz minimālas algas apmēru, neredzētu savās rokās šo Eiropas Savienībā unikālo minimālas algas summu - 700 eiro mēnesī. Aritmētiski jaunā kārtība būs tāda: 800 (pēc nodokļu atskaitījumiem) mīnus 350 (neaizskaramā summa, 50% no minimuma), rezultāts reizināms ar 30%, tad iznāk 135 eiro mēnesī parāda dzēšanai, parādniekam paliek 665 eiro, ja neņemtu vērā tiesu izpildītāja un kreditiestādžu ikmēneša procentus. Tā kā valstī šoreiz ir noteikts minimālo ienākumu slieksnis 549 eiro mēnesī, tad parādnieks dzīvos šādi, kāmēr vadošie saņem algas aploksnēs un lido superdžetos!

Vēl viens piemērs noslēgumā: parādnieks ir vientuļš maznodrošināts pensionārs ar pensiju 540 eiro mēnesī (pēc indeksācijas oktobrī) pēc ienākuma nodokļa atskaitīšanas. Šobrīd likums saglabā parādniekam visus ienākumus zem minimālās algas. Bet, pateicoties Tieslietu ministrijas pūlēm, šim parādniekam neskarti paliks 350 eiro, un no atlikušās summas - 190 eiro tiks aprēķināti 30%, mēnesī ieturot 57 eiro. Uz rokas būs 483 eiro, un, lai nepaliktu bez komunālajiem pakalpojumiem un bez jumta virs galvas, valsts vinam piemaksās par elektrību, un Sociālāis dienests piešķirs pieticīgu pabalstu, ja vien pašvaldībai pietiks naudas, taču valdība neplānoja papildlīdzekļus no valsts budžeta sadalīt starp pašvaldībām, un Tieslietu ministrijas ieskatā pašvaldībām papildu nauda nebūs vajadzīga.

Tādējādi Tieslietu ministrija turpina uzsvērt, ka likumprojekts ir balstīts uz parādnieka interešu ievērošanu un aizsardzību. Tas ir tāpat kā “meli - ir patiesība”, “melns - ir balts”, un parādnieki Latvijā - nav cilvēki, bet tikai regulārs naudas avots pēc simtiem tūkstošu izpildu rakstiem, no kā tiesu izpildītāji jau pārāk noguruši gaidīt savas prēmijas.

______________________________

*) https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=13.06.2024

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Armands Puče: Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tas ir plāns – radikāli iznīcināt Dziesmu svētku tradīciju

Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista...

Foto

Jūs ar saviem nodokļiem apmaksājat šo „pētniecību”

Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības...

Foto

ASV pieeja Latvijai nākotnē būs atkarīga no tā, kādus politiķus ievēlēs latviešu tauta jaunajā Saeimā

Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz...

Foto

Tieši to dara uzņēmumu vadība pirms prognozējama bankrota

Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms...

Foto

Diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala

Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala....

Foto

11 mazākumtautību valodas?

Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes...

Foto

Esam barbaru ielenkumā, un Latvijai derētu jauns plāns, jo tagad daudz kas būs citādāk

Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības...

Foto

Tā ir viena un tā pati shēma: galvenais parūpēties par sevi, pārējais nav svarīgi

Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram...

Foto

Mūsu Kampara kāju laušanas šūpoles par 160 000 eiro un kioskiņi par 9000 eiro ir tikai iesākums!

Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk...

Foto

Kas šogad gaidāms

Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!...

Foto

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot...

Foto

Ko pateica Gauss televīzijā pie Bērtules?

Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad...

Foto

Anda Čakša un bērnu slīkšana

Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas...

Foto

Kā ierēdņu mafija iepļaukāja Valaini

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis...

Foto

Šis un tas no vēstures var atkārtoties… No kurienes “uzpeldēja” Gauss un kāpēc tik ilgi noturas virs ūdens?

Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis,...

Foto

„airBaltic”: gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli

Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas...

Foto

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes

Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar...

Foto

Vai jums tas “bērnudārzs” liekas normāls?

Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to,...

Foto

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju

Paredzu šādu notikumu attīstības scenāriju:...

Foto

Kas Latvijas ekonomiku sagaida 2025. gadā?

Cilvēkiem ir tieksme pārvērtēt šī mirkļa notikumu spēju mainīt lietu kārtību pasaulē. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem šķita, ka pasaules...

Foto

“Naida runa” un vārda brīvība

2021. gada 23. aprīlī Londonas policija aizturēja 71 gadu veco protestantu mācītāju Džonu Šērvudu (John Sherwood), uzlika viņam roku dzelžus un...

Foto

Vai „Latvenergo” patiešām ir jāšķērdē saules un vēja parkos?

AS "Sadales tīkls" vadītājs ir publiski paziņojis, ka ar saules ģenerācijas attīstību esam nonākuši "no viena grāvja...

Foto

Tauta valsts kantoru ērtībām jeb ar Grinča smīnu Ziemassvētkos

Ziemassvētku laiks atnācis ar pelēcīgu drūmumu un “sidrabiņa lietiņu”, kas smidzināja daudzviet Latvijā. Kad aiz loga tik...

Foto

Evikas Siliņas valdība ir stabilāka nekā jebkad agrāk

Uzreiz jāteic, ka virsrakstā izteiktais valdības stabilitātes vērtējums vēl nenozīmē, ka Evikas Siliņas valdība ir negāžama un līdz...

Foto

Novēlu jums uzticību tai misijai, kuras piepildīšanai jūs esat nākuši šajā pasaulē!

Jēzus, šķiroties no mācekļiem, teica: „Es jums atstāju mieru, Savu mieru es jums dodu....

Foto

Arhibīskapa vēstījums 2024. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, šajās dienās mēs svinam Kristus dzimšanu. Cilvēcei tas ir tikpat liels notikums, kāds mums katram ir mūsu pašu piedzimšana....

Foto

Pašam nekļūt par muļķi

“Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! — tas sodāms augstā tiesā; bet, kas...