Likumdošanas mirāža: starp sīkumainu kontroli un sistēmisku bezzobainību
Vilors Eihmanis11.02.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
Kur pazūd politiskā griba?
Paradoksāli, bet brīžos, kad sabiedrības veselība un drošība pieprasa patiesi drosmīgu un bezkompromisa rīcību, likumdevēja "stingrā roka" kļūst pārsteidzoši vāja. Šeit politiskais gribasspēks bieži atduras pret neredzamu, bet labi ieeļļotu lobiju sienu.
Spilgtākais šīs mazspējas piemērs ir elektronisko cigarešu un "veipu" invāzija. Kamēr parlamentārieši diskutē par otršķirīgām detaļām, mūsu acu priekšā tiek normalizēta jauna, bīstama atkarība.
Maldīgais estētisms: sabiedrībā tiek kultivēts bīstams mīts par "smaržīgu, nekaitīgu tvaiku", kas maskē augstu nikotīna koncentrāciju un nezināmas ķīmiskas piedevas.
Demogrāfiskais risks: statistika ir nepielūdzama – šī sērga arvien dziļāk iesūcas skolu vidē. Īpaši satraucoša ir tendence ļoti jaunu meiteņu un vidusskolēnu vidū, kuriem košais iepakojums un sintētiskās garšas kalpo kā vārti uz hronisku atkarību.
Kontroles vakuums: mēs dzīvojam situācijā, kurā neviena uzraudzības iestāde nespēj reāli izsekot šo produktu sastāvam. Likumdevējs ir pieļāvis situāciju, kurā nekontrolēta ķīmija nonāk nepilngadīgo plaušās, aizbildinoties ar sarežģītu regulējumu izstrādi.
Secinājums: prioritāšu revīzijas nepieciešamība
Valsts pārvaldes efektivitāti mēra nevis pēc pieņemto aizliegumu skaita, bet gan pēc spējas aizsargāt sabiedrības pamatus. Kamēr enerģija tiks tērēta "kosmētiskajiem uzlabojumiem" un nevajadzīgai iedzīvotāju bakstīšanai, patiesi toksiskas problēmas turpinās indēt mūsu nākotni.
Likumdevējam ir laiks pārtraukt nodarboties ar procesu procesa pēc un beidzot demonstrēt mugurkaulu tur, kur tas tiešām nepieciešams – mūsu bērnu veselības un valsts tiesiskās kārtības aizsardzībā.
Seko mums 
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
Partija “Austošā Saule Latvijai” (ASL) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas frakcijām un Rīcības grupai birokrātijas mazināšanai, aicinot likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) kā nelietderīgu un neatbilstošu valsts interesēm.
Parunāsim par atsākušos diskusiju par pensiju uzkrājumu izņemšanu - uzrunājošo zibakciju “atdod manu naudu”.
Pasaules vēsturē ir personības, kuru valdīšanas stils kļūst par simbolu noteiktam varas modelim. Viena no spilgtākajām šādām figūrām īpaši jau Krievijas vēsturē ir Katrīna II Lielā, kura ar politisku aprēķinu, varas konsolidāciju, spēcīgu retoriku un mērķtiecīgu publiskā tēla veidošanu kļuva par vienu no ietekmīgākajam imperatorēm.
