Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo mēnešu laikā esam aizvien tuvāk situācijai, kad savu darbību varētu atjaunot leģendārais, taču likstām vajātais uzņēmums „Liepājas Metalurgs”. Diemžēl tajā pašā laikā liepājnieku vidū ir it kā pieaudzis pieprasījums pēc „Metalurga” neatjaunošanas, to pamatojot it kā ar rūpēm par apkārtējo vidi.

Lieta tāda, ka Turcijas kompānija „Aslani Metalurji” tuvāko 5 gadu laikā plāno ieguldīt „Liepājas Metalurgā” aptuveni 200 miljonus EUR un izveidot 400 – 500 jaunas darbavietas Ilgtermiņa perspektīvā darbinieku skaits varētu pieaugt pat līdz 700 – 1000. Attiecīgi „Metalurgs” atkal varētu kļūt par darbspējīgu un aktīvu uzņēmumu, kas sniegtu ieguldījumu ne vien Liepājas, bet visas Latvijas ekonomikas attīstībā.

Jāatgādina, ka uz šo brīdi „Liepājas Metalurgs” jau kādu laiciņu nav darbspējīgs, neatbilst Eiropas Savienības metalurģijas nozares prasībām un ir paspējis bankrotēt veselas divas reizes. Uzņēmuma ar vairāk nekā simt gadu vēsturi krahs bija smags trieciens ne tikai tā darbiniekiem, bet visai Liepājai un Latvijai kopumā. Turku investoru piesaiste beidzot ir devusi reālas cerības, ka viens no valsts leģendārākajiem uzņēmumiem varēs atjaunot savu darbību.

Rodas pašsaprotams jautājums, kādēļ tieši šajā brīdī, kad investīciju piesaiste uzņēmumam jau ir iegājusi savā pēdējā fāzē, Liepājā ir aktivizējušies zaļie aktīvisti, kas aģitē par „Liepājas Metalurga” radīto apdraudējumu apkārtējai videi? Vai tiešām tās ir tikai rūpes pār piekrastes floru un faunu vai tomēr atsevišķu politdarboņu ambīcijas?

Paskaidrošu sīkāk. Pašlaik pret „Liepājas Metalurga” pārdošanu turkiem un darbības atjaunošanu aģitē vides aizstāvju kustība „Radi vidi pats”. Šī gada 18.jūnijā bija ieplānota biedrības organizēta tiešsaistes diskusija „Metalurgs – Liepājas vēsture vai nākotne?”, kas gan nenotika, jo neieradās viens no diskusijas dalībniekiem. Pasākums, visticamāk, notiks tuvākajā nākotnē, un tā primārais mērķis ir sēt sabiedrībā šaubas par to vai „Metalurga” pārdošana turkiem ir „prāta darbs” un vai tomēr valstij nevajadzētu iejaukties un apturēt šo procesu.

Kurš gan vēlētos apturēt 200 miljonu EUR ienākšanu Latvijas ekonomikā? Ļoti elementāri – savu politisko ambīciju vadīti reģionālie vietvalži! Lieta tāda, ka Liepājas pilsētas dome Ulda Seska (Liepājas partija) un Jāņa Vilnīša (Latvijas Reģionu apvienība) veidolā uzskata, ka turku investoru ienākšana pilsētā ir saistīta ar Jaunās konservatīvās partijas, tātad savu tiešo politisko konkurentu interesēm. Tieši šī iemesla dēļ Liepājas dome jau šī gada pavasarī sāka aktīvi meklēt liekus 3 miljonus EUR, lai paši iegādātos „Metalurga” daļas un apturētu turku ienākšanu pilsētā.

Iespējams, ka domes vēlmei pretoties acīmredzami izdevīgam darījumam ir vēl dziļāki iemesli. Piemēram, varētu būt tā, ka U. Sesks ar līdzgaitniekiem jau bija sarunājis, ka „Metalurgu” pēc kāda laiciņa par zemāku cenu notirgos kādiem sev pietuvinātiem uzņēmējiem, par to saņemot arī kādu „kapeiciņu” savās kabatās. Tā, protams, ir tikai spekulācija, taču, zinot to, kā mūsu vietvalži organizē līdzīga veida darījumus, varētu būt arī taisnība.

Kāds, protams, varētu teikt, kur gan ir problēma „Metalurgu” nopārdot kādam citam, nevis tieši turkiem? Atbilde ir pavisam vienkārša, - tādēļ, ka vienīgās valstis, kas līdztekus Turcijai ir ieinteresētas mūsu metalurģijas nozarē, ir Krievija un Ķīna. Nevienam nav noslēpums, ka abas - gan Krievija, gan Ķīna -, maigi izsakoties, ir ne vien mūsu konkurenti, bet pat ienaidnieki, kas nereti izmanto ietekmi citu valstu ekonomikās kā hibrīdkara metodi savu politisko mērķu sasniegšanai.

Tajā pašā laikā Turcija ir mūsu sabiedrotais. NATO dalībvalsts, ar kuru vēsturiski esam allaž bijuši labās attiecībās. Turklāt Turcijai atšķirībā no Krievijas un Ķīnas nav mūs apdraudošu stratēģisko ambīciju Baltijas reģionā. Līdz ar to „Metalurga” iegāde ir abpusēji izdevīgs biznesa darījums.

Ja viss notiks pēc plāna un Liepājas domnieki neliks šķēršļus turku investīciju ienākšanai Latvijas ekonomikā, pirmā rosība „Metalurgā” varētu sākties jau šogad. Tas būtu vēlamais scenārijs, jo pēc COVID-19 pandēmijas nogurdinātajai Latvijas ekonomikai lieti noderētu papildu stimuls turku naudas veidolā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...