Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

AS Liepājas metalurgs kontrolpaketes īpašnieks un šī metalurģijas uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem Sergejs Zaharjins šā gada 7. janvārī sodīts ar naudas sodu par valsts valodas ignorēšanu uzņēmuma vadīšanā.

Kā liecina Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas slēdziens, kas ir nonācis Pietiek rīcībā, jau pagājušā gada 17. decembrī tikusi uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par Valsts valodas likuma 6.panta otrās daļas prasību neievērošanu.

Šī likuma panta daļa nosaka, ka Latvijas Republikā „privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību)”.

Šā gada 7. janvārī Valsts valodas centrs rīkojis pārbaudi un konstatējis, ka „AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs S. Zaharjins nelieto valsts valodu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā”, kaut gan uzņēmējs esot solījies, ka „uzlabos savu valsts valodas lietojumu”.

Tiesa, kāds no bijušajiem Liepājas metalurga darbiniekiem Pietiek par šo solījumu izteicās skeptiski, jo viņš darba gaitu laikā neesot dzirdējis Zaharjinu runājot latviski un viņam arī neesot pārliecība, ka uzņēmējs latviešu valodu vispār esot apguvis arī tekošas runāšanas, ne tikai saprašanas līmenī.

Valsts valodas centram šim solījumam gan pagaidām nav formāla pamata neticēt, savukārt saistībā ar pašreizējo attieksmi pret valsts valodas lietošanu Zaharjins jau nopelnījis naudas sodu.

„Par valsts valodas nelietošanu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, t.i. augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1) š.g. 7. janvārī AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs S. Zaharjins tika administratīvi sodīts ar naudas sodu,” minēts Valsts valodas centra atzinumā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem „Par valsts valodas zināšanu apjomu” uzņēmuma padomes priekšsēdētājam valsts valoda ir jālieto augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1), t.i., personai jāspēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, jālasa un jāsaprot dažāda satura un sarežģītības teksti, jāspēj uzrakstīt dažādus lietišķos rakstus (piemēram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vēstules), kā arī citus tekstus, bez grūtībām jāuztver un jāsaprot dabiskā un raitā tempā runātus atšķirīgas struktūras teksti par dažādām tēmām.

Valsts valodas centrs Zaharjinam aizrādījis arī jautājumā par darba sanāksmēm: „Valsts valodas likuma 7. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja rīkotājs uzskata par nepieciešamu sanāksmes laikā lietot svešvalodu, tas nodrošina tulkojumu valsts valodā.

Savukārt šā paša panta otrajā daļā ir noteikts, ka visos citos gadījumos sēdēs un citās darba sanāksmēs, lietojot svešvalodu, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem. Tātad, ja privātuzņēmumā AS Liepājas metalurgs darba sanāksmēs tiek lietota svešvaloda, šo sanāksmju rīkotājam ir jānodrošina tulkojums valsts valodā, ja to pieprasa kaut viens no sanāksmes dalībniekiem.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...