"Liepājas metalurga" pārdošanas finišā četri ar Krievijas un it kā Ukrainas kapitālu saistīti pircēji
PIETIEK26.08.2014.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Nedēļā, kad jāizšķiras, kam maksātnespējas administrators Haralds Velmers un piesaistītais pārdošanas konsultants Prudentia nolems pārdot par desmitiem miljonu no valsts budžeta glābto Liepājas metalurgu, Pietiek rīcībā ir informācija par četriem iespējamiem pretendentiem, kas atsijāti un nonākuši līdz finiša taisnei. Trīs pretendenti saistīti ar Krievijas izcelsmes kapitālu, viens - ar Ukrainas. Vienlaikus ēnu uz gaidāmo lēmumu met fakts, ka nule pēc neskaidriem kritērijiem un pazeminātu cenu - 150 000 eiro - plašāk nezināmam pircējam pārdots Liepājas metalurga vērtīgākais aktīvs - uzņēmums Liepājas osta LM.
Līdz Liepājas metalurga pārdošanas procesa finiša taisnei pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas nonākuši četri pretendenti. Starp tiem ir Krievijas miljardierim Ališeram Usmanovam un viņa biznesa partnerim Vladimiram Skočam piederošais holdings Metalloinvest (tajā iepriekš integrēta kompānija Gazmetall).
Pārējie trīs ir oficiāli Ukrainā bāzētais holdings KVV group, kuras īpašnieki tiek minēti Valērijs Krištaļs un Jevgēnijs Kazmins, Iževskas metalurģijas un mašīnbūves rūpnīca Ižmetmaš, kas pieder Krievijas miljonāra Igora Šamisa kompānijai Bummaš, un Novosibirskas daudznozaru holdings Afina Pallada, kuras lielākais īpašnieks un prezidents ir Gaiks Magakeljans.
Tiek prognozēts, ka Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers un pārdošanas konsultants, Prudentia pārstāvošais Kārlis Krastiņš uz valdību varētu aiznest divu potenciālo pircēju vārdus kopā ar rekomendācijām par labu vienam vai otram pretendentam, tā atbildību par lēmumu pārnesot uz ministriem.
Vienam no pretendentiem - ukraiņu KVV group norit sarunas par Doņeckas Elektrometalurģiskās kombināta iegādi, tā sākotnējā cena bija 80 miljonu ASV dolāru, bet tā parādsaistības - 81 miljons ASV dolāru, šovasar ziņoja žurnāla Forbes krievu izdevums. KVV group nodarbojas ar metāllūžņu apstrādi vairākos Ukrainas reģionos.
Par citu pretendentu - Krievijas miljonāra Igora Šamisa kompānijai Bummaš piederošo Ižmetmaš Pietiek jau iepriekš rakstīja: jūlijā parādījās informācija, ka Šamiss caur citu sev piederošu, Luksemburgā reģistrētu kompāniju United Group iegādājies grūtībās nonākušo Serbijas metalurģijas uzņēmumu Zelezara Smederevo.
Darījuma summa, par kuru krievu miljonārs vienojies ar Serbijas Ekonomikas ministriju, esot 1 ASV dolārs, kas nozīmē, ka Serbijas valdība devusi zaļo gaismu darījumam, kas nodrošina investīciju ieplūšanu uzņēmumā ar 500 darba vietām, bet momentālu finansiālu ieguvumu no tā pārdošanas negūst.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
