Liepājas cietuma būve jau pirms konkursa beigām "sarunāta" Pīlēnam vai ārzemniekiem
Pietiek lasītājs26.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jāņa Bordāna (JKP) vadītās Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošā Tiesu namu aģentūra Liepājas cietuma būvniecības iepirkumā mākslīgi samazinājusi iespējamo konkurenci, un tajā reāli var piedalīties tikai viena Latvijas kompānija. Konkursa nolikumā iestrādātā prasība par industriālās drošības sertifikātu komplektā ar noteiktiem saimnieciskās darbības apjomu parametrie ir pa spēkam tikai būvkompānijai AS UPB, jo pārējās tā dēvētās „būvnieku karteļa lietas” – kuru nesen kaunpilni izbeidza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – dēļ nevar Satversmes aizsardzības birojā iegūt šo sertifikātu.
Liepājas cietuma būvniecība ir viens no lielākajiem būvniecības projektiem pēdējā desmitgadē, uz kuru ar nepacietību gaidījis ne viens vien lielais Latvijas būvnieks, kā arī visa tautsaimniecība kopumā, jo šis projekts paredz vismaz simt miljonu eiro lielas investīcijas. Tomēr var izrādīties, ka mākslīgi samazinātās konkurences dēļ šis projekts izgāzīsies vai arī nonāks kāda ārvalstu uzņēmuma kontrolē, lielākajai daļai finanšu līdzekļu, kā ierasts, aizplūstot ārpus valsts.
Lai gan daudziem maziem un vidējiem būvniekiem ir industriālās drošības sertifikāts, tomēr tie tikai saviem spēkiem nav spējīgi realizēt visu Liepājas cietuma celtniecības projektu. Tas pa spēkam varētu būt vien uz rokas pirkstiem saskaitāmām lielajām būvniecības kompānijām. Tomēr lielākajai daļai būvkompāniju piedalīšanos šajā iepirkumā liedz prasība par industriālās drošības sertifikātu.
Pašreiz konkursā būvēt Liepājas cietumu pieteikušies trīs pretendenti – jau pieminētā UPB, tehnoloģiju kompānija Citrus Solutions, kura nekad nav realizējusi nevienu lielu būvniecības projektu, kā arī kāda Itālijas kompānija, kura piedalās arī Rail Baltic projektā un kurai, visticamāk, arī nav industriālās drošības sertifikāta, bet kura, iespējams, plāno to iegūt jau pēc iespējamās uzvaras Liepājas cietuma būvniecības konkursā.
Šī nav pirmā reize, kad Latvijā būvē objektu, kuram ir augstas drošības un slepenības prasības. Tādi projekti bija arī Valsts policijas ēka un Valsts ieņēmumu dienestam. Taču toreiz iepirkuma nolikums neparedzēja prasību, ka ģenerāluzņēmējam ir jābūt industriālās drošības sertifikātam. Šādam sertifikātam bija jābūt tikai tam uzņēmumam, kurš reāli būvēja slepenās un paaugstinātas drošības telpas un objektus.
Kādēļ tiesiskuma sludinātāji nav ņēmuši vērā šo pieredzi, bet iestrādājuši prasību, ka arī cietuma būves ģenerāluzņēmējam jābūt industriālās drošības sertifikātam, un kādēļ cietuma sienās ķieģeļus mūrēt un žogu būvēt nevar bez šī sertifikāta, nav izprotams. Nepārprotami, tam, kurš ierīkos signalizāciju, apsardzes sistēmu un citas paaugstinātas drošības celtnes, ir jābūt industriālās drošības sertifikātam, bet pārējos darbus bez problēmām varētu veikt ikviens būvuzņēmējs. Līdz ar to iemesls šādai prasībai pēc būtības var būt tikai viens – konkursa uzvarētājs ir izvēlēts jau iepriekš.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
