Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Starp kanabisa dekriminalizāciju un legalizāciju ir liela starpība – šos šķietami līdzīgos jēdzienus nezinātāji jauc: līdzībā tie ir vien daži soļi, taču pāri bezdibenim. Kurš ir ieinteresēts, lai šos jēdzienus jauktu – saprotams, kanabisa ražotāji dienvidu saules pielietajās zemēs un vietējie narktotiku dīleri, kas cer gūt lielu peļņu un izvairīties no soda par likuma pārkāpšanu.

Pasaulē atsevišķās valstīs ir atvērtas durvis kanabisa kā zāļu medicīniskā un terapeitiskā potenciāla atzīšanai, taču to lietošana nemedicīniskiem un nezinātniskiem mērķiem joprojām paliek nelikumīga. Es šeit apzināti lietoju jēdzienu kanabiss, lai tā apzīmētu kaņepes, kuras lieto apreibināšanās nolūkā.

Nav nekādas nepieciešamības šīs apreibināšanās vielas jaukt ar kaņepēm, kuras Latvijā audzē, lai lietotu gardā pavalgā uz maizītes, dēvējot gan par kaņepju grūsli, smēriņu, sviestu, aizdaru, vai kā garšvielas, pievienojot tradicionālajam ziemas ēdienam Ziemeļvidzemē, dēvētam par grūdeni, zīdeni vai ķūķi, vai ar tām kaņepēm, kuru šķiedru lieto, lai vītu valgus.

Kaņepes šķiedras ir gauži labas, lai tās izmantotu par pildvielu, pakulām vai siltumizolācijas materiālu. Latvijā ļoti labi aug tās kaņepes, no kurām vīt virves, bet THC līmenis mūsu kaņepēm vienmēr būs zemāks par dienvidu saulē augušajām. Latvijā bizness nav pat narkotiskā kanabisa audzētājiem, bet tikai narkotiku dīleriem, kas šo ļaunumu ieved no Dienvideiropas.

Lai cik tas neliktos dīvaini, virsraksti un Daniela Pavļuta attēli pie šiem virsrakstiem neatbilst Latvijas narkotiku kontroles komisijas darba vārdam un garam. Un šī neatbilstība ir tik liela, ka rodas jautājums – kāpēc tā?

Parasti marihuālas kārti velk laukā ap budžeta pieņemšanas laiku, lai radītu papildu uzstādījumus un nebudžeta diskusijas

Tie, kas katru gadu seko līdzi budžeta pieņemšanai, ir pamanījuši dažas likumsakarības, kas vairāk vai mazāk bremzē tās aktivitātes, kurās prasa naudu medicīnai. Katru rudeni ar kādiem vairāk vai mazāk aizliegtiem paņēmieniem žurnālistiem līdzīgi pētnieki atklāj, ka slikti strādā ģimenes ārsti, novēloti tiek operēti vēži, slimnieki netiek lāga aprūpēti, bet mediķi nav gana iejūtīgi.

Katru gadu rudenī kāda kontrole pamana, ka medicīnā līdzekļi tiek nepareizi izlietoti, ka kādam ārstam ir ļoti augsta alga, bet dažas par dārgu naudu pirktas medicīnas iekārtas stāv slimnīcas gaitenī ar palagu pārklātas un noputējušas.

Un katru rudeni tiek saceltas putas ap kaut kādām medicīniskām vai pseidomedicīniskām metodēm, ko ārsti kaut kādu iemeslu dēļ nelietojot, un viena šāda aktivitāte ir aicinājumi legalizēt medicīnisko marihuānu. Te man jāsaka, ka narkotiskās vielas Latvijā lieto gan anestezioloģijā, gan reanimācijā, gan paliatīvajā aprūpē, gan citās medicīnas nozarēs.

Diemžēl šobrīd labas un drošas narkotiskas zāles no kaņepēm pasaulē radītas nav (ir bijuši daudzi mēģinājumi), un joprojām medicīnā galvenokārt veiksmīgi lieto mākslīgos opiātus.

Faktiski Latvijā ārstam pašlaik nav nekādu šķēršļu, ievērojot tiesisko regulējumu, izmantot pacientu ārstēšanai tetrahidrokanabinolu vai kanabidiolu. Nekāda papildu legalizācija medicīniskiem mērķiem izmantot šīs zāles nav nepieciešama.

Tiesa, nav lielas jēgas to darīt, proti – nav neviena pierādījuma par jebkādiem labiem rezultātiem, lietojot šos preparātus slimību ārstēšanā.

Šobrīd tiešām Saeimai tuvojas budžeta projekts, kurš medicīnā varētu būt dāsnāks, īpaši saistībā ar Covid–19 krīzi un neveiksmīgo pandēmijas menedžmentu 2020. gadā. Covid–19 pandēmija paslaucīja zem tepiķa problēmas ar citu slimību savlaicīgu diagnostiku, modernu ārstēšanu, atbilstošu rehabilitāciju, bet visvairāk – profilaksi.

Onkoloģiskās slimības, sirds un asinsvadu slimības, plaušu slimības, iekšējās sekrēcijas slimības 2020. gada pirmajā pusē netika diagnosticētas, bet vēl līdz šai baltai dienai pacienti nemēdz savlaicīgi vērsties pie ārsta vai medicīnas iestādē, jo baidās traucēt medicīnas darbiniekus, kas jau tāpat pārslogoti ar Covid–19, baidās slimnīcā iegūt neganto koronavīrusu, baidās pat ieminēties par savām citām kaitēm, jo tās publiskajā telpā padarītas nenozīmīgas.

Pērn pacienti ar infarktu baidījās saukt ātro palīdzību un to noslogot. Rezultāts ir ielaistas kaites, kuru ārstēšana maksā dārgāk. Minēšu vienkāršu piemēru – ja vēzis tiek diagnosticēts 1. vai 2. stadijā, operācija biežāk ir radikāla, ķīmijterapija un staru terapija nav nepieciešama vai ir gana saudzīga.

Savukārt vēzis 3. un 4. stadijā prasa lielas operācijas, ļoti dārgu ķīmijterapiju un ļoti sarežģītu staru terapiju. Esmu runājis ar onkologiem, un viņi atzīst – šogad viņi daudz biežāk sastopas ar ielaistiem audzējiem nekā divus gadus atpakaļ. Un šie ielaistie gadījumi nozīmē nepieciešamību pēc lielāka veselības budžeta.

Atgādināšu Veselības ministrijai, kura ik dienas baida ļaudis ar baisiem skaitļiem – cik cilvēku dienā miruši no Covid–19 (šobrīd tas ir robežās no četriem līdz desmit, galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki ar hroniskām slimībām, kas nav vakcinējušies).

Tai pašā laikā katru dienu no sirds asinsvadu slimībām nomirst vismaz trīsdesmit Latvijas iedzīvotāju, no vēža – divdesmit, bet vairumam no tiem, kas miruši no Covid–19, nozīmīgs iemesls nāvei ir bijušas hroniskas slimības.

Patiesi nozīmīga veselības problēma ir valsts parāds medicīnas iestādēm par padarītu darbu

Veselības ministrija tik ļoti ir aizņemta ar Covid–19 pandēmiju, ierobežojumiem, skolēnu diagnostiku, maskām un vakcīnām, ka naudas plūsmas novirzījusi tikai šīm jomām, bet nav sarūpējusi naudu reģionālajām slimnīcām, veselības centriem, laboratorijām, ģimenes ārstiem, rehabilitācijas centriem.

Man par milzu pārsteigumu izrādījās, ka valsts miljoniem lielas naudas piemirsusi samaksāt laboratorijām par vienkāršajām (nekovida) analīzēm. Vienkārši – Nacionālais veselības dienests nav samaksājis, jo naudas nav, bet neviens nezina, kad nauda būs. Realitātē tas nozīmē – laboratorijas kādā brīdī pārtrauks veikt asinsainas, bioķīmiskos izmeklējumus, citoloģiju, urīna analīzes utt. un pieņems tikai tās analīzes, par kurām maksās pacients pats.

Tie, kam pašiem nepietiks naudas kādu analīžu veikšanai, gaidīs nākamo janvāri, kad atgriezīsies naudas plūsma. Rezultāts būs tāds pats kā iepriekš aprakstītais, kad cilvēki cita iemesla dēļ netaisīja analīzes un izmeklējumus. Turklāt valsts ir palikusi lielos parādos arī ambulatoriskām iestādēm un slimnīcām par nekovida pacientu ārstēšanu.

Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs, docents Jevgeņijs Kalējs nesen publiski pauda, ka reģionālajām slimnīcām valsts palikusi parādā arī par kovidpacientu ārstēšanu.

Runājot par laboratorijām un nesamaksāšanu – ir tā, ka plašā kampaņa pret MFD laboratoriju, kurai sliktāk veicās ar testēšanu skolās, nedaudz atgādināja klasisko shēmu – ja jūs nepārtrauksiet mums tagad prasīt naudu par padarītu darbu, mēs jūs padarīsim melnus un maziņus. Iespējams, tieši MFD visskaļāk prasīja valstij samaksāt par padarīto darbu.

Un tomēr – slimnīcu un ambulatoro medicīnas iestāžu vadītāji klīst pa Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta telpām, diedelējot naudu, kas viņiem pienākas, bet neviens ierēdnis neuzņemas atbildēt uz jautājumu – vai tā nauda vispār būs un kad.

Lielākā problēma – valsts pārvaldes noziedzīgā attieksme pret primāro aprūpi un ģimenes medicīnu

Latvija ir vienīgā ES valsts, kuras veselības pamatlikumā nav iezīmēts konkrēts procents no veselības budžeta vispārējai un primārai aprūpei (Universal Health Coverage). Latvijā, kurai tāpat ir viens no mazākajiem veselības budžetiem, primārajai aprūpei tērē mazāk par 7% no šī budžeta, kamēr citās Eiropas valstīs – 11–15%.

Primārā aprūpe jeb ģimenes medicīna pie mums ir atstāta bārenītes lomā, pie kam apkrauta ar tādu birokrātijas slogu, ka ģimenes ārstam neatliek laika pacientiem, bet tikai ministrijas un dažādu iestāžu dokumentu aizpildīšanai.

Žurnāli vismaz 30, nerunājot par veidlapām un dažādām vietnēm internetā, kur katru dienu jāievelk simtiem ķeksīšu un jāraksta plāni, projekti, paskaidrojumi, atskaites, esejas un literatūras apskati. Un ar visu to es ar pilnu atbilldību varu pateikt, ka Latvijas veselības aprūpe balstās tieši uz gudriem, izglītotiem, vispusīgiem, iejūtīgiem ģimenes ārstiem.

Un tas viss uz fona, kad deputāti (lai atceramies Jāņa Dombravas performanci pagājušās nedēļas „Preses klubā”), ministri, ierēdņi, žurnālisti noniecina ģimenes ārstu darbu. Atcerieties cik ļoti Pavļuts iebilda maksāt ģimenes ārstiem par vakcināciju, bet tērēja miljonus vakcinācijas centru īrei un aprīkojumam, izbraukumiem uz kapu svētkiem un krāmu tirgu, reklāmas kampaņām.

Turklāt vēl nāca ministra kapelmeistara paziņojumi, ka ģimenes ārsti neko nezin, viņiem vajag papildus mācības utt. Tikai tagad – rudenī šis pats ministrs attapa parunāt ar ģimenes ārstiem, vienojās par samaksu, organizatoriskiem jautājumiem un visi ģimenes ārsti vakcinē.

Tātad – manuprāt, lielākā Latvijas veselības problēma šodien ir necienīgā politiskā attieksme pret ģimenes medicīnu (kaut arī turpat blakus problēmu sarakstā ir nepietiekamā kompensācija par onkoloģiskiem, sirds–asinsvadu slimību, plaušu slimību u.c. medikamentiem, nepietiekamais atbalsts rehabilitācijai, īpaši pēc onkoloģisku slimību operācijām, insultiem un neiroloģiskām slimībām, nepietiekamais finansējums paliatīvai aprūpei utt.).

Tādas, lūk, pārdomas, izlasot virsrakstus par Narkotiku kontroles padomes sēdi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...