Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām Valsts policija pieņema lēmumu par ceļu satiksmes negadījumu, kurā maija sākumā iekļuva Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Šis negadījums, ko pats A. Kulbergs sauc par traģisko autoavāriju, kļuvis par bieži apspriestu notikumu Latvijas informatīvajā telpā, lielā mērā tāpēc, ka pats A. Kulbergs no tā ir radījis interaktīvu šovu.
Noslēdzošais posms šim šovam bija viņa nevainīguma deklarācija sociālajos tīklos, kurā Andris turpina uzstāt, ka visu izdarījis pareizi, kā arī brīnās, kāpēc tik daudzi cilvēki ārkārtīgi negribīgi tic tam, ka negadījums nav noticis Andra vainas dēļ.
Sirsnīgi jūtu līdzi Andrim un viņa ģimenei saistībā ar to, kas viņiem bija jāpārdzīvo šī traģiskā incidenta rezultātā. Bet mana līdzjūtība nemaina faktu, ka Andris ir izlutināts mažors, kurš absolūti visu mūžu nodarbojies ar liekulīgu demagoģiju.
Labs piemērs tam ir viņa “patiesais pārsteigums”, ka cilvēki atsakās ticēt viņa nevainībai, neskatoties uz to, ka Andris ļoti labi atceras visus ceļu satiksmes pārkāpumus, kurus viņš ir pieļāvis pēdējos 20 gados.
Var sākt ar to, ka studenta gados Andra mašīnai tika uzstādīts antiradars, kas jau toreiz bija aizliegts ar likumu. Taču Andri to nemulsināja, un viņš turpināja braukt kā traks, zinot, ka ir imūns pret policijas ātruma mērīšanas iekārtam.
Andrim savulaik bija divi vadītāja tiesību pāri, ar ko viņš ļoti mīlēja lielīties saviem kursabiedriem - latvijas un amerikāņu. Latvijas dokumentu Andris lietoja Latvijā, bet amerikāņu - tajā skaitā arī Igaunijā, kur mācījās apmēram 4 gadus. Otrā dokumenta esamība, lai arī ne uz ilgu laiku, tomēr ļāva izvairīties no atbildības par izdarītajiem pārkāpumiem.
Jau 19 gadu vecumā Andrim bija tjūnēts Audi S2, kuru viņš izmantoja, lai uzstādītu ātruma rekordus uz Tallinas šosejas. Andris to darīja tieši tāpēc, ka viņam bija gan antiradars, gan otras tiesības, kas palīdzēja izbēgt no pelnītā soda.
Ar kādu atrunu Andris vadījis šo auto, var uzzināt vienā no forumiem, kur Kulbergs publiski lepojas arī ar augstumu, no kāda viņš urinēja gan uz likumu, gan uz satiksmes drošību:
„Rallijā braucu ar Audi A4 Quattro 1.8 turbo standarta automašīnu (150 hp). Sanāk tā, ka pa ielu braucu ar gandrīz 2x spēcīgāku mašīnu nekā rallijā - Maksimālais ātrums: 285 km/h (izprovēts), Ieskrējiens: 0-100 km/h 5,9 sec. Patēriņš: 12l (pie normālas braukšanas) 16l (pie sportiskas gonkošanas).”
Nobriedis Andris nedaudz nomierinājās, taču turpināja pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, par ko liecina ne tas īsākais viņa pārkāpumu saraksts Ceļu policijas datubāzē. Un tas tikai oficiāli.
Visu šo pārkāpumu esamības fakts ir interesants jo, tiklīdz Andris atjēdzās pēc nesenas avārijas, viņš aktīvi sāka meklēt negadījuma aculieciniekus. Aculiecinieku medības tika uzsāktas absolūti visos sociālajos tīklos un medijos.
Kāpēc bija nepieciešams sarīkot šo rosību ar aculiecinieku meklēšanu? Internetā izskanēja pieņēmums, ka ceļu policiju varētu mulsināt tas, ka negadījumā bija iesaistīta rallija Mitsubishi EVO IV automašīna, ar kuru brauca Kulbergs, un šim apstāklim varētu būt galvenā loma neobjektīva lēmuma pieņemšanā.
Taču patiesībā Andris, zinot par savu pietiekami lielo pārkāpumu skaitu, lieliski saprata, ka ceļu policija papildus automašīnas markai daudz lielāku uzmanību pievērsīs viņa braukšanas reputācijai. Viņš ļoti labi apzinājās, ka bez acīmredzamiem un dzelzsbetona pierādījumiem izmeklētājam būs gandrīz neiespējami noticēt tam, ka negadījumu izraisījis nevis pastāvīgs pārkāpējs, rallija braucējs un neliela sporta automašīnu parka īpašnieks, bet gan sieviete faktiski bez pārkāpumu gadījumiem.
Proti, Andris, neskatoties uz to, ka viņš šajā negadījumā ir cietušais, staigāja pa ļoti plānu ledu. Ja nebūtu aculiecinieku, nav zināms, vai A. Kulbergs būtu spējis pierādīt savu nevainību bez cienījamo kungu iejaukšanās.
Interesanti, ka savā komentārā par policijas lēmumu Andris daudz uzrakstīja arī par satiksmes drošību. Tas ir tas pats Andris, kuram 1973. gada Dodžā nav neviena gaisa spilvena, un tas pats Andris, kura 25 gadus veco Evolution frontāla sadursme pārvērta par metāllūžņu kaudzi, bet viņu pašu par bez piecām minūtēm pastāvīgu ratiņkrēsla lietotāju.
Tajā pašā laikā abās automašīnās A. Kulbergs diezgan bieži pārvadā gan savus ģimenes locekļus, gan citus pasažierus, tostarp pa koplietošanas ceļiem.
Rezultātā sanāk, ka demagogs un liekulis Andris uzraksta kārtējo rindkopu par satiksmes drošības nozīmi, lai pēc 5 minūtēm paņemt visu ģimeni un dotos ceļojumā ar savu antīko šrota vāģi, kas drošības ziņā faktiski neatšķiras no cinka zārka.
Nobeigumā jāsaka, ka komentētāju un lasītāju vidū, protams, būs cilvēki, kuri šī teksta rakstīšanas motīvus attaisnos ar autora personīgo skaudību. Ņemot vērā, ka Latvija ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo reitingā ir līderpozīcijās, šādu cilvēku loģika ir saprotama un paredzama.
Cita daļa lasītāju noteikti pārmetīs autoram atsauci uz 20 gadus seniem notikumiem. Šiem cilvēkiem vēlētos teikt, ka, raugoties uz Andra pašreizējo liekulību auto drošības un ekoloģijas jautājumos, kā arī uz ceļu satiksmes notikumiem, kas viņu turpina vajāt joprojām, acīmredzami mažora, kas brauc pa Tallinas šosēju ar 285 km/h ātrumu, mentalitāte nav zudusi līdz pat šai dienai.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
