Lidostai problēmas ar jaunā valdes locekļa iepriekšējo darbavietu "VELVE"
PIETIEK16.11.2014.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Starptautiskās lidostas Rīga jaunajam valdes loceklim Ilmāram Upeniekam (attēlā) būs jāspēj aizstāvēt lidostas intereses pret būvfirmu VELVE, kuras valdes loceklis viņš vēl aizvien skaitās saskaņā ar Lursoft datiem. VELVE pašlaik turpina novērst pašas radītās problēmas pirms gandrīz gada par 2,46 miljoniem eiro pabeigtajā paplašinātajā un daļēji rekonstruētajā lidostas VIP klientu apkalpošanas centrā, Pietiek apstiprināja divi par lidostas domstarpībām ar būvfirmu informēti avoti.
1,73 miljonus latu (2,46 miljonus eiro) vērto objektu VELVE nodeva tikai pērnā gada decembrī, bet lidosta Rīga Upenieka līdz piektdienai vadītajai būvfirmai jau pirms kāda laika iesniegusi tā dēvēto "defektācijas aktu", kas norāda uz tehniskām problēmām dārgi izmaksājušajā VIP klientu apkalpošanas centrā. Kā Pietiek apstiprināja divi avoti nu jau bijušajā lidostas vadībā, kuri bija iesaistīti sarunās ar VELVE par trūkumu novēršanu, iespējams, kļūdainas konstrukcijas vai nekvalitatīva izpildījuma dēļ tek būves jumts, kas esot tikai viena no problēmām. Pašlaik VELVE bez maksas, kā to paredzot līgums, veicot darbus, lai problēmu novērstu, tomēr lidosta neesot apmierināta ar darba tempiem un kvalitāti.
Lai gan Ilmārs Upenieks piektdien, kad tika iecelts lidostas valdē, intervijā Panorāmai uzsvēra, ka nekad nav bijis VELVE mātesuzņēmuma Moduls-Rīga īpašnieku vidū, un sevi pozicionēja tikai kā algotu valdes locekli, būvkompāniju īpašnieku un vadītāju vidē viņu Pietiek raksturo ar vārdiem "Martinsona menedžeris". Būvfirmā VELVE Upenieks atbildējis par "naudas lietām", un pirmā informācija no avotiem Drošības policijā piektdienas rītā bija, ka pielaides saņemšanai darbam lidostas valdē tiek pārbaudīts VELVE finanšu direktors.
Runa ir par Moduls-Rīga faktisko seju Māri Martinsonu, kurš līdz šim rudenim, kad firmu skāra otrs - šoreiz Finanšu policijas veiktu - kratīšanu vilnis, bija Moduls-Rīga padomes priekšsēdētāja vietnieks. Trešā daļa VELVE mātessabiedrības Moduls-Rīga kapitāldaļu pieder firmai MM investīcijas, ko pirms diviem gadiem Martinsons pārreģistrēja uz sava dēla Mārča Martinsona vārda.
Martinsons politiķu un uzņēmēju vidū tiek dēvēts par "iepirkumu sakārtotāju", kas slēpti sponsorē politiķus, piemēram, caur ziedojumiem viņu hobijam. Tādēļ Martinsona menedžera iecelšana Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības valdē radījusi iespaidu, ka panākts izlīgums starp viņu un valdošo partiju Vienotība, kuras pārzinātās Finanšu ministrijas paspārnē esošā Finanšu policija vēl šoruden veica vērienīgas kratīšanas ar Martinsonu saistītos objektos, izmeklējot naudas atmazgāšanas un PVN izkrāpšanas shēmu. Tādējādi Upenieka iecelšana lidostas valdē rada aizdomas par tās darbību konkrētu saimniecisku interešu labā, nevis šīs valsts kapitālsabiedrības interesēs.
Divas kratīšanas, ko pērnvasar un šoruden Kuldīgas ielas 51 esošajā Moduls-Rīga birojā veica attiecīgi Ekonomikas policija un Finanšu policija, faktiski notikušas biroja ēkā, kurā ofisi atrodas tikai šai firmai un ar to saistītajiem uzņēmumiem, arī VELVE.
Ilmārs Upenieks no 2011. gada maija līdz šī gada aprīlim bijis arī uzņēmuma Evopipes valdes loceklis. Par šajā uzņēmumā, kura līdzīpašnieks un valdes loceklis bija arī Māris Martinsons, veikto kratīšanu 2013. gada jūlijā ziņoja Pietiek. Toreiz tas bija saistīts ar Ekonomikas policijas kriminālprocesu aizdomās par ES fondu naudas izkrāpšanas mēģinājumu.
Būvfirmas VELVE juridiskā adrese reģistrēta Rīgā, Kuldīgas ielā 41 - turpat, kur reģistrēta arī Moduls-Rīga, Māra Martinsona vadītā un uz viņa dēla Mārča Martinsona vārda pirms diviem gadiem pārreģistrētā firma MM investīcijas, SIA Būve Stils, kas kopā ar Moduls-Rīga iesaistīta Finanšu policijas uzsāktajā kriminālprocesā par PVN izkrāpšanu un naudas atmazgāšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
