Iesaki rakstu:

Ir viena uzskatu pārbaude, kas bÅ«tu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktÄ«vam cilvÄ“kam. Tātad jums — šÄ«s slejas lasÄ«tājam — ar sevi. Ir jāatbild uz jautājumu. Vai jums šÄ·iet, ka valsts drÄ«kst izvaicāt cilvÄ“ku, lai noskaidrotu viņa uzskatus, un ar šÄdu metodi atklātu nepareizu uzskatu gadÄ«jumā viņu drÄ«kst paņemt ciet un saukt pie atbildÄ«bas? Ja atbilde ir jā, tad jÅ«s esat pretinieks cilvÄ“kbÅ«šanai, pretinieks domas un vārda brÄ«vÄ«bai, pretinieks tiesiskumam, pretinieks klasiskajam liberālismam.

Šis jÅ«su uzskats, ka valstij ir tiesÄ«bas noskaidrot tās pilsoņu uzskatus un par tiem disciplinÄ“t, ir tiesiskai, demokrātiskai valstij un pilsoniskai sabiedrÄ«bai bÄ«stamāks, nekā jebkurš uzskats, kura piekritÄ“jus jÅ«s censtos izravÄ“t, sekojot savai pārliecÄ«bai. JÅ«s esat ietvara pretinieks. Vai es uzskatu, ka jÅ«s jāņem ciet par šÄdu uzskatu? NÄ“, nebÅ«t ne! Un par to ir viss šis ieraksts — kā tas nākas, ka jÅ«s nedrÄ«kst ierobežot par ideju, kas ir pretÄ“ja visa ietvara strukturālajai pamatidejai!

PārliecÄ«ba, ka jÅ«s par šÄdu pašu ietvaru iznÄ«cinošu uzskatu neesat sašÅ†orÄ“jams, atstāj iespÄ“ju jums un jÅ«su domubiedriem sagraut liberālo ietvaru. Proti, jÅ«s varat sapulcināt partiju, kura nolemj saskaņā ar ietvara noteikumiem iegÅ«t varu, grozÄ«t konstitÅ«ciju, aizliegt to pašu vārda brÄ«vÄ«bu un punkts. Es saku, ka jums ir visas tiesÄ«bas to darÄ«t. Jo tieši tur slÄ“pjas ietvara leÄ£itimitāte. Tieši jÅ«su brÄ«vprātÄ«gā, darbos paustā piekrišana spÄ“les noteikumiem un tieši jÅ«su reālā iespÄ“ja izrādÄ«t nepiekrišanu un spÄ“li pārtraukt padara spÄ“li godÄ«gu. Stabila, nenogāžama valdÄ«ba, neatlaižams parlaments, nenomaināms valdnieks, nesarÄ«kojams referendums — tās visas ir neleÄ£itÄ«mu ietvaru pazÄ«mes.

CilvÄ“ka brÄ«vÄ«bai nav nekā bÄ«stamāka par simtprocentÄ«gi drošu sistÄ“mu.

Ar šo ieraksta pamatdoma ir izsmelta, un steidzÄ«gs lasÄ«tājs tālāk var nelasÄ«t. TomÄ“r, ja kāds saskata šajā formulā faktisku neiespÄ“jamÄ«bu aizsargāties pret jebkādas valsts (ietvara konkretizācijas) unikālās esamÄ«bas apzinātu iznÄ«cināšanu, tad visam augstāk teiktajam ir svarÄ«gs “bet”. Valsts, lai tā pastāvÄ“tu, var represÄ«vi aizstāvÄ“t un neļaut mainÄ«t tās Ä«patnÄ“jos, unikālos esamÄ«bu veidojošos elementus (no citām tātad nodalošos), ja šie elementi nav saistÄ«ti ar augstāk aprakstÄ«to leÄ£itimitāti nodrošinošo ietvara vaļīgumu. (Pats par sevi saprotams, ka valsts var aizsargāties no tai nepiederÄ«go dalÄ«bas valsts likteņa noteikšanā, taču ir jābÅ«t ļoti uzmanÄ«giem, lai par nepiederÄ«giem nesāktu saukāt visus savus idejiskos pretiniekus.)

Valsts var nodefinÄ“t negrozāmo Ä«patnÄ“jo kodolu. Latvija var bÅ«t represÄ«va attiecÄ«bā uz latviešu valodas aizsardzÄ«bu. Latvijas valsts drÄ«kst pamatot noteiktas represÄ«vas darbÄ«bas kā latviešu valodas un kultÅ«ras aizsardzÄ«bas pasākumus. Bet valsts nedrÄ«kst izmantot liberālo ietvaru kā pamatojumu noteiktu liberālu brÄ«vÄ«bu ierobežošanai! PiemÄ“ram. NedrÄ«kst aizliegt populistu pulcÄ“šanos, “lai aizsargātu demokrātiju”. NedrÄ«kst noraidÄ«t kāda likumdošanas priekšlikumus vai prasÄ«bas kādā tiesā, “lai nodrošinātu tiesiskumu” u.tml. NedrÄ«kst neļaut kandidÄ“t kandidātiem, kas ir pret demokrātiju kā tādu (piemÄ“ram, Egils Levits ir faktiski pret demokrātiju kā tautas varu, un tas viņam netraucÄ“ bÅ«t par demokrātiskas valsts prezidentu).

Ja arÄ« kāds liek uz nobalsošanu likumprojektu par opozÄ«cijas atlaišanu, tad vairums domu apmaiņas rezultātā bez spaidiem nonāk lÄ«dz slÄ“dzienam, ka to nedrÄ«kst darÄ«t. Un tā ir visa ietvara leÄ£itimitāte! Nevis kāds varas pārspÄ“ks, piemÄ“ram, bruņoti tiesneši, armija vai satrakojies pÅ«lis, bet kopÄ«ga izpratne, ka tur nedrÄ«kst iet un aiz brÄ«vas gribas tur neejam. LeÄ£itimitātes sāls ir tieši vaļībā, kas paliek neizmantota. LeÄ£itimitātes sāls ir vairākuma ticÄ«bā šai pašu izdarÄ«tajai izvÄ“lei ievÄ“rot ietvara nerakstÄ«tos uzstādÄ«jumus, lai gan nekāds fizisks pārspÄ“ks neliek to darÄ«t. Bez šÄ«s leÄ£itimitātes liberālās demokrātijas atšÄ·irÄ«ba no tirānijas ir tikai varas nesÄ“ju daudzskaitlÄ«bā.

SalÄ«dziniet idealizÄ“tu priekšstatu par Rietumu demokrātijām ar demokrātijām Ziemeļkorejā, Krievijā un Baltkrievijā. Pirmās no otrajām atšÄ·ir tas, ka pirmajās vismaz šÄ·ietami ir vairākuma bez spaidiem pieņemts lÄ“mums respektÄ“t kārtÄ«bu, kamÄ“r otrajās tas pats lÄ“mums ir pieņemts zem spaidiem. Tajā dienā, kad pirmajās liberālo kārtÄ«bu nodrošina represijas, tās ne ar ko Ä«pašu neatšÄ·iras no otrajām.

Kas ir jādara konkrÄ“tas liberālās demokrātijas aizstāvÄ«bai? Ir strikti jānodala valstij piederÄ«gie no tai nepiederÄ«gajiem, tātad ir jāsargā robežas. Gan fiziskās, gan virtuālās. Ir jāapzinās valsts unikālās pastāvÄ“šanas elementi, kuri ir visiem iespÄ“jamiem lÄ«dzekļiem, tai skaitā represÄ«viem, jāaizstāv. Ir jāpielÅ«ko, lai šajā ziņā netiktu izdarÄ«ti pārāk plaši un subjektÄ«vi izvedumi par to, kas kalpo kā unikālo elementu aizstāvÄ«ba. Un ir Ä«paši jāpielÅ«ko, lai nevienā šajā represÄ«vajā darbÄ«bā netiktu zaudÄ“ta ietvara leÄ£itimitāte, proti, lai represijas netiktu attaisnotas ar paša liberālisma un tiesiskuma ietvara uzturÄ“šanu.