Levits sāk doties Vējoņa pēdās: tiesa sāk pirmo administratīvo tiesvedību par informācijas slēpšanu no sabiedrības
PIETIEK17.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā valsts prezidenta Egīla Levita kanceleja sāk doties viņa priekšgājēja pēdās: saistībā ar Raimonda Vējoņa kancelejas rīcību tika sākti vairāk nekā divi desmiti administratīvo tiesvedību saistībā ar informācijas – pārsvarā saistībā ar nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu – slēpšanu no sabiedrības, un tagad administratīvā tiesa ir sākusi pirmo tiesvedību saistībā ar Levita kancelejas rīcību, slēpjot ziņas par Levita „inaugurācijas ballītes” viesu izvēles kritērijiem un saistītiem jautājumiem. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas pieteikumu, pēc kura sākta tiesvedība, un tiesas nolēmumu par tiesvedības sākšanu un paskaidrojumu pieprasīšanu prezidenta kancelejai.
Pieteikums
2019. gada 15. jūlijā vērsos Valsts prezidenta kancelejā ar šādu informācijas pieprasījumu:
„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām es kā žurnālists un Latvijas Žurnālistu savienības biedrs mediju publikācijas sagatavošanai sabiedrības informēšanas nolūkos vēlos saņemt no Valsts prezidenta kancelejas un/vai pašreizējā valsts prezidenta šādu informāciju:
1) vai pašreizējais valsts prezidents ir devis kādus rīkojumus vai norādes attiecībā uz inaugurācijas pasākuma ielūgto personu saraksta publicēšanu vai nepublicēšanu? Ja jā, tad kad, kādus un kam?
2) kā pašreizējais valsts prezidents var skaidrot līdzšinējo kavēšanos ar šī saraksta atklāšanu sabiedrībai? Vai šī kavēšanās atbilst pašreizējā valsts prezidenta oficiāli deklarētajām vērtībām? Ja nē, kuras tieši personas atbildīgas par šo kavēšanos?
3) kā pašreizējais valsts prezidents var komentēt to, ka uz minēto valstisko pasākumu bija ieaicināta viņa dēla draudzene, kam nav nekāda oficiāla statusa? Ja minētajai personai ir kādi valstiski nopelni, lūdzu, uzskaitiet tos.
4) vai pašreizējais valsts prezidents atbalstīja Tatjanas Ždanokas iekļaušanu šajā sarakstā? Vai viņas līdzšinējā darbība atbilst valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām?
5) vai pašreizējais valsts prezidents atbalstīja Andra Šķēles iekļaušanu šajā sarakstā? Vai viņa līdzšinējā darbība atbilst valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām?
6) vai pašreizējais valsts prezidents atbalstīja Andra Amerika iekļaušanu šajā sarakstā? Vai viņa līdzšinējā darbība atbilst valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām?
7) vai pašreizējais valsts prezidents atbalstīja Baibas Rubesas iekļaušanu šajā sarakstā? Vai viņas līdzšinējā darbība atbilst valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām?
8) vai pašreizējais valsts prezidents atbalstīja metropolīta Aleksandra iekļaušanu šajā sarakstā? Vai viņa līdzšinējā darbība, tostarp atrašanās VDK aģentu vidū, atbilst valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām?
9) vai pašreizējais valsts prezidents atbalstīja Ojāra Rubeņa iekļaušanu šajā sarakstā? Vai viņa līdzšinējā darbība, tostarp kriminālā sodāmība, atbilst valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām?
10) kādu tieši iemeslu dēļ sarakstā netika iekļauts Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, ja sarakstā tika iekļauti gan citu lielo pilsētu domju priekšsēdētāji un arī tiesājamas personas?
11) vai pašreizējais valsts prezidents atbalstīja Jura Juraša iekļaušanu šajā sarakstā? Vai viņa līdzšinējā darbība un smagos noziegumos apsūdzētas personas statuss atbilst valsts prezidenta publiski deklarētajām valstiskajām vērtībām?
12) vai pašreizējais valsts prezidents atbalstīja Meierovica biedrības valdes locekles Sarmītes Ēlertes iekļaušanu šajā sarakstā? Kādu iemeslu dēļ tika izvēlēta tieši šīs biedrības, kā arī nodibinājuma Delna un nodibinājuma Dots pārstāvji? Kas tieši un pēc kādiem kritērijiem izvēlējās tieši šīs biedrības/nodibinājumus?
13) pirms inaugurācijas pasākuma pašreizējā valsts prezidenta tagadējā padomniece Aiva Rozenberga paziņoja, ka uz pasākumu prezidents ieaicināšot maksimāli plašu Latvijas visdažādāko jomu pārstāvju loku. Kādu tieši jomu un kādu tieši uzņēmumu pārstāv uzaicinātais „Compagnon Bruno, uzņēmējs”? Kura persona un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par šīs personas uzaicināšanu?
14) kura persona vai personas un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par „īpašo viesu” statusu un šo personu uzaicināšanu? Kādi tieši bija kritēriji „īpašā viesa” statusa piešķiršanai? Vai šīm personām nebija vajadzīgi īpaši valstiski nopelni?
15) kādu iemeslu dēļ uz pasākumu tika uzaicināts viena konkrēta ministra biroja – tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bušs? Kura persona un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par šīs personas uzaicināšanu? Kāpēc netika uzaicināti citi ministru biroju vadītāji?
16) ar ko pamatots Edītes Bērziņas „īpašā viesa” statuss?
17) ar ko pamatots Aleksandra Bērziņa „īpašā viesa” statuss?
18) ar ko pamatots Ulda Cīruļa „īpašā viesa” statuss?
19) ar ko pamatots Santas Kalniņas „īpašā viesa” statuss?
20) ar ko pamatots Diānas Lapsas „īpašā viesa” statuss? Kādus tieši pakalpojumus minētā persona ir sniegusi pašreizējam valsts prezidentam vai viņa ģimenes locekļiem, vai kādam no prezidenta kancelejas darbiniekiem?
21) ar ko pamatots Elizabetes Ludboržas „īpašā viesa” statuss?
22) ar ko pamatots Igora Ludborža „īpašā viesa” statuss?
23) kādu iemeslu dēļ uz pasākumu tika uzaicināta „komunikācijas speciāliste Kristīne Tjarve”? Kura persona un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par šīs personas uzaicināšanu?
24) ar ko pamatots Elīzas Vītolas „īpašā viesa” statuss?
25) kādu iemeslu dēļ uz valsts prezidenta inaugurācijas pasākumu bija ieaicināta virkne personu, kuru vārdi un uzvārdi atrodami VDK aģentu kartotēkā? Vai šo personu ieaicināšana tika saskaņota ar pašreizējo valsts prezidentu?”
Uz šo informācijas pieprasījumu esmu saņēmis ar 2019. gada 30. jūliju datētu Valsts prezidenta kancelejas vēstuli.
Šajā vēstulē nav sniegta informācija, kas pieprasīta mana informācijas pieprasījuma 13) – 24) punktos.
Valsts prezidenta kancelejas vēstulē nav sniegta informācija, kādu tieši jomu un kādu tieši uzņēmumu pārstāv uz minēto pasākumu uzaicinātais „Compagnon Bruno, uzņēmējs”.
Valsts prezidenta kancelejas vēstulē nav sniegta informācija, kura persona un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par šīs personas uzaicināšanu.
Valsts prezidenta kancelejas vēstulē nav arī sniegta informācija, kura persona vai personas un kādu iemeslu dēļ pieņēma lēmumu par „īpašo viesu” statusu un šo personu uzaicināšanu.
Valsts prezidenta kancelejas vēstulē nav sniegta informācija, kādi tieši bija kritēriji „īpašā viesa” statusa piešķiršanai.
Valsts prezidenta kancelejas vēstulē nav sniegta informācija, vai šīm personām ielūgšanai uz šādu valstisku pasākumu nebija vajadzīgi īpaši valstiski nopelni.
Valsts prezidenta kancelejas vēstulē nav arī sniegta informācija par to, ar ko tieši pamatots virknes ielūgto personu „īpašā viesa” statuss, lai gan tieši šī iestāde ir sastādījusi ielūdzamo personu sarakstu un veikusi ielūgšanu.
Nesniedzot manis pieprasīto informāciju likumā noteiktajā kārtībā un apjomā, Valsts prezidenta kanceleja nodarīja man nozīmīgu morālu kaitējumu, liekot vilties šīs nozīmīgās iestādes cieņā pret likuma burtu un sabiedrības interesēm.
Tā kā uzskatu Valsts prezidenta kancelejas rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju, par prettiesisku un tā kā man nav iespējas pārsūdzēt šo informācijas sniegšanas atteikumu augstākstāvošā iestādē,
lūdzu tiesu:
1) ierosināt administratīvo lietu;
2) atzīt par prettiesisku Atbildētāja rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju;
3) uzlikt Atbildētājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas,
4) uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
