Iesaki rakstu: 
Latvijas Valsts prezidenta amata kandidāts Egils Levits priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros sniedzis interviju politžurnālistam Aivaram Ozoliņam. Protams, lai Levits tiktu klasificēts šim augstajam valsts amatam konkrētā žurnāla un politžurnālista izpratnē, Levitam obligāti jāatbild uz jautājumu arī par mani: “… kā izprotat Lemberga lomu Latvijas politikā?”
Uz to Levits arī atbild, taču nevis kā augstas raudzes jurists un starptautisko cilvēktiesību eksperts, par kādu viņam patīk sevi pozicionēt, bet kā konjunktūras politiķis, kurš izprot spēles noteikumus un pozīciju, kuru vēlas dzirdēt politžurnālists Ozoliņš.
Citu pamatojumu vai izskaidrojumu augsti profesionāla jurista atbildei būtu grūti iedomāties: “Attiecībā uz neleģitīmu ietekmi uz Latvijas politiku – to ir jāmēģina mazināt ar visiem tiesiskajiem līdzekļiem.”
Ozoliņš katram gadījumam tomēr pārjautā, “tātad Jūs izprotat Lembergu kā piemēru neleģitīmai ietekmei uz politiku”, uz ko Levits atbild apstiprinoši ar piebildi, ka “šī jautājuma aktualitāte laika gaitā ir mazinājusies…, ja mēs salīdzinām ar to, kāda bija situācija tūkstošgades sākumā un šodien…”. To saka Latvijas Valsts prezidenta amata kandidāts.
Diezgan paradoksāli, ka augsta ranga cilvēktiesību ekspertam man jācitē Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās cilvēka pamattiesības, kas ikvienam Latvijas pilsonim garantē politiskās tiesības un brīvības, kā arī tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās.
Gribētos dzirdēt Levita precīzu skaidrojumu, kā tieši ir izpaudusies mana neleģitīmā ietekme uz Latvijas politiku? Kā gandrīz 31 gadu atkal un atkal demokrātiski ievēlēta pilsētas domes deputāta un domes priekšsēdētāja darbība vai kā demokrātiski ievēlēta Augstākās Padomes deputāta darbība, balsojot par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990.gada 4.maijā, var tik traktēta kā “neleģitīma”?
Varbūt mana neleģitīmā ietekme uz politiku ir saistīta ar to, ka Augstākās Padomes darbības laikā darbojos Latvijas Tautas frontes frakcijā, bet no 1994. gada esmu trešās vecākās politiskās partijas “Latvijai un Ventspilij” biedrs un tās valdes priekšsēdētājs? Vai tomēr neleģitīma ir bijusi iesaiste virknē likumīgi reģistrētu nevalstisko organizāciju, piemēram, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā vai Latvijas Olimpiskajā komitejā?
Visticamāk, atbilde ir cita. Kamēr vieni Augstākajā Padomē 1990.gadā balsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu, zināmā mērā riskēdami ar savu nākotni visai neskaidras politiskās situācijas apstākļos, citi tajā pašā laikā Latvijai pat tuvumā nerādījās. Jo neviens taču nezināja, kā situācija attīstīsies, - PSRS drīza sabrukšana tolaik līdzinājās tuksneša ilūzijai! Kad melnais darbs bija padarīts, par neatkarības atjaunošanu nobalsots, barikādes izturētas un valsts atjaunota, atlika vien baltā zirgā ierasties uz baltā galdauta svētkiem!
Nožēlojami, ka atklātas diskusijas vietā, lai ieņemtu kāroto amatu, pat tik augsta līmeņa profesionālim jāizkalpojas noteiktas politiskās žurnālistikas un politiskās grupas konjunktūras priekšā. Latvijas valsts nākotnes labā jācer, ka tā bijusi tikai neveikla mirkļa situācija, nevis potenciālā Valsts prezidenta darbības standarts, dejojot pēc politiskās konjuktūras stabules.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
