Iesaki rakstu:

Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtÄ«bā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnÄ“jais ambiciozais plāns toreizÄ“jā resursu trÅ«kuma situācijā bija nerealizÄ“jams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu lÄ«dzekļus attÄ«stÄ«bai, solÄ«ja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzÄ«tāji aizrautÄ«gi runāja par sinerÄ£iju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašÄ laikā nespÄ“jot kliedÄ“t bažas par to, vai:

1) divu mediju atšÄ·irÄ«gie darba organizācijas un atalgojuma modeļi netiks unificÄ“ti, pasliktinot Radio darbinieku darba lÄ«gumu nosacÄ«jumus;

2) ievÄ“rojot TelevÄ«zijas tradicionāli lielāko finanšu kapacitāti. Radio apvienotajā medijā nekļūs par otršÄ·irÄ«gu daļu;

3) apvienošanas rezultātā tapušais medijs nekļūs politiskajai konjunktÅ«rai vieglāk iespaidojams nekā divi atsevišÄ·i mediji. Vai tā visa rezultātā, nenotiks Radio satura noplicināšana, attiecÄ«gi zaudÄ“jot auditorijas interesi un uzticÄ“šanos.

Kad pirms vairākiem gadiem jautājums par Latvijas Radio un Latvijas TelevÄ«zijas apvienošanu atgriezās dienaskārtÄ«bā, idejas virzÄ«tāji solÄ«ja radio izteiktajās bažās ieklausÄ«ties. Procesā iesaistÄ«tie apņēmās lÄ“mumu par Radio un TelevÄ«zijas apvienošanu pieņemt vien tad, kad bÅ«s skaidra pārliecÄ«ba, ka tas notiek kopÄ“jās sabiedrÄ«bas interesÄ“s, proti, jaunais sabiedriskais medijs bÅ«s spÄ“cÄ«gāks saturiski, organizatoriski, tehnoloÄ£iski, pie tam nekļūs politiski ietekmÄ“jams. TomÄ“r, vÄ“rojot procesus, kādi notiek pÄ“dÄ“jo mÄ“nešu laikā, mÅ«s pārņem strauji pieaugošas trauksmes izjÅ«ta. MilzÄ«gā ātrumā tiek virzÄ«tas likuma izmaiņas, kas paredz Latvijas Radio un Latvijas TelevÄ«zijas apvienošanu, trÅ«kstot skaidrÄ«bai par daudziem bÅ«tiskiem apvienošanās aspektiem.

Virzot koncepciju par Latvijas Radio un Latvijas TelevÄ«zijas apvienošanu, tika solÄ«ts, ka apvienošanās rezultātā tiks saglabāta redakcionālā neatkarÄ«ba un satura daudzveidÄ«ba, netiks pasliktināta mediju darbinieku situācija un netiks iznÄ«cināti sabiedrisko mediju nosaukumi jeb zÄ«molvārdi - Latvijas TelevÄ«zija un Latvijas Radio, kam ir gadu desmitos veidota atpazÄ«stamÄ«ba un auditorijas uzticÄ“šanās. Latvijas Radio cita starpā 2025. gadā svinÄ“tu savu 100. gadadienu. Tajā pašÄ laikā mums solÄ«ja virkni ieguvumu: sakārtot infrastruktÅ«ru un attÄ«stÄ«t mÅ«sdienu vajadzÄ«bām atbilstošas tehnoloÄ£ijas. To visu bÅ«tu iespÄ“jams izdarÄ«t, nodrošinot apvienotajam medijam neatkarÄ«gu un pietiekamu finansÄ“jumu, pakāpeniski (piecu gadu laikā) sasniedzot Eiropas Raidorganizāciju apvienÄ«bas (EBU) vidÄ“jo lÄ«meni jeb 0,16% no iekšzemes kopprodukta.Visās sanāksmÄ“s, kuras ir piedalÄ«jušies Latvijas Radio pārstāvji, tika uzsvÄ“rts, ka lÄ“mums par mediju apvienošanu tiks pieņemts reizÄ“ ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansÄ“šanas modeli. PÄ“c visa spriežot, politiÄ·iem šÄdi solÄ«jumi nešÄ·iet saistoši.

SteidzamÄ«bas kārtā Saeimā tiek virzÄ«tas likuma izmaiņas, kas paredz, apvienot Latvijas Radio un Latvijas TelevÄ«ziju no 2024.gada 1.janvāra. Pirmdien, 27.martā par to lems valdošÄ koalÄ«cija, bet ceturtdien, 30.martā, balsos Saeima jau galÄ«gajā 2.lasÄ«jumā (nesaprotamu iemeslu dēļ lÄ“mums tiek pieņemts steidzamÄ«bas kārtā). Tajā pašÄ laikā Ä«paši izveidotā darba grupa apvienotā medija finansÄ“šanas modeļa izstrādei tikai šonedēļ uzsāka darbu. Finanšu ministrija jau paudusi savu kategoriski negatÄ«vo nostāju piet finansÄ“šanas modeļa maiņu. Neoficiālās sarunās politiÄ·i neslÄ“pj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizÄ“tu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mÄ“rÄ·us, visticamāk, nebÅ«s

Tajā pašÄ laikā, virzot lÄ“mumu par Radio un TelevÄ«zijas apvienošanu, uz 2. lasÄ«jumu iesniegta virkne koalÄ«cijas partneru priekšlikumu, kas paredz citas bÅ«tiskas izmaiņas, proti - vÄ“sturisko zÄ«molu ,,Latvijas Radio” un „Latvijas TelevÄ«zija” iznÄ«cināšanu, faktisku Latvijas Radio 4 likvidāciju, apvienotā medija galvenā redaktora ietekmes un neatkarÄ«bas no valdes mazināšanu, ir arÄ« priekšlikums aizliegt kandidÄ“t uz amatiem sabiedriskajā medijā tiem, kas strādājuši ārvalstu finansÄ“tās NVO (kas nepatÄ«kami atgādina Krievijas Federācijā Ä«stenoto politiku t.s. ārvalstu aÄ£entu ierobežošanai).

Viss iepriekš minÄ“tais rada Latvijas Radio darbiniekos tās pašas bažas, kas bija aktuillas jau pirms desmitgades: sabiedrisko mediju apvienošanas mÄ“rÄ·is nav vis to stiprināšana, bet gan to ietekmes mazināšana un to politiskās manipulÄ“jamÄ«bas palielināšana. Notiekošais liek domāt, ka šÄdā apvienošanās procesa virzÄ«bā izpaužas politiÄ·u izpratnes trÅ«kums par sabiedrisko mediju nozÄ«mi Latvijas mediju telpas stiprināšanā un atsevišÄ·u politiÄ·u vÄ“lme uz sabiedrisko mediju vājināšanas rÄ“Ä·ina gÅ«t lielāku ietekmi pār sabiedrisko domu, izmantojot angažētus komeremedijus un sociālos tiklus. ŠÄ·iet, atdzimst “Valsts Radio un Valsts TelevÄ«zijas sakārtošanas” rÄ“gs. IespÄ“jams, daļa politiÄ·u un Finanšu ministrijas ierÄ“dņu lolo ilÅ«zijas par kādu nozÄ«mÄ«gu lÄ«dzekļu ekonomiju apvienošanas rezultātā, kas hroniski nepietiekamas sabiedrisko mediju finansÄ“šanas situācijā ir vienkārši smieklÄ«gas.

MÄ“s aicinām apturÄ“t nepamatotā steigā virzÄ«tos likuma grozÄ«jumus lÄ«dz brÄ«dim, kad sabiedrisko mediju darbiniekiem un visai sabiedrÄ«bai ir skaidri un saprotami ieguvumi (un arÄ« riski) no divu sabiedrisko mediju apvienošanas. Tas ir kritiski svarÄ«gi laikā, kad Latvijas informatÄ«vā telpa ir pakļauta nopietniem ārÄ“jiem apdraudÄ“jumiem!