Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izdevums Dienas Bizness ir publicējis interviju ar uzņēmēju Dzintaru Odiņu, kurš stāsta par lomu, kāda uzņēmuma Kurzemes finieris faktiskā reiderismā ir bijusi uzņēmuma Stiga RM īpašniekam Andrim Ramoliņam. Taču izrādījies, ka uzņēmējs nolēmis klusēt par šiem notikumiem, - Pietiek šodien publicē jautājumus, kurus Lato Lapsa bija uzdevis citkārt uz plašām intervijām gatavajam miljonāram un uz kuriem atbildes tā arī netika sniegtas:

1) Dz. Odiņš stāsta: „Parādījās Stiga RM (Andra) Ramoliņa personā. Viņš pats uzradās. Mums bija uzkrājies neliels parāds par kokiem pret Stigu RM, kas sākotnēji bija sarunu iemesls, bet patiesībā viņš bija dzirdējis, ka meklējam partneri, un bija ļoti ieinteresēts, ļoti draudzīgs, izrādīja pretimnākšanu, sapratni. 2014. gadā parāds pret Stigu RM par kokiem bija uzkrājies aptuveni 65 tūkstoši eiro. Ne pārāk liela summa mūsu biznesā, un ne pārāk liela summa Stigai RM. Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni.” No kurienes Jūs saņēmāt informāciju par to, ka Odiņu ģimene meklē partneri? Kādi tieši bija Jūsu nodomi, uzsākot pārrunas ar Odiņu ģimeni?

2) Dz. Odiņš stāsta: „Viņš lūdza man parādīt rūpnīcu. Apstaigājām, izstāstīju savus plānus. Viņš piedāvāja sadarbību, piedāvāja, ka varētu kļūt par partneri. (..) Viņš piedāvāja sadalījumu 60% viņam, 40% man, un šāds piedāvājums mums bija ļoti simpātisks.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Vai Jūs piedāvājāt Dz. Odiņam šādu kapitāldaļu sadalījumu?

3) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Ļoti detalizēti interesējās par to, kā mēs strādājam. Visu gribēja zināt: klienti, piegādātāji, kādi attīstības plāni, kādi projekti jau sarakstīti, kā labāk paplašināt ražošanu, kā pareizāk piedāvāt tirgū savu produkciju, kuru zemes gabalu vajadzētu nopirkt, lai paplašinātos. Es arī visu ļoti atklāti izstāstīju, izrādīju, izskaidroju, kā jau savam topošajam partnerim. Mēs kļuvām teju vai par draugiem, tādas bija tās attiecības.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Ar ko skaidrojams, ka Jūs tik detalizēti interesējāties par konkrēto uzņēmumu? Vai Jums jau tad bija plāns to pārņemt Dz. Odiņa vēlāk aprakstītajā veidā?

4) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Pēc šīs sarunas viņš piegādāja mums sešas kravas koku, kas bija it kā laba palīdzība, bet sanāca tā, ka līdz ar to parāds pret Stigu RM pieauga vēl līdz 83 tūkstošiem eiro.” Ar kādu aprēķinu Jūs piegādājāt šīs kravas?

5) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Kā topošais partneris viņš brauca ik nedēļu, runāja, skatījās. Teica, ka ir gatavs investēt, bet vajagot apskatīties bilances, grāmatvedības datus. Interesējās par banku un sacīja, ka, iespējams, jārunā par kredīta atmaksas atlikšanu. Tad sākās dažādu āķīgu līgumu gatavošana. Braucām pusdienās, runājām un runājām. Es viņam pilnībā uzticējos, uzķēros uz tām runām, ka latviešiem jāturas kopā, ka mēs kopā strādāsim un kalnus gāzīsim. Braucām uz Rīgu pie jurista Mārtiņa Krūma, un viņš atkal skatījās visus uzņēmuma parametrus.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Vai Jūs Dz. Odiņam stāstījāt pat „latviešu kopā turēšanos”, un vai jau tolaik Jums bija plāns par uzņēmuma pārņemšanu? Ja nē, kurā brīdī šis plāns parādījās? Kādus tieši līgumus Jūs gatavojāt? Kāda bija jurista Mārtiņa Krūma loma?

6) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Kad nu visu biju izstāstījis, izrādījis, paskaidrojis, ar banku iepazīstinājis, pēkšņi kā pērkons no skaidrām debesīm atnāca vēstule, ka esmu parādā tik un tik Stigai RM par kokiem. Tur ir piegādes grafiks, summas, atmaksas termiņi. Zvanu viņam, saku, ka nevaru atmaksāt un viņš to zina, bet viņš pretī, ka tas nekas. Tās esot tikai formalitātes, ja varu, lai maksāju, ja nē, tad nē.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Vai šī vēstule tika nosūtīta ar Jūsu ziņu? Ar kādu mērķi tā tika nosūtīta? Kad un ar kādu aprēķinu Jūs pieņēmāt lēmumu par šādas vēstules nosūtīšanu? Kā tā atbilda Jūsu iepriekšējai darbībai un komunikācijai ar Dz. Odiņu?

7) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Es pat sāku kaut ko atmaksāt, bet pēkšņi sekoja paziņojums no tiesas par maksātnespējas ierosināšanu. Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju!” Lūdzu, izskaidrojiet savu rīcību, pieprasot maksātnespēju.

8) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Tas, maigi izsakoties, nemaz nebija tas, par ko mēs visus šos mēnešus bijām runājuši. Tieši pretēji, jutos smagi piekrāpts. Būtu zinājis, ka viņš ir tāds, tautas valodā runājot, uzmetējs, es taču nebūtu ar viņu laiku tērējis, nebūtu viņam kā labam draugam visus plānus kā uz delnas izlicis, man taču bija citi potenciālie investori, citas iesāktas sarunas, kuras es būtu varējis turpināt.” Kā Jūs varat komentēt šo Dz. Odiņa vērtējumu? Vai Jums jau no pašiem pirmsākumiem bija ieplānota tieši šāda rīcība?

9) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Vēstule atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet maksātnespēju pasludināja 15. novembrī. Pēc vēstules jau ar mani vairs nerunāja, teica, ka neesot nopietns partneris, īsāk - neesmu interesants.” Kādu iemeslu dēļ Jūs pārtraucāt draudzīgo komunikāciju ar Dz. Odiņu?

10) Dz. Odiņš par Jums stāsta: „Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un tas tika īstenots ātri un precīzi kā militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju.” Vai šis stāstījums atbilst patiesībai? Kad tieši Jūs bijāt sācis gatavot uzņēmuma pārņemšanas procesu caur maksātnespēju?

11) Dz. Odiņš par Jums stāsta: Stigai RM mēs taču sākumā bijām parādā tikai 65 tūkstošus, ar to viss sākās! Tad Ramoliņš izlikās par draugu un partneri, lai gan pēc būtības tika realizēts reiderisms. Lai mani pilnīgi paralizētu, tika draudēts ar krimināllietu.” Vai draudēšana ar krimināllietu notika ar Jūsu ziņu?

12) kāds bija Jūsu kopējais materiālais ieguvums, pārņemot uzņēmuma mantu?

13) kad un kādos apstākļos Jūs esat iepazinies ar Dz. Odiņa pieminēto juristu? Kādos vēl darījumos viņš Jums ir palīdzējis?

14) kādiem vēl uzņēmējiem Jūs esat stāstījis par to, kā latviešiem ir jāturas kopā? Vai arī ar šiem uzņēmējiem Jūs esat turējies kopā tāpat kā ar Dz. Odiņu?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...