Iesaki rakstu: 
Valda Dombrovska valdība novembra beigās, pārdalot šā gada budžeta izdevumus, izlēmusi par 24,3 miljonu latu piešķiršanu Zemkopības ministrijai, lai tā izmaksātu uzkrāto subsīdiju parādu biodegvielas ražotājiem. Lauvas tiesu – 11,5 miljonus latu no šīs budžeta naudas kā subsīdiju par saražoto biodīzeli saņems Aivara Lemberga ģimenes uzņēmums Bio-Venta.
Biodegvielas ražotājiem Dombrovska (Vienotība) valdība sagādājusi dāsnu Ziemassvētku dāvanu. 25. novembrī valdība bez plašas šī lēmuma publicitātes, slēgtā sēdē lemjot par 2010. gada budžeta izdevumu pārdali, nav skopojusies un 24,5 miljonus latu atvēlējusi subsīdiju parāda atmaksai biodegvielas ražotājiem.
Gandrīz pusi šīs summas - 11,5 miljonus latu saņems Vienotības koalīcijas partneres ZZS premjera kandidāta, apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei pastarpināti piederošais uzņēmums Bio-Venta.
Starp lielākajiem šis budžeta naudas saņēmējiem ir arī miljonāram Donātam Vaitaitim (trīs koalīcijas partijām septembrī ziedoja 54 000 latu, katrai – 18 000 latu) piederošais spirta un biodegvielas ražotājs Jaunpagasts Plus.
Pilnu biodegvielas ražotāju - valsts subsīdijas saņēmēju sarakstu līdz ceturtdienas vakaram Pietiek no Zemkopības ministrijas, kas ir atbildīga par šo budžeta līdzekļu sadali, neizdevās iegūt.
Pārsteidzošais dāsnajā valdības lēmumā par 24,5 miljonu latu atvēlēšanu biodegvielas ražotāju subsīdijām ir tas, ka līdz šim amatpersonas publiski bija izteikušās, ka iekrāto subsīdiju parādu ražotājiem izmaksās pakāpeniski, līdz 2014.gadam. Šāda valdības nostāja tika skaidrota ar līdzekļu trūkumu valsts budžetā.
24,5 miljonu latu subsīdiju parāds biodegvielas ražotājiem bija iekrājies, jo kopš 2008. gada vidus ZM budžetā nebija paredzēti līdzekļi to izmaksai. Šo summu veido subsīdijas par 2008. gada otru pusi un 2009. gadu.
Pret subsīdiju nemaksāšanu jau kopš pavasara aktīvi protestēja biodegvielas ražotāji. Valdības amatpersonas, viņu vidū premjers Dombrovskis solīja meklēt risinājumu, kā parādu atmaksāt pakāpeniski, pa daļām.
Budžeta subsīdijas biodegvielas ražotājiem paredz valsts atbalsta programma Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010). Grūtības ar šajā valsts atbalsta programmā paredzēto subsīdiju izmaksu radās 2008. gada nogalē, kad sākās budžeta un ekonomiskā krīze.
Neoficiāli izskan, ka valdības dāsnais lēmums uzreiz atmaksāt tik lielu parāda daļu pieņemts, nevis uzklausot biodegvielas nozares uzņēmumu gaušanos par to, kā valsts nepilda savas saistības, bet gan, ņemot vērā ar šo nozari saistītu personu – Lemberga un Vaitaša ietekmi.
Pēc ZM preses pārstāves Dagnijas Mucenieces Pietiek sniegtās informācijas, viss pašreizējais parāds ražotājiem tiks izmaksāts līdz decembra beigām. Ar valdības rīkojumu esot „rasti papildus līdzekļi budžeta apakšprogrammai Atbalsts biodegvielas ražošanas veicināšanai 24 367 037 latu apmērā, lai pilnībā nodrošinātu valsts tiešā atbalsta izmaksu par 2008. gada otrajā pusgadā saražoto biodegvielu 7 175 817 latu apmērā un par 2009. gadā saražoto biodegvielu 17 191 220 latu apmērā”.
Valsts budžeta atbalstu biodegvielas ražotāji saņems arī par 2010. gadu. Nākamā gada budžetā šiem mērķiem ieplānots finansējums 3,32 miljonu latu apmērā. Šīs naudas sadalījums starp biodīzeļa ražotājiem būs zināms 2011. gada februārī, kad būs zināms konkrētā ražotāja saražotais biodegvielas apjoms.
Komentējot Bio-Ventai šogad izmaksājamās subsīdijas apmēru - 11 514 674 latus, ZM pārstāve uzsvēra, ka Bio-Venta ir lielākais biodīzeļdegvielas ražotājs Latvijā.
Pietiek rakstīja, ka Lemberga interesi par Bio-Ventu var uzskatīt par personīgu, jo viņa ģimenes locekļiem – bērniem piederošā kompānija ALA Investments ir pastarpinātā šī biodegvielas ražotājas īpašniece. Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, 74% Bio-Venta daļu īpašniece ir kompānija VK Tranzīts, kuras lielākā īpašniece ar 45,1% ir Lemberga ģimenei piederošā ALA Investments.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
