Iesaki rakstu: 
Savdabīgi uz Pietiek trešdienas publikāciju par trim Latvijas oligarhiem, kuri saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) gūtajiem pierādījumiem pērn bijuši laikraksta Diena patiesie īpašnieki, reaģējis viens no viņiem – Aivars Lembergs. Publiski paziņojot, ka Diena pilnīgi noteikti neesot tikusi iegādāta par Lemberga izgudroto Ventspils valūtu – ventiem, viņš paklusām ir vērsies pie Pietiek ar iesniegumu, mēģinot iegūt portāla rīcībā esošo informāciju vai vismaz izdibināt tās patiesos apmērus.
Kā ziņots, izmeklējot iespējamus amata noziegumus, KNAB operatīvās darbības ceļā ilgstoši noklausījies Aināra Šlesera telefonsarunas un klātienes sarunas bijušās viesnīcas Rīdzene privātajos numuriņos, iegūstot informāciju, kas parāda: laikraksts Diena pastarpināti pieder trim latviešu oligarhiem, bet mediju koncerna vadībā ieceltie cilvēki ir tikai šo personu menedžeri, caur kuriem slēpti tiek pārvaldīts šis un citi uzņēmumi.
No tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka laikraksta Diena daļas starp trim oligarhiem slēpti sadalījušās šādās proporcijās: 36% Šleseram, 24% Šķēlem un 20% Lembergam, bet vēl 20% - caur SIA RTO tā valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Ralfam Kļaviņam. Ņemot vērā laikraksta Diena slikto finansiālo stāvokli, tas vismaz 2010. gadā saņēmis ikmēneša maksājumus no SIA RTO.
Lembergs, kurš vēl trešdien pa dienu atcerējās tikai to, ka Diena noteikti neesot iegādāta par ventiem, izrādās, jau vakarpusē bija atguvis atmiņu, - par to liecina Pietiek šodien pa elektronisko pastu saņemtais iesniegums, kurā Ventspils mērs lūdz nedēļas laikā viņu iepazīstināt mani portāla rīcībā esošajiem pierādījumiem, kas neapgāžami apliecinātu rakstā pausto informāciju. Faktiski Lembergs vēlas iepazīties ar KNAB materiāliem, kas nonākuši Pietiek rīcībā.
Lai Ventspils mēra vēlme tiktu uzklausīta un ņemta vērā, viņš iesniegumā arī norādījis, ka pretējā gadījumā vai arī tad, ja izrādītos, ka „publikācijā izteiktie apgalvojumi ir tikai ziņas autores pieņēmumi, brīva interpretācija vai apzināta darbība kādas politiskās partijas vai to apvienības interesēs”, Lembergs „realizēšot LR Satversmē garantētās tiesības uz tiesas aizstāvību un materiālās kompensācijas piedziņu”.
Pietiek negatavojas pildīt Lemberga lūgumu – un ne tikai tāpēc, ka Ventspils mērs savā iesniegumā nav ņēmis vērā paša tā sauktajā „Grinberga lietā” izmantotos argumentus: tā kā publikācijā nav uzrādīts tajā pieminētā Aivara Lemberga personas kods, viņš nevar būt pārliecināts, ka runa ir tieši par viņu un nevis kādu citu Aivaru Lembergu – Dienas līdzīpašnieku.
Prasītā informācija Ventspils mēram netiks nodota arī tāpēc, ka Pietiek ieinteresētajām personām nekad neatklāj un arī neatklās ne portāla informācijas avotus, ne arī datus, kas var uz tiem precīzi norādīt.
Līdz ar to uz elektroniskā pasta vēstuli, kam bija pievienots minētais iesniegums, Lembergam vai personai, kas viņa vārdā to izsūtījusi, ir nosūtīta šāda izsmeļoša atbilde: „Laikam advokātiem naudas aptrūcies, ka šitāds analfabētisks skribelējums jāsūta? Nu, vēlam veiksmi realizēšanā - būs prieks izklaidēties.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
