Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aivars Lembergs vēlas dažādos veidos pārliecināt Londonas tiesu, ka viņš esot tikai vidēji pārticis Latvijas iedzīvotājs, kam nav pa kabatai apmaksāt britu advokātu honorārus, - par to liecina Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti, kurus viņš gatavojas iesniegt Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā Londonā vai tai jau iesniedzis. Saskaņā ar tiem Lembergs kategoriski apgalvo – viņš nekādā gadījumā neesot „ļoti pārtikusi persona”.

Pietiek jau informējis, pēc tam, kad Lembergs pretēji Rīgas apgabaltiesai izteiktajiem solījumiem Londonas tiesā 17. oktobrī tā arī neparādījās, viņam tika uzdots pretējai pusei apmaksāt tās izdevumus 10 tūkstošu mārciņu apmērā. Pietiek rīcībā nonākušajos dokumentos Lembergs vairākkārt norāda uz šīs summas milzīgajiem apmēriem, kuri neatbilstot viņa pieticīgajiem ienākumiem.

Lai gan Lemberga amatpersonas deklarācija rāda, ka tikai Biznesa attīstības asociācijā viņš pērn ik mēnesi vidēji saņēmis 11 tūkstošus latu, Londonas tiesai Lembergs, kā izriet no viena pieteikuma melnraksta, vēlas pamēģināt iestāstīt, ka viņam 10 tūkstošu mārciņu vienkārši neesot.

„Es saprotu, ka neskatoties uz to, ka es esmu iesniedzis lūgumu atcelt Lēmuma 8. punktu, man tomēr ir pienākums samaksāt Jums šo naudas summu. Manā rīcībā līdz Tiesas noteiktajam termiņam, 7. novembrim, nebija šādas naudas summas. Es centīšos to atrast līdz 2011. gada 16. novembrim, kad, kā jau minēju, personīgi ieradīšos uz jurisdikcijas tiesas sēdi. Tad arī es Jums šo summu samaksāšu,” teikts pieteikumā.

Kaut gan Pietiek ir droši zināms, ka, gatavojoties Londonas tiesas kārtējai sēdei, Lembergs izmanto virknes Latvijas advokātu pakalpojumus un arī viņš pats atzinis, ka „es Latvijā strādāju ar daudziem advokātiem no dažādiem advokātu birojiem - atkarībā no noslodzes ar vidēji 20 advokātiem”, tiesai viņš sagatavojis paskaidrojumu, ka naudas trūkuma dēļ esot spiests piedalīties kā atbildētājs bez aizstāvja.

„Es tāpat lūdzu godāto tiesu turpmāk neuzlikt man par pienākumu maksāt kaut kādas summas par Prasītāju advokātu pakalpojumiem. Es jau vairākkārt esmu norādījis gan Prasītājiem, gan Godātajai Tiesai, ka manā rīcībā nav tādu naudas līdzekļu, lai algotu mežonīgi dārgos Anglijas advokātus. Tāpēc es šajā procesā piedalos kā atbildētājs bez aizstāvja. Ja jau man nav naudas savu advokātu nolīgšanai, tad man nu nemaz nav naudas otras puses advokātu apmaksāšanai,” teikts kādā citā Lemberga sagatavotā pieteikumā.

Kā izriet no Lemberga skaidrojumiem Londonas tiesai, viņš uzskatot, ka „Anglijā advokātu pakalpojumi ir nesamērīgi un faktiski mežonīgi dārgi”, bet viņš noteikti neesot tāda „ļoti pārtikusi persona”, kas varētu atļauties šādus pakalpojumus apmaksāt.

„Šie advokāti uzvedas absolūti nekaunīgi, ja atļaujas norādīt uz to, ka tā ir manis paša problēma, ka es nevaru noalgot Anglijas advokātus, jo es it kā esot „ļoti pārtikusi persona”. Mani gada ienākumi ir, apmēram, 300 000 lati (apmēram, 375 000 GBP) gadā - tas ir redzams no manām iepriekšējo gadu amatpersonas deklarācijām, un šajā gadā mani ienākumi nav pieauguši,” apgalvojis Lembergs.

Viņš patiesībā nemaz nezinot, „kas Clyde & Co izpratnē ir „ļoti pārtikusi persona”. Iespējams, es varu tikt uzskatīts par pārtikušu cilvēku, ja manus ienākumus salīdzina ar Latvijas vidējo algu (kas saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem ir 472 lati vai apmēram 672 eiro mēnesī)”.

Turklāt Lembergam esot arī virkne citu svarīgu izdevumu: „Man taču ir arī jāsedz ikdienas dzīvošanas izdevumus, jāmaksā saviem Latvijas advokātiem (kurus esmu nolīdzis pakalpojumu sniegšanai dažādās lietās), kā arī jāsedz milzīgus tulkošanas, pasta un citus izdevumus saistībā ar šo Anglijas tiesvedību. Tāpēc manis dēvēšana par „ļoti pārtikušu personu” ir uzskatāma par klaju tiesas maldināšanu no Clyde & Co puses.”

Lembergs tiesai arī sūdzas par to, ka pretējās puses advokāti viņam ir kategoriski pieprasījuši... pildīt šīs pašas tiesas lēmumu: „Clyde & Co man adresētajā 2011. gada 26. augusta vēstulē man draudēja uzsākt pret mani procedūru par necieņas izrādīšanu tiesai, ja es nesamaksāšu viņiem Tiesas lēmumā norādītos 132 540,08 GBP līdz Tiesas noteiktajam datumam, 1. septembrim. Tagad viņi šo faktu, ka es godprātīgi, neskatoties uz visām grūtībām, izpildīju Tiesas lēmumu un lūdzu savai meitai samaksāt šo summu norādītajā termiņā, pavērš pret mani un turpina apgalvot, ka es esot „ļoti pārtikusi persona”, lai gan labi zina, ka šo summu manā vietā apmaksāja mana meita Līga Lemberga, jo manā rīcībā nav šādu naudas līdzekļu.”

Kā jau ziņots, Lembergs 17. oktobrī neieradās uz tiesas sēdi Londonā un gan pirms, gan pēc tam izplatīja virkni pretrunīgu paziņojumu par neierašanos un tās iemesliem. Nākamā tiesas sēde nozīmēta uz 16. novembri, taču, kā izriet no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem, Lembergs varētu lūgt stundu garu sēdi noturēt jau 15. novembrī.

Iepriekš Lembergs visos iespējamos veidos bija mēģinājis izvairīties no zvēresta došanas par savu īpašumu patieso apmēru, līdz beidzot Anglijas tiesai viņa pārstāvji bija iesnieguši faktiski tos pašus datus par viņa nelielo mantu, kas atrodami Ventspils mēra amatpersonas deklarācijā. Tiesai tas nepatika, un tiesnesis noraidīja gan Lemberga pārstāvju lūgumu izbeigt lietu, gan arī viņu izteikto klienta vēlmi, lai viņa beigu beigās tomēr arestētajiem īpašumiem šis arests tiktu uzlikts.

Pašlaik saskaņā ar britu tiesas rīkojumu, ko apstiprinājusi arī Latvijas tiesa, Lembergam aizliegts jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem viņa aktīviem līdz 135 miljonu dolāru vērtībai.

Tieši šāda summa tiesas lēmumā ir noteikta tāpēc, ka tāds ir maksimālais līdzekļu apjoms, ko Lembergs var zaudēt, Anglijas tiesai Latvijas kuģniecības kuģu fraktēšanas lietu izskatot pēc būtības. Faktiskais prasītājs šajā lietā ir Ventspils naftas un tātad arī Latvijas kuģniecības lielākais akcionārs – koncerns Vitol.

Pietiek šodien publicē daļu no tā rīcībā nonākušajiem dokumentiem.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...