Legālais „reiderisms”: kā sagrābt vienu, atsevišķi ņemtu universitāti un atjaunot padomju varu?
Borachs Choibmanis-Valchovskis06.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar «reiderismu» parasti saprot prettiesisku kapitālsabiedrību pārņemšanu, kam afēristi tīši, savā pārākuma pašpaļāvības apziņā vai aiz nolaidības, nevērības piešķir acīmredzamas blēdības pazīmes. Latvijā ir nerakstīta civiltiesiska tradīcija demonstrēt to, ka esi mazliet tomēr blēdis, ar sapulču rīkošanu neraksturīgās, nepiemērotās, no krietna un kārtīga komersanta skatu punkta ārprātīgās vietās. Piemēram, vieglajā pasažieru transportlīdzeklī jeb tā saucamajā «busiņā» uz ielas, aiz uzņēmuma teritorijas vārtiem.
Retāk analizēta ir iespēja pārņemt kādu juridisku personu vai institūciju gluži likumīgā ceļā, izmantojot demokrātiskus mehānismus pretēji to jēgai. Ja «busiņu akcionāri» vai ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās ir apskatītas daudzreiz, tad likumīga valsts institūciju pārņemšana ir mazāk zināma. Taču ne mazāk iekārojama.
Latvijas Universitāte ar savu simtmiljonu budžetu un nekustamajiem īpašumiem gandrīz 50 miljonu eiro vērtībā ir ienesīgs kumoss, jo, pat pilnīgi likumīgi to pārņemot, iespēja piedalīties nekustamo īpašumu pārdošanā sniedz ietekmi, kāda atsevišķām ministrijām nav bijusi kopš privatizācijas laikiem.
Uzreiz ir jāatzīst, ka šis ir tīri teorētisks vērojums no malas. Protams, protams, uzsvērsim, ka nav nekāda pamata, ne vismazākā uzskatīt, ka Latvijas Republikā 2019. gadā šis scenārijs varētu īstenoties, taču nevienam nav liegts aplūkot, kādas ir teorētiskās iespējas. Sapņot. Klausīties tramvajos. Stāstīt pasakas.
Augstskolu likuma 17. panta piektā daļa paredz Ministru kabineta neierobežotu varu pār augstskolu vienā gadījumā – ja rektors netiek ievēlēts vai netiek apstiprināts Ministru kabinetā. Tad līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlēta rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, bet iepriekšējais kandidāts vairs atkārtotajās vēlēšanās nepiedalās. Līdzīgas normas paredz arī šā panta septītā daļa gadījumos, kad Ministru kabinets atceļ rektoru no amata. Ieceļ izpildītāju.
Latvijas Universitātes rektora pilnvaras beidzas 2019. gada 3. augustā, nosaka Anrija Matīsa rīkojums Nr. 414. Augstskolu likumā paredzētais termiņš rektora atkārtotu vēlēšanu rīkošanai beidzas jau pēc šī laika.
Neviena Augstskolu likuma norma un arī neviena cita likuma norma neparedz, cik ilgi un cik reizes augstskola var neievēlēt rektoru. Šajā laikā augstskolā saimnieko Ministru kabineta ieceltais vietas izpildītājs jeb vietvaldis.
Lai arī augstskola kā atvasināta publiska persona ir padota Ministru kabinetam, tomēr 2003. gada 16. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 528 24.19. apakšpunkts piešķir privilēģiju izvirzīt rektora vietas izpildītāja jeb vietvalža kandidatūru Latvijas Universitātē tieši izglītības un zinātnes ministrei. Neviens normatīvais akts nekā neaprobežo to pilngadīgo fizisko personu kandidātu loku, kas varētu kļūt rektora vietas izpildītāji. Var jau cerēt, ka tas būs citas, mazākas augstskolas rektors…
Protams, daudzi teiks, ka rektoram ir jābūt profesoram un doktoram. Jā, tā ir. Bet rektora vietas izpildītājam nav jābūt ne profesoram, ne doktoram, nav izvirzīti nekādi kvalifikācijas kritēriji. Un tam ir pierādījumi precedentos – 2011. gada 9. marta rīkojums Nr. 91, ar kuru Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka ierosinājuma iecēla par Ekonomikas un kultūras augstskolas rektora vietas izpildītāju Guntu Veismani bez jebkāda zinātniskā grāda, par profesora amatu nemaz nerunājot. Pamatojoties tieši uz Augstskolu likuma 17. pantu ar skanīgo nosaukumu «rektors», tas tā ilga gadiem.
Pēdējā laikā populāri runāt par OECD standartiem ar padomju varas atjaunošanu uzņēmumos. Aplūkosim rūpīgi, kura politiskā organizācija par to visvairāk ir sajūsmā? Vai būtu brīnums, ja pēkšņi parādītos likumdošanas priekšlikums, ka arī augstskolās nepieciešama politiķu iecelta «profesionāla» padome. Nav ne problēmu, argumentējot ar OECD standartiem un ārvalstu investoru padomiem, laikmetīgu risinājumu un bezkompromisa efektivitātes vārdā grozīt Augstskolu likumu tā, lai rektora iecelšanu nodotu universitātes padomei. Universitātē pat ir saglabājies liels uzraksts virs durvīm «universitātes padome». Tālāk pāreja no vietas izpildītāja uz padomju varas ieceltiem rektoriem būtu tīri tehnikas lieta. Un tad jau padomju varas atjaunošana vienā, atsevišķi ņemtā jomā būs notikusi. Padomju Latvija mūžos, lai dzīvo?
Lai šīs teorētiskās iespējas izvērstos par praktiskām, vajadzīgs viens priekšnosacījums. Neievēlēts rektors.
Satversmes sapulces dalībniekiem 2019. gada 6. jūnijā vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, piesardzīgiem, mierīgiem un tālredzīgiem, ar to, ko viņi izlemj darīt, kā rektoru ievēlošā sapulce. Tāda var būt pēdējā.
Seko mums 
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
