Iesaki rakstu: 
Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli – bez oriģinalitātes, pliekani, bezgaumīgi, apnicīgi, nodrāzti.
Latviešu “pravietis” un “nācijas tēvs” zināja, uz ko ir spējīgi tādi paši ļaundari un vēl lielāki ļaundari! Viņš zināja, ka tiks ievēlēts, un uz Bruņinieku namu atnāca jau kā Valsts prezidents. Tas ir tipisks ļaunuma banalitātes piemērs. Nekā jauna, nekā īpatna! Arī agrāk ļaundari nevairījās izrādīt savu uzvaru līdzīgās amorālās situācijās. Arī agrāk ļaundarus steidzās citi ļaundari priekšlaicīgi apsveikt un sumināt, kā tas notika Bruņinieku namā 2019.gada 29.maijā pirms balsu saskaitīšanas.
2019.gada 29.maijā Latvijā bija Lielā Morālā Eksāmena diena. Tie, kuri parlamentā balsoja "par" ļoti nekaunīgo un ļoti aprobežoto ebreju, saņēma nesekmīgu atzīmi. Pēc savlaicīgi sniegtās pamatīgās un vispusīgās informācijas par ebreja reti melno seju, viņu varēja atbalstīt vienīgi vēl amorālāki eksemplāri, kuriem morāle un cilvēka morālā pārliecība ir tukša skaņa. Tie, kuri ar savu "par" atbalstīja melno ebreju, paši ir zemiski tārpi. Arī viņu ļaunumā dominē banalitāte. Tā tas ir uz kopējā ļaunuma fona, ar kuru tiekamies aizvadītajā laikā.
Tā, piemēram, LU vadoņa nekaunīgā rīcība, savu "ievēlēšanu" sludinot kā leģitīmu rezultātu, kad "pret" nobalsoja vairāk nekā nobalsoja "par", ir iespējama tikai amorāli ļoti nestabilā sociumā. Tas ir sociums, kurā var sastapt visdažādākā tipa idiotijas, nelietības, masveida zagšanu, masveida organizēto noziedzību, bezsmadzeņu valdību ar "583 darāmajiem darbiem", bīdīšanu uz EP tikai Eiropas bendes - reakcionārus latviešu “politiķus”, kuri gādās par amerikāņu okupācijas saglabāšanos “vecajā pasaulē”.
Dūres vicināt pēcāk nekad nav jēgas. Arī tagad nav jāvicina dūres. Viss ir godīgi nopelnīts aizvadītajos 30 gados. Turklāt šodien latviešu tauta vairs neeksistē ne teorētiski, ne praktiski kā patstāvīgs kolektīvs subjekts. Tautas vietā ir etniskā populācija - atsevišķu indivīdu nožēlojams mistrojums bez kopīgām interesēm un kopīga politiskā subjekta apziņas. Indivīdu cilvēciskā kvalitāte ir dažāda, sākot ar izcilām personībām, inteliģentiem cilvēkiem un īstiem patriotiem, un beidzot ar dauniem, pederastiem, šarlatāniem, gobzemblēžiem.
Bet tas neko nemaina. Latviešiem nav inteliģences kā tautas virzošais un vadošais institucionālais spēks. Tā filistru un pseidointelektuāļu masa, kura sevi dēvē par inteliģenci, reāli ir kompradoru un humanitātes noziedznieku bars, kas bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem spēj pastrādāt jebkuru nacionālo noziegumu un antihumāno darbību. Vēsturiskajos apstākļos, kad etniskajai populācijai ir pilnīgi nevērtīga "6.oktobra paaudze", bezsmadzeņu valdība ar "583 darāmajiem darbiem", galvenās universitātes rektors ir nekaunīgs tips, nekaunoties sēsties rektora krēslā pēc tam, kad par viņu vairākums nobalsoja "pret", faktiski ir loģiski tas, ka Valsts prezidenta postenī ievēl reti nekaunīgu un reti aprobežotu ebreju, un tas notiek pēc tam, kad sabiedrība ir pilnā mērā informēta par ebreja šausmīgi melno seju.
Atkārtoju, dūres vicināt nekad nav jēgas, un tagadējie vēsturiskie apstākļi latviešu populācijā vispār izslēdz jebkādu vajadzību dusmoties. Ne velti saka “Ar muļķiem tikai ar labu...”. Bet galvenais - nekā intelektuāli un emocionāli stimulējoša nav. Ļaunuma banalitāte ir konsekventa – loģiski pamatota, sakarīga, mērķtiecīga, nelokāma, nesvārstīga. Tātad nekā interesanta nav, un nav iemesla dusmoties, vicināt dūres.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
