Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā pagrÅ«ti sastapt valsts amatpersonu, kura strādātu vienā iestādÄ“ kopš tās dibināšanas dienas. VÄ“l jo vairāk, valsts institÅ«cijā, kuras vÄ“sture jau skaitāma gadu desmitos. TÄ«ri sadzÄ«viski, Ä£imeniski un neskaitāmu reformu rezultātā, kā likums, dažs labs no ierÄ“dņa kļūst par ministru vai otrādi, vÄ“l kāds cits iesēžas ar skandālu cietumā vai pārvācas darboties valsts un tautas labā ES struktÅ«rās, pats par sevi saprotams, ka citu pavada ar cieņu pensijā vai ar sÄ“rām uz kapu kalniņu.

SevišÄ·i grÅ«ti ilgstoši nosÄ“dÄ“t krÄ“slā, kuru apskalo politiskie Å«deņi un apsvilpo korupcijas iespÄ“ju vÄ“ji. LikumsakarÄ«ba par tādu nekļūtu, ja nebÅ«tu izņēmumu. Šoreiz un tālāk par vienu šÄdu izcilu izņēmumu Latvijas ierÄ“dniecÄ«bas nemirstÄ«gajā kohortā.

Kā pierāda skarbā realitāte un rietumvalstu nevalstisku organizāciju pÄ“tÄ«jumi, tad amatos, kas saistÄ«ti ar koruptÄ«viem riskiem, iespÄ“jamu ietekmes tirgošanu un citiem bÄ«beliskiem grÄ“kiem, maksimāli parasts cilvÄ“ciņš varÄ“tu darboties divus termiņus pÄ“c kārtas, no kuriem katrs maksimāli nebÅ«tu ilgāks par 5 gadiem. Tā teorijā un Rietumos arÄ« praksÄ“.

Savukārt par izņēmumiem un to radÄ«tām sekām valsts mÄ“rogā jākonsultÄ“jas pie Vladimira Vladimiroviča Putina vai Aivara Lemberga. SevišÄ·i rÅ«pÄ«gi skatÄ«tajos aspektos bÅ«tu jāpieiet pie amatiem, kuri, maigi izsakoties, dod iespÄ“ju ne tikai čiept desmitiem miljonu un piemÄ“rot nepamatotas represijas pret fiziskām un arÄ«dzan juridiskām personām, bet papildus cieši ir saistÄ«ti ar nacionālās drošÄ«bas jautājumiem.

Šodien viens no Latvijas nacionālās drošÄ«bas paredzamiem riskiem ir bads vai tolerantāk - pārtikas produktu trÅ«kums vai aloÄ£iska iegādes cena. Ja par šo iespÄ“jamo katastrofu runā visā pasaulÄ“, tad kāpÄ“c lai Latvija bÅ«tu izņēmums un miera osta bangojošÄ okeānā?

Nonākam pie galvenā. Kas konkrÄ“ti Latvijā par šo lauciņu trÄ«c un raustās tautas priekšÄ? Atbildu - ZemkopÄ«bas ministrijas padotÄ«bā esošais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Savukārt kas tieši PVD atbild par visu, ko Ä“dam, nu - vai neÄ“dam? Ja pilnÄ«gi precÄ«zi, tad Pārtikas uzraudzÄ«bas departaments ar tā direktoru Ernestu Zavadski vadÄ«bā, kurš Ä“rti izvietojies RÄ«gā, Peldu ielas 30. nama 211. kabinetā. Tieši šajā kabinetā sastopamies ar mūžības auru un neiespÄ“jami labu karmu ar visnotaļ pozitÄ«vām čakrām.

Atkāpei. 01.01.2002 darbu sāk vienotā pārtikas aprites valsts uzraudzÄ«bas institÅ«cija - Pārtikas un veterinārais dienests. MÄ“nesi lÄ«dz dienesta izveidošanai nākamie darbinieki ir konkursos atlasÄ«ti, izvÄ“lÄ“ti un saņēmuši ceļa maizi, jo Latvijas VÄ“stnesÄ« var atrast:

''Konkursu rezultāti. Pārtikas un veterinārais dienests paziņo, ka konkursa kārtībā Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora amatā 01.12.2001. ir iecelts ERNESTS ZAVADSKIS.''

Tagad ir 2022. gada vasara, tātad minÄ“tā persona sekmÄ«gi darbojusies TÄ“vijas labā apaļus 20 gadus. Pie kam - bez jebkādām karjeras kāpnÄ“m vai sociālajiem liftiem, uzreiz vienkārši kā parasts departamenta direktors. Manuprāt, unikāls gadÄ«jums Latvijas vÄ“sturÄ“.

Cik pa šiem gadu desmitiem pārdzÄ«votas un pieredzÄ“tas Saeimas, valdÄ«bas, ministri, valsts un parlamentārie sekretāri? Kas tik nelabs nav bijis un noticis? Gan jautājumi par Ä£enÄ“tiski modificÄ“tu organismu (Ä¢MO) klātesamÄ«bu lauksaimniecÄ«bas un pārtikas produkcijā, gan lielveikalā "Prizma'' tirgotiem lÄ“tiem kartupeļiem, kuri pÄ“c vietÄ“jo zemnieku uzokšÄ·erÄ“tas informācijas sākotnÄ“ji it kā ievesti Latvijā no Zviedrijas to tālākai utilizācijai.

Pat pavisam smakojoši signāli, viegli atrodami internetā: „„VÄ“sturiski šÄdi uzliesmojumi bija vairāk saistÄ«ti ar dzÄ«vnieku izcelsmes produktiem, piemÄ“ram, gaļas produktiem vai nepasterizÄ“tu pienu, bet pÄ“dÄ“jos gados konstatÄ“jam vairākus saslimšanas gadÄ«jumus, kas ir saistÄ«ti ar ne - dzÄ«vnieku izcelsmes produktiem. Pārsvarā tie ir svaigi augļi, dārzeņi, " stāstÄ«ja PVD Pārtikas uzraudzÄ«bas departamenta direktors Ernests Zavadskis.

ArÄ« konkrÄ“tajā Siguldas gadÄ«jumā speciālistu aizdomas krÄ«tot uz arbÅ«ziem. Saslimušajiem bÄ“rniem ir apdraudÄ“ta nieru darbÄ«ba, kas liecina par ļoti reta zarnu nÅ«jiņas paveida uzliesmojumu.

"Mums ir faktiski hemolÄ«tiski urÄ“miskais sindroms reÄ£istrÄ“ts pirmo reizi. HemolÄ«tiskais nozÄ«mÄ“, ka ir asiņošana, tāpÄ“c ka trombocÄ«tu skaits asinÄ«s samazinās. UrÄ“misks nozÄ«mÄ“, ka ir iesaistÄ«tas nieres," skaidroja SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimÄ«bu riska analÄ«zes departamenta direktors Jurijs PerevošÄikovs.''

Es speciāli neskaru tÄ“mu par gaļas kontrabandu, ar to saistÄ«to PVN atmazgāšanu karuseļshÄ“mu virtulÄ«, neiedziļinos SIA ''Baltic Restaurants Latvia'' (preču zÄ«me Daily) iespÄ“jamo lobiju tumšajos gaiteņos un vÄ“l simtos aspektu, kuri, kā smejies, nevar pat teorÄ“tiski paiet garām Peldu ielas 30. nama 211. kabinetam.

Jautājums - kas ir Ernesta Zavadska veiksmes stāsta pamatā? Ne jau pieticÄ«gs amats 1997. gadā JÅ«rmalas vides veselÄ«bas centra vadÄ«tāja krÄ“slā un un kandidÄ“šana uz JÅ«rmalas domi no Demokrātiskās partijas ''Saimnieks'', oficiāli dzÄ«vojot Jelgavas rajonā. VarbÅ«t pieminÄ“tie ir divi dažādi zavadski un pavisam atšÄ·irÄ«gi likteņi? Kur tas suns aprakts? VarbÅ«t jākonsultÄ“jas pie Jāņa DÅ«klava vai pat paša Mākoņpapa (šur tur figurÄ“ kā Bārda un trÄ«skārtÄ«gs ekspremjers, kuram bija milzÄ«ga interese un saikne ar pārtikas ražošanu)?

Novērtē šo rakstu:

0
0