Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēģinot virzīt tālāk īpatno kriminālprocesu par atlaišanas kompensācijām četriem Latvijas Universitātes (LU) darbiniekiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tajā iesaistījis arī augstskolas rektoru Indriķi Muižnieku, nosakot viņam statusu – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. I. Muižnieka advokāts Sandis Petrovičs no komentāriem pašlaik atturas, tikmēr Pietiek šodien publicē jautājumus, ko I. Muižniekam uzdevis KNAB, un LU rektora sniegtās atbildes.

Par rakstveida liecībām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs) lietvedībā esošajā kriminālprocesā Nr. 16870000921 2022.gada 17. martā Jūs personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusā liecību sniegšanas laikā pieteicāt lūgumu iesniegt liecības rakstveidā, atbildot uz iepriekš sagatavotiem jautājumiem. Pēc pratināšanas Jūs tikāt informēts, ka lūgums ir apmierināts.

Ņemot vērā minēto, lūdzu ne vēlāk kā līdz 2022.gada 23.martam iesniegt izvērstas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs bijāt vienojies ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli vai kādu citu LU darbinieku, ka gadījumā, ja Jūs netiekat apstiprināts LU Rektora amatā, tad šie LU darbinieki pamet darbu LU?

2. Kādā veidā (sapulcē, individuāli, telefoniski, rakstiski) notika vienošanās starp Jums un G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli par kompensācijas apmēra noteikšanu konkrēti četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu?

3. Kuras personas iniciatīva bija un kurš no jums (Jūs, G.Račs, A.Grantiņš, J.Stare, A.Eihentāle vai kāda cita persona) konkrēti piedāvāja noteikt kompensācijas apmēru tieši šādā - četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā?

4. Vai bija kāda kopīga sanāksme vai apspriede, kuras laikā lēmāt jautājumu par kompensācijas apmēru darbiniekiem, kuri aiziet no darba LU?

5. Vai tas bija Jūsu vienpersonisks lēmums noteikt G.Račai, A.Grantiņam, J.Starei un A.Eihentālei kompensāciju četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā?

6. Ņemot vērā, ka, pārtraucot darba tiesiskās attiecības, saskaņā ar Darba likuma 114.pantu, darbiniekiem atlaišanas pabalsts nepienākas vispār, par ko konkrēti Jūs vēlējāties šādu pabalstu tomēr iepriekšminētajām četrām personām izmaksāt?

7. Cik labi Jūs pārzināt Darba likumu, t.sk. jautājumus par atlaišanas pabalstiem, to apmēriem, vienošanās slēgšanu, kompensāciju maksimāliem apmēriem?

8. Kurš jurists vai padomdevējs Jūs konsultē šādos darba tiesisko attiecību juridiskos jautājumos?

9. Konkrētajā gadījumā ar G.Račas, A.Grantiņa, J.Stares un A.Eihentāles darba tiesisko attiecību izbeigšanu - kam Jūs prasījāt juridisko viedokli un konkrēti kurš LU jurists (vai juridiskais konsultants ārpus LU) Jūs konsultēja?

10. Kurš Jums atnesa dokumentus parakstīšanai par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli?

11. Kādus tieši dokumentus Jūs parakstījāt par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli?

12. Kurš LU darbinieks sagatavoja konfidencialitātes atrunas? Kāpēc uz konfidencialitātes atrunām starp LU un J.Stari, kā arī starp LU un G.Raču, līdzās A.Grantiņa parakstam ir arī Jūsu paraksts?

13. Vai J.Starei, A.Eihentālei un G.Račai tika lūgts atmaksāt 2019.gada 27.augustā izmaksātas kompensācijas starpību pēc darba tiesisko attiecību atjaunošanas ar LU? Ja nē, tad kāpēc tas netika darīts?

14. Kā Jūs raksturotu savas attiecības ar A.Grantiņu 2019.gadā un tagad? Vai starp jums bija / ir konflikti kopš 2019.gada? Vai A.Grantiņam, Jūsuprāt, ir pamats Jūs apmelot?

Ar cieņu galvenā inspektore (izmeklētāja) N.Timbere

Rakstveida liecība kriminālprocesā Nr. 16870000921

2022.gada 17.martā ar pavēsti tiku izsaukts uz procesuālo darbību pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā- KNAB) galvenās inspektores N.Timberes. Ierodoties KNAB, man tika paziņots, ka es esmu ieguvis personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess statusu.

[1] Pirms nopratināšanas 2022. gada 17.martā man mutiski tika izskaidrots, par kāda Krimināllikuma 318.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu kriminālprocesā Nr. 16870000921 tiek veikta izmeklēšana. Jānorāda, ka nopratināšanas laikā man netika izskaidrots, kam un kādas sekas noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir tikušas nodarītas. Līdz ar to man pilnībā nav saprotams tieši par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu Kriminālprocesa likuma 59.panta otrās daļas 1.punkta noteiktajā kārtībā ir izteikts pieņēmums kriminālprocesā.

 [2] 2022.gada 18.martā mans aizstāvis, zvērināts advokāts Sandis Petrovičs KNAB galvenajai inspektorei, izmeklētājai N.Timberei iesniedza pieteikumu ar lūgumu precizēt pieprasījumu par atbilžu sniegšanu uz jautājumiem. Ievērojot, ka S.Petrovičam tikai telefoniski paziņoja par pieteikuma izlemšanu, pašrocīgi sastādītās rakstveida liecības iesniedzu pēc 2022.gada 23.martā noteiktā liecību iesniegšanas termiņa.

 [3] No KNAB galvenās inspektores, izmeklētājas N.Timberes e-pastā saņēmu jautājumus, uz kuriem pašrocīgi sniedzu sekojošas atbildes, kuras lūdzu uzskatīt par manu rakstveida liecību un pievienot kriminālprocesa Nr. 16870000921 materiāliem.

Atbilde uz 1.jautājumu: Ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli man nav bijusi vienošanās par darba pamešanu gadījumā, ja es netieku apstiprināts Latvijas Universitātes (turpmāk tekstā - LU) rektora amatā. Papildus norādīšu, ka ar jautājumā norādītajām personām šādus apstākļus es neesmu apspriedis.

Man bija zināms par vairāku LU darbinieku sašutumu par Latvijas Republikas Ministru kabineta celtajiem iebildumiem pret manu apstiprināšanu LU rektora amatā sakarā ar vēlēšanu procedūras iespējamajiem pārkāpumiem. Taču neko vairāk par šo jautājumu es paskaidrot nevaru.

Jāpiebilst, ka sekojošajā procesā Administratīvā tiesa atzina Ministru kabineta 29. augusta lēmumu par manu neapstiprināšanu LU rektora amatā par spēkā neesošu. 2020. gada 24. martā Ministru kabinets mani apstiprināja LU rektora amatā.

Atbilde uz 2.jautājumu: Ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli man nav bijušas iepriekšējas vienošanās ne par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, ne par kompensācijas apmēru un tās noteikšanu. Šie jautājumi netika apspriesti ne publiski kādās LU sapulcēs, ne arī individuāli ar kādām personām. Vismaz šobrīd es šādus faktus neatceros.

Lai izprastu šīs lietas būtību, papildus jau iepriekš KNAB iesniegtajiem dokumentiem ir jāpaskaidro dokumentu aprites kārtība LU. Atbilstoši LU Administrācijas nolikuma 4.punktam LU Administrācijas vadītājs, 2019. gada augustā tas bija A.Grantiņš, ir pakļauts LU rektoram. Atbilstoši LU Administrācijas nolikuma 15.panta 4.punktam Administrācijas vadītājs ir tiesīgs pieņemt darbā un atbrīvot no darba darbiniekus. LU Rektora birojs funkcionāli ir pakļauts rektoram. Tādēļ arī manā kompetencē LU vārdā bija parakstīt Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu tikai ar LU Rektora biroja vadītāju A.Eihentāli un LU Administrācijas vadītāju A.Grantiņu.

Atbilde uz 3.jautājumu: Šobrīd precīzi nespēju norādīt, kuras personas iniciatīva bija noteikt kompensācijas apmēru četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Es saņēmu parakstīšanai sagatavotus vienošanās projektus, kuros jau bija iekļauts kompensācijas apmērs. Katrā ziņā kompensācijas apmēram ir jāatbilst tiesību normām un par atbilstību tām atbild dokumenta sagatavotājs - LU Administrācija.

Atbilde uz 4.jautājumu: Es neesmu piedalījies apspriedēs, kurās būtu lemts par kompensācijas apmēru darbiniekiem, kuri aiziet no darba LU. Ievērojot, ka pēc būtības šie jautājumi bija LU Administrācijas vadītāja kompetencē, šis jautājums skaidrojams pie tā laika LU Administrācijas vadītāja A Grantiņa.

Atbilde uz 5.jautājumu: Tas nebija ne mans vienpersonisks lēmums ne arī kāds kolektīvs lēmums izmaksāt G.Račai, A.Grantinam, J.Starei un A Eihentālei kompensāciju četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Man kā LU rektoram katru dienu ir jāparaksta daudz un dažādi dokumenti, kuru projektus ir sagatavojusi LU Administrācijā vai Rektora birojs. Es fiziski nevaru iedziļināties un pārbaudīt katra sastādītā dokumenta juridisko saturu. Tādēļ atbilstoši LU Administrācijas nolikumā paredzēto funkciju sadalījumam katra struktūrvienība sagatavo nepieciešamo dokumentu projektus, atstāj tos parakstīšanai Rektora birojā. Uzskatu, ka kompensācijas apmērs par Konfidencialitātes nosacījumu ievērošanas četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā bija samērīgs, lai nodrošinātu LU intereses.

Atbilde uz 6.jautājumu: Ar šo atbildi vēlos precizēt, ka LU nav atlaidusi no darba G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli. Ar norādītajiem darbiniekiem darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas, pusēm vienojoties Darba likuma 114.panta noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 2.panta pirmās daļas 15.punktam likums piemērojams arī uz valsts dibinātu augstskolu amatpersonām (darbiniekiem). Atlīdzības likuma 3.panta piektās daļas 1.punkts paredz, ka valsts dibinātas augstskolas var izmaksāt tās darbiniekiem atlīdzību, kas nav minēta Atlīdzības likumā, ja tā netiek izmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.

Ievērojot, ka ar LU darba tiesiskās attiecības vēlējās pārtraukt vadošie, un, manā skatījumā, augsti kvalificēti darbinieki, pastāvēja varbūtība, ka šie darbinieki var pāriet darbā vai nodot viņu rīcībā esošo informāciju par LU noslēgtajiem līgumiem vai sadarbības partneriem LU konkurentiem - citām augstskolām vai pētniecības organizācijām. LU interesēs bija šādu situāciju nepieļaut, noslēdzot attiecīgu Konfidencialitātes atrunu, kuru izstrādāja LU Administrācija. Es paļāvos, ka LU Administrācijas izstrādātās Konfidencialitātes atrunas nosacījumi atbilst tiesību normām. Cik man zināms, Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs ir izvērtējis un atzinis par likumīgiem LU rīkojumus izmaksāt darbiniekiem kompensāciju četru mēnešalgu apmērā, 2020.gada 20.janvārī pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1.20-24/195.

Atbilde uz 7.jautājumu: Man nav juridiskās izglītības, un mana saskarsme ar Darba likuma normām ir bijusi vispārīga un tādā apmērā, lai parakstītu nepieciešamos dokumentus kā LU rektoram. Protams, šīs lietas ietvaros biju spiests iepazīties ar attiecīgajām Darba likuma normām par konkurences ierobežojumiem.

Atbilde uz 8.jautājumu: Manā kā LU rektora darbinieku štatā šobrīd ir padomnieks juridiskajos jautājumos, tiesību zinātņu maģistre Anda Ozola. Šī amata pastāvēšanas mērķis atbilstoši amata aprakstam ir LU darbības politikas stratēģiskās vadības, pārvaldības, komunikācijas tiesiska nodrošināšana, LU vienotas un juridiski saskaņotas darbības koordinācija. 2019. gadā A. Ozola pildīja vecākā eksperta pienākumus Administrācijas atbalsta grupā, kura pašreizējā Administrācijas struktūrā amata vieta ir likvidēta, Ne 2019. gadā, ne pašlaik A. Ozola nekonsultēja un nekonsultē mani darba tiesisko attiecību jautājumos. Darba tiesisko attiecību jautājumu risināšana bija LU Administrācijas kompetencē, kur LU Administrācijas vadītāja pakļautībā ir Juridiskais, Personālvadības, kā arī Finanšu un uzskaites departamenti, kas nodrošina dokumentu projektu sastādīšanu.

Atbilde uz 9.jautājumu: Es neesmu prasījis viedokli par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un ar to saistītās kompensācijas izmaksu ne kādam no LU juristiem, ne kādam konsultantam ārpus LU. Šī situācija man likās ikdienišķa, no darba tiesiskajām attiecībām izrietoša. Nekonstatēju juridiski sarežģītu situāciju, kuru nespētu atrisināt LU Administrācija.

Atbilde uz 10.jautājumu: Es nevaru precīzi norādīt LU darbinieku, kurš man atnesa parakstīšanai dokumentus par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli. Kā jau norādīju, vispārējos gadījumos dokumenti parakstīšanai tiek atstāti Rektora birojā. Kad es atbrīvojos, veicu dokumentu izskatīšanu un parakstīšanu. Parakstītos dokumentus atstāju pie biroja vadītājas rīcībai un izpildes organizēšanai. Dokumentu projektus, kas saistīti ar personāla jautājumiem, gatavoja LU Administrācija.

Atbilde uz 11 .jautājumu: Es esmu parakstījis 2019.gada 27.augusta Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās un 2019.gada 27.augusta Konfidencialitātes atrunu ar Almu Eihentāli;

Es esmu parakstījis 2019.gada 27.augusta Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās un 2019.gada 27.augusta Konfidencialitātes atrunu ar Ansi Grantiņu.

Mans paraksts ir arī uz 12.jautājumā norādītajiem dokumentiem.

Par citiem dokumentiem šobrīd precīzi vairs neatceros, iespējams, ka bija vēl kādi dokumenti, kur man bija jāparaksta.

Atbilde uz 12.jautājumu: Kā jau iepriekš norādīju, man nav zināms tieši kurš LU darbinieks sagatavoja konfidencialitātes atrunas. Dokumentus projektus gatavoja LU Administrācija, kuras vadītājs bija A.Grantiņš. Varu norādīt, ka manam parakstam uz Konfidencialitātes atrunām starp LU un G.Raču, kā arī starp LU un J.Stari nebija tiesiska nozīme, tas neietekmēja to juridisko spēku. Mans paraksts bija kā apliecinājums, ka es esmu iepazinies ar šiem dokumentiem.

Papildu vēršu uzmanību, ka, piemēram, J.Stares 2019.gada 27.augusta Vienošanās tekstā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ir pārrakstīšanās kļūda. Dokumenta sākumā norādīts, ka LU kā darba devēja vārdā vienošanos paraksta LU rektors I.Muižnieks, taču pušu paraksta zonā to ir parakstījis A.Grantiņš. Minētā kļūda, kā arī dokumentu vienotais stils man liek secināt, ka dokumentu sagatavotājs bija kāds no A.Grantiņa pakļautībā esošajiem darbiniekiem. LU jau iepriekš griezās ar rakstisku pieprasījumu pie A.Grantiņa, lūdzot atbildi uz šo jautājumu, taču A.Grantiņš atbildi nesniedza.

Atbilde uz 13.jautājumu: Cik man zināms, LU Administrācijas vadītājs A.Sarnovičs 2021.gada 27.aprīlī ir veicis darbības, lai atgūtu izmaksātās kompensācijas starpību no J.Stares par laika periodu, kad viņa pirms Konfidencialitātes atrunā noteiktā termiņa atgriezās darbā LU, nosūtot viņai e-pastu ar aicinājumu par 13 279,96 EUR atmaksu.

Līdzīga rakstura e-pastu 2021.gada 27.aprīlī LU administrācijas vadītājs A.Samovičs ir nosūtījis arī A.Eihentālei par 6 194,27 EUR atmaksāšanu.

Ar LU darbinieci G.Raču 2021.gada 17.maijā tika noslēgta vienošanās par ieturējumu no darba algas, katru mēnesi laika posmā no 2021.gada 29.maija līdz 2021.gada 31.decembrim LU atmaksājot 496,79 EUR mēnesī, kopsummā 3 974,31 EUR.

A.Grantiņam šāds lūgums netika izteikts, jo A.Grantiņš neatsāka darba tiesiskās attiecības LU.

J.Stare 2021.gada 28.aprīlī un A.Eihentāle 2021.gada 29.aprīlī ir cēlušas prasības pret LU Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par 2019.gada 27.augusta Konfidencialitātes atrunas atzīšanu par spēkā neesošu, līdz ar to šobrīd juridiski nav iespējams noslēgt vienošanos par naudas kompensācijas atmaksu.

Atbilde uz 14.jautājumu: Ar A.Grantiņu, ne 2018.gadā, ne šobrīd man nav konfliktu vai nesaskaņu. A.Grantiņu pazīstu kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad viņš bija LU students. Varu norādīt, ka pēc tam, kad A.Grantiņš pārtrauca darba tiesiskās attiecības ar LU, 2020.gadā viņš atkārtoti pretendēja uz LU Administratīvā direktora amata vietu. Es piedalījos izvērtēšanas komisijā, taču pretendentu atlasē tika izvēlēts cits, atbilstošāks pretendents. Tādēļ, iespējams, ka A.Grantiņam ir aizvainojums par viņa kandidatūras noraidīšanu. Man nav zināms, par ko A.Grantiņš varētu mani apmelot. Pēdējā laikā ar A.Grantiņu neesmu sazinājies.

Ja procesa virzītāja uzskata, ka man ir jāsniedz atbildes uz vēl kādiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, lūdzu mani par to informēt. Esmu ieinteresēts iespēju robežās sekmēt faktu noskaidrošanu kriminālprocesā Nr. 16870000921.

Cieņā Indriķis Muižnieks

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nenopietnā rotaļa

FotoVasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu ir būtiska katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, tā ietekmē ne tikai viņa ikdienas ritmu, bet arī uzskatus. To, ka pašā dabā labās gaismas kļūst mazāk, bet sliktās tumsas vairāk, nav iespējams uztvert nopietni. Nenopietnība kļūst par būtisku Līgo svētku sastāvdaļu, tā tiek ne tikai atļauta, bet pat pieprasīta.
Lasīt visu...

21

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

FotoVakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Liels paldies zvērinātam advokātam Laurim Liepam par principiālas pozīcijas paušanu. Jācer, ka Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas izstrādātais algoritms darbosies arī praksē. Taču šobrīd izskatās, ka viss tik gludi gluži neiet.
Lasīt visu...