Latvijas tiesas turpina būt “ķēķis” dažādiem ēnu darboņiem un negodprātīgai konkurencei
Pietiek lasītājs16.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesu sistēmas attīstību nevar skatīt atrauti no pārējiem procesiem Latvijas sabiedrībā. Vēsturiski mūsu tiesās ir rosījušies un, izskatās, joprojām to dara dažādas raudzes lietu kārtotāji un ietekmētāji. Visatpazīstamākais personāžs ir advokāts Andris Grūtups, ko atceramies kā spilgtu šīs tradīcijas piekopēju, tomēr mazāk tiek pieminēti Egila Levita nopelni šīs sistēmas radīšanā.
Būdams tieslietu ministrs deviņdesmito gadu sākumā, viņš atšķirībā no Igaunijas neveica reformas un neiztīrīja tiesu no kolaborantiem un padomju tiesību sistēmas produktiem. „Pateicoties” E. Levitam, sistēmas purvs turpināja trūdēt, attīstoties par labvēlīgu vidi dažādiem avantūristiem, Krievijas specdienestu ietekmes aģentiem un vienkārši blēdīgiem avantūristiem.
Jaunākais piemērs ir tā dēvētā būvnieku karteļa lieta, kas tiek virzīta tiešā Māra Mārtinsona jeb “kvadrāta” ietekmē. Kāpēc “kvadrātam” tik ļoti ir nepieciešams ietekmēt tieši šo lietu? Izskaidrojums ir gaužām triviāls – tā ir apstākļu sakritība, kas viņu ir padarījusi par sabiedroto Konkurences padomei cīņā par tirgus pārdali vietējā būvniecības tirgū.
Par dalību kartelī ir apsūdzētas desmit būvkompānijas, bet vienai dīvainā kārtā ir izdevies izsprukt sveikā. Proti, ļoti neskaidros apstākļos Konkurences padome ir atjaunojusi uzticēšanos tieši “kvadrāta” uzņēmumam Velve, kas tam ļauj turpināt piedalīties iepirkumos. Atlicis tikai izpildīt vienu pēdējo uzdevumu – noslēpt faktu, ka karteļa lietā starp Konkurences padomi un Velvi patiesībā nepastāv nekāds izlīgums.
Nebūs nekāds brīnums, ja kādai no tiesnesēm varētu būt uzdots procesa laikā nepieļaut publiskas informācijas parādīšanos par to, ka patiesībā starp Konkurences padomi un Velvi šāds izlīgums nemaz nepastāv. Realitātē pastāv tikai savstarpēja sarakste par šāda ekskluzīva piedāvājuma izteikšanu vienam uzņēmumam, nepiedāvājot to nevienam citam.
Otrais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk panākt apsūdzētajiem būvniekiem negatīvu spriedumu, lai Velve savus izdevumus varētu atpelnīt tirgū, no kura ir izslēgti spēcīgākie konkurenti. To iespējams panākt gan ar naudu un politisko draugu atbalstu, gan arī Krievijas specdienestu iesaisti.
Skaidrs ir viens: būvnieku karteļa tiesneses Laura Konošonoka, Sandra Gintere un Linda Vīnkalna strādā par labu “kvadrātam”. Turklāt tieši viņu lēmums būs tas, kas tiešā veidā ietekmēs to, kāds būs visas Latvijas nākošā gada valsts budžets. Nav nekāds noslēpums, kurš ir visvairāk ieinteresēts, lai Latvijas budžetā rastos 600 miljonu iztrūkums vietējām vajadzībām vai atbalsta sniegšanai Ukrainas tautai cīņā pret Krievijas agresiju. Līdzekļi tiešām nav mazi – tas ir vairāk nekā 330 eiro no katra Latvijas iedzīvotāja. Šīs naudas liktenis šobrīd ir nodots minēto trīs tiesnešu rokās.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
