Iesaki rakstu: 
Patiesi, Latvijā varētu būt visai padaudz cilvēku, kas nesapratīs priekšvēlēšanu debates, ja tās notiks tikai latviešu valodā. Katru dienu vairākus no viņiem redzu kur pagadās novietojam mazlitrāžas automašīnas ar svešādām numura zīmēm, ar lielu kantainu somu ieejam iestādījumos un drīz vien ar to pašu tarbu skrienam laukā. Redzu viņus ar elektriskiem gājējdrāžiem traucamies pa ietvi tā, it kā es būtu neredzams. Tāpēc neturiet ļaunu prātu uz Latvijas televīziju, kad jums šķiet, ka tā jūs neredz. Varbūt tā steidz izpildīt kādu pasūtījumu, kam nedrīkst ļaut atdzist.
Nē, labi, esmu sastapies arī ar tiem īpašajiem, ar brīvo gribu neapveltītajiem tumsoņiem, kuriem ceturtās varas pārstāvju ieskatā ir jāskatās rus.lsm.lv piedāvātais saturs, jo tas viņiem sniegs vienīgo pareizo, vienīgo valstisko vēstījumu. Pavisam nesen taču audiencē pie prezidenta visa LSM brigāde unisonā skandēja, ka jābūt vienotam vēstījumam. Latvijas valstij nepieciešams savs propagandas kanāls krievu valodā! Tad, lūk. Tiem pašiem tumsoņiem arī īpaši tiek atvēlētas veselas četras priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Vienīgais, ka man kaut kā neticas, ka tie tumsoņi tās debates baudīs.
Lieta ir tāda, ka tas tomēr prasa zināmu inteliģences pakāpi – noskatīties Latvijas televīzijas, teiksim, ziņas. Spēja divdesmit minūtes nosēdēt televizora priekšā un neuzvilkties par blēņām, ko jums tur mēģina iegalvot, un manieri, kādā tas tiek darīts, — tas nav nieks. Un ar tādu inteliģences pakāpi nedz es, nedz manis novērotie pretvalstiski noskaņotie elementi nav apveltīti.
Tāpēc visdrīzāk, ka LSM krievu variants tomēr runā par un ar maķenīt izredzētāku publiku. Un tas, ko viņi šai jau zināmā mērā integrētajai publikai mēģina pateikt — galu galā jums ir jābūt diezgan integrētam vai vismaz tērētam, lai izvēlētos skatīties tieši atklātos gatavinātājus LSM — viņi mēģina pateikt, ka integrācijas procesu var neturpināt — jūtieties kā mājās, cienītie! Ir gan ziņas jūsu mēlē, gan arī, redz kur, "priekšvēlēšanu debates"! Paskat, mēs pat aborigēnu pārstāvjus iedrošināsim runāt jūsu valodā. Protams, tas izskatīsies mazliet komiski, un viņi izklausīsies mazliet pastulbi, jo īpaši uz krievu valodā runājošo politiķu fona, bet ko tu nedarīsi integrācijas vārdā!
Fui, nē, atvainojos, debates taču nav domātas integrācijai. Olga Dragiļeva, mana mīļākā Delfu žurnāliste, kura, kad pēdējoreiz viņu klausījos, vēl nebija iemācījusies konjugēt latviešu valodā, tviterī raksta šādi: “Debašu loma nav integrēt sabiedrību, bet izglītot par notiekošo un sniegt informāciju.”
Pareiz’ ir. Ja nav iedota nauda, kas iezīmēta ar vārdu “integrācija”, tad pasākums nevar būt integrējošs. Integrācija normāli izpaužas tā, ka ir uzrakstīts daudzmiljonu projekts, kuru vada jūsu sieva vai vismaz drauga mīļākā. Tad iekārto biroju, noalgo sekretāres, sapērk faksa aparātus un visu pārējo, kas vajadzīgs. Visbeidzot, kad naudas palicis tik maz, ka neviens ar jums vairs nedraudzējas, tad rīko pasākumus, uz kuriem cilvēki brīvprātīgi piesakās, kad viņi aiz gara laika grib integrēties. Katru nedēļu tad tu nāc uz tiem pasākumiem, un tevi tur stundu integrē. Beigās dabū sertifikātu, ka esi integrēts. Pēc tam ar šo sertifikātu var iet skatīties rus.lsm.lv.
Dragiļeva gan nav vienīgā, kas domā, ka priekšvēlēšu debates izglīto un sniedz informāciju. Tas ir Latvijas jaunāko laiku apgaismotajās aprindās ļoti izplatīts priekšstats par politisko procesu. Saskaņā ar viņu pārliecību politiķi ir kā tādas ielasmeitas, kurām nepieciešams dot platformu labumu izrādīšanai. Jūs tiekat informēts par piedāvājumu. Kā teiktu vēl viens jaunā kaluma politiskais alfabēts, SEPLP loceklis Jānis Eglītis, sabiedriskais pasūtījums tikai paredz, ka jums tiek atspoguļots vēlēšanu process. Atspoguļotājs Eglītis tādējādi arī izslēdz ideju, ka politika vispār ir jelkāda interešu sadursme un nepārtraukta salāgošana nebeidzamā sarunā sabiedrībā, kuru sabiedriskie mediji varētu tā kā veicināt.
Jūs domājāt, ka debatēs politiķi varētu kaut mazliet pamainīt savu pozīciju, izdzirdēdami citus redzējumus? Nebūsim naivi, draugi. Nē, politika ir tas, ko dara, lūk, šie te trakie, bet ceturtā konstitucionālā vara tos tikai apgādā ar publicitātes pakalpojumu. Kas esat jūs? Jūs esat skatītājs. Nu, un vēlētājs. Jūs varat izvēlēties gatavu produktu. Vienu despotu vai otru. Mums nav jānodrošina, ka šie te despoti kaut kā sarunātos, ka tā vispār būtu saruna. Visi ejam uz pilnu banku. Pilnīga uzvara un uzvarētāja programma. Tāpēc nav nekādas vajadzības, lai notiktu demokrātiska saruna vietējo aborigēnu valodā. Ne viņi jūs klausīsies, ne jūs viņus. Galvenais – savākt savu ciltsbrāļu balsis, lai gan "dūres" varbūt būtu precīzāk.
Jūsu valstī var sarīkot arī debates pavisam svešā valodā, un tajā izskanēs amizanti priekšlikumi, kas attiecas uz jūsu kopienas nākotnes pārvaldi, bet tā nav liela bēda. Jūs taču esat skatītājs. LTV madāmas neinteresē nedz jūsu kritika, nedz arī jūsu politiskie uzskati. Jo galvenais ir atspoguļot. Kā tagad pieņemts teikt par valsts finansētu mediju darbību — nepatīk, neskatieties. Nav taču obligāti jāskatās. Dodiet naudu un aizveriet mutes. Jo šitais ir redakcionāls lēmums.
Pārpublicēts no jazepsbasko.lv
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
