Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pazīstamā režisora Alvja Hermaņa intervija LTV raidījumā “1:1” izraisīja spēcīgu viļņošanos sociālajos tīklos. Kā jau varēja sagaidīt, reakcija bija dažāda. Varas lojālisti Hermanim pārmeta populismu un utopisku skatījumu uz nopietnām problēmām, kamēr pretējā puse neslēpa prieku, ka beidzot arī varai pietuvinātajā LTV parādījies no “ģenerālās līnijas” atšķirīgs viedoklis par Latvijā notiekošo.

Hermanis jau no intervijas pirmajām minūtēm bija skarbs. Uz maigu papļāpāšanu viņš nebija noskaņojies. Viņš nevilcinoties ķērās vērsim pie ragiem, raidījuma vadītājam Gundaram Rēderam sakot, ka televīzijas žurnālistus uztver kā kolēģus.

“Jums arī te drusku tāds teātris notiek. Jūs tomēr baigi, bez kautrēšanās kurināt par valdošajām partijām. Jūs tā izliekaties, ka esat sabiedriskais medijs. Jūs izliekaties, ka esat objektīvs žurnālists, un tas ir tā diezgan uzkrītoši,” atzīmēja Hermanis un turpināja: “Es arī papētīju, kā tās finanšu plūsmas iet uz medijiem, tai skaitā uz sabiedriskajiem medijiem. Tiek jau savējiem, un tas ir acīmredzams.”

Hermanis uzreiz arī norādīja, ka nevienu nevēlas apvainot. Viņš esot tikai spiests skatītājiem paskaidrot, kā redz šo sarunu: “Ne gluži kā interviju ar žurnālistu. Man liekas, ka jūs tomēr pārstāvat valdošo partiju, valdošo varu.”

Pēc būtības Hermanis pateica to, kas jau sen vairs nav nekāds noslēpums. Tā dēvētie sabiedriskie mediji pārstāv vienu konkrētu politiskā spektra daļu (valdošo daļu) un jau kādu laiku vairs pat necenšas tēlot kaut minimālu neitralitāti. Valdošā vara cenšas nepalikt parādā un dāsni piešķir finansējumu no valsts budžeta.

Tieši tas, ka šīs vispārzināmās patiesības izskanēja populārā LTV raidījumā no ietekmīga viedokļu līdera - Alvja Hermaņa - mutes, tās padarīja par sabiedriski politisku notikumu. Beidzot kāda augstākā līmeņa publiskā persona skaļi pateica, kā ir.

Priede tēlo, ka pats nav varas kliķes sastāvdaļa

Uz šiem Hermaņa izteikumiem bija spiests reaģēt valdošās varas funkcionārs, ierēdņu astoņkāja (A. Hermaņa termins) pārstāvis, LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, kurš atrunājās ierastajā birokrātu stilistikā.

Intervijā Latvijas Radio Priede kategoriski noraidīja Hermaņa pārmetumus, apgalvojot: “Mēs neapkalpojam varas kliķi.” Protams, jo paši ir šīs kliķes sastāvdaļa. Runājot Hermaņa vārdiem, Priede tēlo, ka pats ir ārpus varas kliķes. Viņš tēlo, ka nav šīs varas kliķes sastāvdaļa, taču Priedem šis tēlojums sanāk pagalam nepārliecinošs.

Kā profesionāls birokrāts Priede uzreiz pārbīda fokusu no patiesajiem pārmetumiem uz sev tīkamākiem viltus pārmetumiem. Viņš norāda, ka gan LTV, gan Latvijas Radio ir valsts budžeta dotēti sabiedriskie mediji, kas, iespējams, kādu var vedināt uz domām, ka politiķi var ietekmēt saturu.

“Varu apliecināt, ka nav bijis neviens signāls no mūsu redakcijām, neviens signāls no jebkura cita LTV darbinieka, kurš būtu teicis, ka manu redakcionālo izvēli ir mēģinājuši ietekmēt vai kā citādi ir likuši manīt, ka saturs, ko es gatavoju, ir jāmaina par labu vienam, otram vai trešajam, pat ne politiķiem, vienalga kam. Līdz ar to šādi pārmetumi, manuprāt, ir bez pamata,” kā iemācītu dzejolīti nobēra Priede.

Nav jau runa, ka kāds politiķis liek kaut ko mainīt par labu vienam vai otram. Lieta ir cita. Jo mazāk talantīgs speciālists, jo viņš vairāk atkarīgs no augšu labvēlības. Viņš gluži automātiski, pat neapzināti cenšas izpatikt priekšniecībai. Cenšas uzminēt, ko tā grib. Rezultātā tiek “atmaskoti” un kritizēti tie, kurus “drīkst”, bet pret tiem, kuri tuvu varai, attieksme ir pieglaimīga.

“Rakts” tiek tikai zem tiem, kuri ir valdošajai kliķei opozīcijā, kamēr kliķei tuvie (gan politiķi, gan uzņēmēji, gan sabiedriski redzamas personas) atrodas ārpus kritikas starmešiem. Nedomāju, ka Priede vai LTV galvenā redaktore Sigita Roķe speciāli dod vēl kādus īpašus norādījumus saviem darbiniekiem. Tas pat nav jādara, jo kurš gan ies pats pret sevi?

Tas, ka Latvijā sabiedriskie mediji ir nepārprotami “vienā laivā” ar valdošo kliķi, ir viens no būtiskiem faktoriem, kas nodrošina Egila Levita izslavēto “atpakaļslīdēšanu”. Nav jāskatās Krievijas vai Baltkrievijas virzienā, lai ieraudzītu to, pie kā noved ietekmīgāko mediju pieglaimīga attieksme pret valdošo varu. To redzam arī pie mums, kur “Vienotība” un tās satelīti ir gadiem ilgi baudījuši tā dēvēto sabiedrisko mediju labvēlību un īpašu iecietību. Šie “siltumnīcas apstākļi” ir noveduši politisko šķiru pie hroniskas mazspējas un valsti pie ieilgušas stagnācijas.

Galvenais uzdevums: izslēgt pašiznīcināšanās režīmu

Hermanis noformulēja Latvijas valstij un latviešu nācijai ārkārtīgi svarīgu tēzi: “Latvijā pašreiz ir ieslēgts pašiznīcināšanās režīms.” Šī tēze ir gluži vai eksistenciāla, un par to būtu jārunā no visiem iespējamajiem aspektiem.

Svarīgi būtu meklēt atbildes uz jautājumiem: kā šis pašiznīcināšanās režīms tika ieslēgts? Kā tas darbojas? Kādas ir tā izpausmes? Kas tieši šo režīmu ieslēdza, un kas jādara, lai šo pašiznīcināšanās režīmu izslēgtu? Diemžēl nekas tāds nenotiek. Tiek debatēts par galda kāju skaitu, piektajiem riteņiem un tamlīdzīgām otršķirīgām lietām.

Dažkārt ar šo “pašiznīcināšanās režīmu” tiek saprasta šaura ekonomiskā problemātika. Taču jautājums ir plašāks. Koncentrēšanās tikai uz ekonomiskajiem faktoriem novērš uzmanību no bāzes jautājumiem. Tie no fundamentāliem un eksistenciāliem pārvietojas ikdienišķā plaknē. Ko liksim brokastīs uz maizes - sieru, desu, ķilavu vai kaviāru?

Pašiznīcināšanās režīms jeb destrukcija nozīmē daudz bīstamākus procesus nekā tikai ekonomisko “atpakaļslīdēšanu”. Tās ir konkrētas darbības, kuras nepārprotami ved iznīcības virzienā. Privātā līmenī, piemēram, tā ir smaga dzeršana, narkotiku atkarība, apzināta izvairīšanās no darba, nostāšanās uz noziedzības ceļa un tamlīdzīgi.

Sociālā līmenī tā ir jebkāda ideoloģija, kura vērsta uz esošo konstrukciju graušanu. Piemēram, apzinātā bezbērnība, ģimenes institūta degradēšana, darbaspēka aizvietošana ar citas kultūras imigrantiem, vēsturisko tradīciju izskaušana, nacionālās identitātes pamatu izskalošana un tamlīdzīgi.

Lielai iedzīvotāju daļai, kura ikdienā nomocījusies ar dzīves dārdzību, izdzīvošanas jautājumiem, šie ideoloģiskā rakstura jautājumi var likties maznozīmīgi. Ļoti iespējams. Taču tos varētu risināt tieši sabiedriskie mediji, kuriem ir gan atbilstoši finanšu, gan intelektuālie resursi. Diemžēl sabiedriskajos medijos tiek propagandēta ideoloģija, kura tieši pastiprina šo destruktīvo pašiznīcināšanās režīmu.

Tieši šajās dienās katru vakaru tiek stāstīts par “ģimenēm”, kuras dzīvo ārpus Latvijas, jo Latvijā it kā nejūtoties pietiekami brīvas. Runa ir par viendzimuma pāriem, kuri dažādu iemeslu dēļ dzīvo ārpus Latvijas, bet kameras priekšā žēlojas, ka Latvijā valdot homofobija un neesot iespējas savu “ģimeni” reģistrēt.

Jautājums ir ārkārtīgi vienkāršs, bet vienlaikus arī ārkārtīgi svarīgs. Vai šādu “ģimeņu” reklamēšana, kam gluži loģiski seko nākamais solis - tagad modīgā apzinātā bezbērnība (nejaukt ar negribētu bezbērnību), ir “par” vai “pret” Hermaņa piesauktajam “pašiznīcināšanās režīmam”?

Destrukcijas negatīvās sekas ir redzamas visur

Tas, ka Latvija nav vienīgā, kurā ieslēgts “pašiznīcināšanās režīms”, un pasaules vadošās valstis šajā pašiznīcībā ir aizgājušas vēl daudz tālāk, nedrīkst mūs samulsināt. Stāsti, ka Dānijā, Nīderlandē vai Spānijā ir tā, bet nekas slikts neesot noticis, nedrīkst mūs maldināt. Ir noticis un turpina notikt. Strauji pieaug noziedzība, izvarošanas, ģimenes institūta sabrukums un daudz kas cits. Sekot šiem destruktīvajiem paraugiem nozīmē pastiprināt “pašiznīcināšanās režīmu”.

Tas, ka par šiem ārkārtīgi nozīmīgajiem jautājumiem LTV labākajā raidlaikā runāja cilvēks ar pietiekami lielu autoritātes svaru, ir galvenais šīs Hermaņa intervijas sabiedriskais ieguvums. Atstāsim aiz iekavām spriedelējumus par to, vai Hermanis nevarēja savas tēzes un piedāvātos risinājumus rūpīgāk pārdomāt. Vienmēr var teikt, ka varēja labāk, bet jau tas vien, ka sabiedriskajā medijā skan brīva, nepiegludināta, nepiefrizēta doma, ir gluži vai sengaidīts sasniegums.

Cerēsim, ka sabiedriskie mediji turpinās šo idejisko plurālismu un biežāk aicinās uz studiju atšķirīgu viedokļu paudējus. Tas vien būtu milzu izrāviens tajā sasmakušajā gaisotnē, kāda valda varas kontrolētajos publiskās telpas sektoros.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...