Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina, ka jābeidz spēlēties ar mediķu atalgojumu
Latvijas Slimnīcu biedrība22.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saka “solīts makā nekrīt” un diemžēl to ir izjutuši un turpina izjust ārstniecības nozarē strādājošie. Šī gada 7.maijā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā noraidīti tiesībsarga iebildumi un akceptēta 2020. gada budžeta pieņemšana, neiekļaujot iepriekš solītos algu paaugstinājumus mediķiem noteiktajā apjomā. Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina, ka šāda mediķu atalgojumu nestabilitāte, nepildot pat likumā noteiktos principus, un neskaidrība par tālāko negatīvi ietekmē nozares stabilitāti.
Jau vairākus gadus norisinās cīņa par pienācīgu atalgojumu veselības nozarē. Politikas plānošanas dokumentos un uzstādījumos veselības aprūpes sistēma ir viena no valsts galvenajām prioritātēm, bet realitātē pat likumā nostiprinātie solījumi netiek pildīti. Nozares attīstība tiek kavēta, un globālās pandēmijas laiks to vēl vairāk izgaismo. Medicīnas nozarē strādājošo izturības robežas nemitīgi tiek pārbaudītas, un šobrīd vēl turklāt ir zudusi ticība tiesiskās paļāvības principam.
Saeima 2018. gada 13. decembrī pieņēma likumu „Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, papildinot Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumus ar 11.punktu. Tas noteica Ministru kabinetam paredzēt valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai par 20% trīs gadus pēc kārtas, bet 2020. gada budžetā tam paredzētā summa netika piešķirta pilnā apmērā.
Pagājušā gada vasarā tiesībsargs Juris Jansons vērsās Satversmes tiesā, norādot, ka mediķu algu kāpumam paredzētais finansējums piešķirts mazākā apjomā, nekā iepriekš likumā paredzēts. Gandrīz gadu vēlāk Satversmes tiesā nolemts, ka, pieņemot 2020.gada budžetu, tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas principi nav pārkāpti, līdz ar to mediķu algu nepaaugstināšana pilnā apmērā ir notikusi likumīgi.
Latvijas Slimnīcu biedrība neslēpj, ka mediķi, lai gan pārtraukuši protestus un pašaizliedzīgi cīnās pret pandēmiju, nav aizmirsuši par likumā nostiprināto un neizpildīto solījumu. Cīņa frontes pirmajās līnijās Covid-19 pandēmijas laikā nav likusi mediķiem aizmirst solītos un nesaņemtos algu paaugstinājumus. Skaidrs, izsekojams, paredzams atalgojums ir ļoti būtisks, it īpaši laikā, kad mediķu valstī kritiski trūkst, nenotiek paaudžu nomaiņa un ir ļoti grūti jaunos mediķus noturēt Latvijā.
Pēc Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11.punkta, 2020.gadā mediķu algu paaugstinājumam bija jāparedz 191 227 820 eiro, bet 2020.gada budžetā tam tika atvēlēta trīs reizes mazāka summa. Valsts budžeta veidošanā konstitucionālajām institūcijām ir svarīgi panākt budžeta līdzsvarotību, ņemot vērā valsts ekonomiskās iespējas. Ar šādu argumentu tika attaisnota līdzekļu nepiešķiršana pilnā apmērā un arī izmaiņas likumos nesekoja.
Notikušais ir spēcīgi iedragājis uzticēšanos valsts pārvaldei. Valdība neiekļāva 2020. gada budžetā mediķu algu paaugstināšanai summas, kas iepriekš noteiktas ar likumu. Atbildība par to neseko un mediķi paliek bez algu paaugstinājuma, savukārt prasības un slodze tikai pieaug. Sabiedrība ir jau pieradusi pie pandēmijas režīma un arvien mazāk velta uzmanību tam, kas notiek slimnīcās, bet mediķu ikdienā nekas nav mainījies. Covid-19 pacientu ir daudz, personālam jāievēro nepārtraukti pastiprinātas drošības pasākumi un jāstrādā paaugstinātas slodzes apstākļos. Neskatoties uz to, ka tagad mums visiem ir jāapkaro pandēmija, nesaņemtie algu paaugstinājumi nav aizmirsti, un ir zudusi ticība tiesiskajai paļāvībai.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
