Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Hibrīda kara apstākļos interesanti pavērot tos subjektus, kas Latvijā skraidelē ar Krievijas izsniegto uzdevumu sarakstu. Formas un izpildījums ir tik dažādi, dažkārt – tik rafinēti un aizplīvoroti, ka pirmajā mirklī Kremļa roklaižas un sūkātāji pat nenolasās. Jo hibrīda manierei tādai ir jābūt – uz nenosakāmas robežas, nenotektai, pa pusei nevainīgai, profesionālai, pa otrai pusei – šķībai un greizai… Tā viegli un mīksti. Un, tad vēl ir mūsu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) gadījums – kā pie cūkām aizgaldā. Pat neslēpjoties, lai gan būs arī tādi, kas teiks – tas mūsu drošības dēļ…

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde. Tās galvenais uzdevums ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība. Nekā cita! Kā nacionālā drošības iestāde tā darbojas ar klasificētu informāciju, jeb, citiem vārdiem sakot, – kāpēc un ko viņi dara, to jūs neuzzināsiet. Speciālie dienesti tā ir iekārtojušies visās valstīs, jo darbs ar informāciju, aģentu tīklu, savu vai citu spiegu vervēšanas, skaidras naudas aprite, personu viltotas identitātes un tamlīdzīgi prasa radošus risinājumus.

Kad SAB izsniedz pielaidi valsts noslēpumam, nav jāsaprot, kā viņi to dara, ko vērtē, kādus apstākļus vai faktus noliek argumentu siena kaudzes virspusē, kādas adatas paslēpj pa vidu. Jo tas atbilst valsts drošības standartam. Cita lieta, ja dienests sapinas savu lēmumu pauzēs un izvēlēs, kas notiek ik pa laikam, tādejādi apzināti vai nolaidības, mākslas un angažētības dēļ visu priekšā notamborē pilnīgi nevajadzīgu sedziņu ar aizdomīgām bārkstīm. Piemēram, par to pašu pielaidi politiķim Šmitam – SAB šo gadījumu ievilka, kā studenti mēdz ievilkt semestra lekciju apmeklējumu, ar nebaudāmu atlikšanu vairāku mēnešu garumā un it kā vērtēšanu. Un tepat svaigs ir stāsts par “Rail Baltica” celtniecības konkursu, kur vieniem atsaka, tāpēc ka ir drošības riski, bet otriem iedod, tāpēc ka… līdzīgi riski.

Tā kā viss ir noslepenots, tad SAB un viņu kolēģu pozīcija ir ērta – sak, mēs jau varētu pateikt, taču nevaram. Un tad nu cilvēki brīnās un prāto, kā tas sanāca, ka tie pareizie, tie drošie celtnieki ir par 500 miljoniem dārgāki? Teiksiet – tā ir cena par mūsu drošību, neatkarību? Bet kā būtu, ja es teiktu – ka tā ir korupcija?

Jo SAB un citus mūsu spiegus pārrauga Ministru kabinets, un tas nozīmē, ka bez politikas un politiķiem – nekā. Vēl vairāk – politiķiem ir ārkārtīgi ērti šo sadārdzinājumu izpušķot ar drošības klauzulām, jo nav sabiedrībai nekas jāskaidro, savukārt paši dienesti neko neteiks – jo viņi taču ir slepeni.

Tas, ka SAB tāpat kā visi speciālie dienesti pasaulē spēlē savas spiegu spēlītes, nav nekas oriģināls. Slikti, ka viņi to ik pa laikam nemāk darīt, ko nosaka jau citi spiegi. Tā šobrīd pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka viens no SAB veterāniem, viens no šī dienesta autoritātēm un viņa kundze – arī SAB darbiniece – ilgus gadus ir vākuši dokumentus un informāciju, kas saturēja valsts noslēpumu. Tiesa konstatēja, ka tā bijusi klaja un nepārprotama nelikumība. Būtībā – valsts nodevība, jo runa ir par valsts noslēpuma ķeselēšanu savās melnajās mapītēs. Prokurors, kas šo lietu izmeklē, prasa apsūdzētajam trīsarpus gadus cietumsodu.

Sapratāt? 3,5! 3,5! 3 un 6 mēneši! Par spiegošanu pret savu valsti, pildot valsts uzticētos un apmaksātos dienesta pienākumus – un tā nav zaptes burciņa no kaimiņa pagraba! – trīs gadi un seši mēneši! Te mazākais prasījās – desmitnieks un mantas konfiskācija komplektā. Bet – neviens neprasa.

Turklāt, ja reiz Aigars Sparāns – tas ir viņš, ko apsūdz – kaut ko vāca, tad tas bija ar nodomu, nevis – kā riču račā, ka nebija, ko darīt… Viņš zināja, kāpēc to dara, kam tas būs vajadzīgs, kāpēc tas ir izmantojams materiāls. Valsts tagad tiesā vienu no vislabāk informētākajiem cilvēkiem un, ja var ticēt bijušajam Saeimas nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Mārim Kučinskim, citēju – “Es ceru, ka šis tā dēvētais grupējums ir pilnībā noņemts no trases, ieskaitot visus ietekmes tīklus.” (2022. gads, laikraksts “Diena”). Būs jāpaprasa Kučinskim, kas vēl bez Sparāna ir tajā “tā dēvētajā grupējumā”, kas tie par ietekmes tīkliem?

Kāpēc šie cilvēki nav aizturēti, kāpēc sabiedrība par šiem neliešiem neko nezina… tā, protams, ir klasificēta informācija. Un, ja SAB jaunais priekšnieks tagad tīra šīs iestādes aizgaldus un plauktus, mazākais būtu ar pirkstu jāparāda, kuri ir Latvijas nodevēji – ne tā?

Bet varbūt SAB darbinieku vai grupējumu stratēģiskais partneris ir nevis Latvija, bet gan… Krievija?

Kā lai neatceras, ka tieši SAB kontrolē tā saukto VDK maisu saturu ar visām no tā izrietošajām sekām. Viena aģentūra mēģina saprast, ko atstājusi otra aģentūra… Un, ja jūs domājat, ka autors šauj pāri kaut kādai strīpai, palieciet vēl mirkli pie šīm rindām, jo – Krievijas ietekme pie SAB kafijas tasītes ir vairāk kā melnie biezumi.

Atveriet savās viedajās ierīcēs SAB mājas lapu internetā un izlasiet rakstu “Krievijas ekonomika Ukrainas kara perspektīvā: ietekme un prognozes.” Šo rakstu pagājušajā nedēļā pārpublicēja arī ziņu aģentūra LETA. Tas neguva rezonansi, bet – tas joprojām ir publisks, pieejams un, kam vajag – arī citējams.

Vispār jau SAB kā drošības iestādei nekādi nepiestāv kaut kādi atklāti ziņojumi, kam ir savā ziņā loģika – jo viņi nav nekādi sabiedriskās domas veidotāji, nenodarbojas ar sabiedriskajām attiecību kampaņām un tamlīdzīgi. Tāpēc ir mulsinoši, uz vispārzināmā iestādes slepenības fona un konsekvencēm, kas gadu desmitus ir tādā veidā proponēts, pēkšņi, ieraudzīt rubriku “Aktualitātes” un – vairākus rakstiņus, apceres. Mēs runājam par iestādi, no kuras jūs gribēdami nedabūtu ārā ne melno, ne balto krāsu, ne adatu un diegu… Bet te – raksti, analītika, vērtējums.

Pieņemsim, ka tā ir sakritība, ka visas SAB aktualitātes ir veltītas Krievijas tematam. Autors tā naivi spriež un cer, ka kaut kad vēlāk, piemēram, SAB varētu arī izteikties par bēgļiem un organizēto noziedzību Latvijā, par aizdomīgām personām, kas kara apstākļos ir dabūjušas uzturēšanās atļaujas, par starptautisko sankciju izpildi vai neizpildi, ko piesedz vietējie politiskie grupējumi, par energoresursu stratēģiskajām rezervēm, ko joprojām organizē un nosaka Latvijas un krievu čekisti… Nu, sliktākajā gadījumā – kaut vai par to pašu minēto “Rail Baltica” būvniecības iepirkumu būtu uzrakstījuši, lai gaisinātu šaubas, iesētu cilvēkos ticību pareizai lietai.

Būtu varējuši. Nē, nesagaidīsiet! Jo jāapkalpo ir Krievijas ekonomikas stāsts. Šādus rakstiņus par Krieviju ar tādu ievirzi, kā tie pasniegti, neviens tāpat vien nepublicē, kur nu vēl ar SAB rokām. Bet SAB to dara!

Un tātad vai nav jauki, citēju – “salīdzinoši ar iepriekšējām prognozēm, Krievijas ekonomika ir bijusi noturīgāka, nekā tas sākotnēji tika paredzēts”… “tā ir spējusi rast alternatīvos eksporta un importa piegāžu ceļus, tādejādi kompensējot zaudēto tirgus daļu un nodrošinot nepieciešamo preču aizstāšanu”… “neskatoties uz grūtībām, Krievijas uzņēmējdarbības vidē vērojama spēja adaptēties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem”… “lai arī sankcijas Krievijai ir radījušas nozīmīgus sarežģījumus, vismaz īstermiņā tās nav veidojušas pietiekamu spiedienu, lai izšķiroši kaitētu tās spējai mobilizēt ekonomiku karadarbības turpināšanai”… “rekordlielās investīcijas aizsardzībā vismaz īstermiņā ir devušas impulsu ekonomikai, kas it īpaši jūtams Krievijas reģionos”…

Un, neskatoties uz vairākām pazīmēm, ka krieviem nemaz tik rožaini nesokas, ko mistiskais SAB analītiķis arī akcentē, tomēr, tomēr… “Krievija vēl joprojām var paļauties uz liela apjoma militārām rezervēm, ko tā ir izveidojusi ilgā laika periodā pirms 2022. gada februāra.”… “no vienas puses, Krievijai ir grūtības nodrošināt vēlamos munīciju apjomus. No otras puses, to var skaidrot arī ar gatavošanos intensificēt uzbrukumus gaidāmajā rudens un ziemas sezonā, it īpaši pret Ukrainas kritisko infrastruktūru”… “vienlaikus tā (Krievija) ir arī izrādījusi noturību un pielāgošanās spēju šo izaicinājumu priekšā”… “lai spētu uzturēt aizvien augstākus militāros tēriņus, kas kopumā nes zaudējumus, nevis reālu pienesmu ekonomikai, būs vērojama Krievijas ekonomikas primitivizācija”. Un visbeidzot, bez ilūzijām – nevajag novērtēt Krievijas spējas par zemu, jo “tās rīcībā vēl joprojām ir nepieciešamie resursi un ievērojamas militārās rezerves, lai turpinātu karu”.

Rakstam beigās pietrūka uzsaukuma – par Putinu, par Krieviju! Varētu pavaicāt analīzes autoram – sak, ja reiz esi tik labi informēts par Krievijas ekonomiku, varbūt pastāstīsi, kāpēc ar visām sankcijām Latvija joprojām no krieviem iepērk kukurūzu, pupas, kāpēc vispār šīs kultūras iepērk no fašistiem, kas tie ir par aplinkus ceļiem, kas šo visu Latvijā organizē?

No SAB šīs kompetences būtu svarīgākas mūsu tautsaimniecībai un sabiedrībai, lai nav tā, ka to pirmā paziņo kolēģe Nagla – no sava iecienītā Briseles nama balkoniņa… Bet tādu publisko analīzi mēs no SAB izlūkiem nezin kāpēc nesaņemam.

Nav jau tā, ka anonīmais raksta autors nedzīvotu NATO valstī, tas tā kā ļoti vēsi starp rindiņām arī parādās, taču visa vēstījuma būtība ir nepārprotama – mēs, krievi, nepadosimies, mums tās jūsu sankcijas pie mūsu dzimumlocekļiem, un vispār – mēs nekad citādi nemaz neesam dzīvojuši… Šāda publiskā retorika viennozīmīgi sasniedz Latvijā tās ausis, kas saka – Krievija tomēr ir spēks un vara! Krim naš! Un, ja kāds latvietis to vēl nav sapratis, tad atceraties – mums, krieviem, pietiks patronu arī jūsu valstij…

Jocīgi, ka tieši šādu Krieviju cenšas veidot un pasniegt Latvijas speciālais dienests, kas nezin kāpēc šo savu anonīmo ziņojumu nenodod aizlīmētā aploksnē mūsu drošības iestādēm un armijai, neiesniedz izskatīšanai Nacionālās drošības komisijā, bet gan to mierīgi publisko – it kā viņi šādā manierē strādātu ik dienas. Ka tā viņi vienmēr dara! Ja šādu informatīvo analīzi SAB grib veidot kā savas profesionālitātes atspulgu, tad būtu tikai normāli, ka blakus krieviem viņi tādā pašā manierē aprakstītu turkus, ķīniešus, žīdus…

Dodiet savu analīzi par musulmaņiem Zviedrijā, par organizēto noziedzību Itālijā, par krievu kolonijām Spānijā, par Ukrainas cīņu ar korupciju, par poļu klapi ar Eiropas birokrātiju, par Ungārijas un Slovākijas pēkamību – ja jau rūpe valda par drošību kontinentā, reģionā un mūsu zināšanām. Kāpēc tāda uzmanība tikai Krievijai, kas, teiksmi kā ir – atdotu daudz, lai šādas analītikas piedzimtu ārpus viņu robežām un TV studijām.

Krievija daudz samaksātu, lai kaut ko tādu publiski dabūtu gatavu pie nīstajiem Rietumiem. Vai maksāja? Nezinu, bet tieši tā arī izskatās hibrīda kara frontes ierakumi… SAB ar šo gadījumu spēlē Kremļa propogandas vijolnieku pirmajā rindā – tas ir nepārprotami. Nejauši? Pavaicājiet Sparānam… Pat izvēlētā raksta stilistika ir kā padomju laiku “Gulbja ezera” vadošās krievu balerīnas kritikā kādā no Parīzes laikrakstiem – sak, mēs zinām, kas notiek aiz dzelzs priekšsakara un ka cilvēktiesībām komunisti uzspļauj, bet – padomju iekārta dāvā pasaulei šo daili… Aplausi – pieceļoties! Bravo!

SAB mājas lapā var atrast 2022. gada 13. septembra paziņojumu, ka turpmāk “SAB analītiskos rakstos sniegs redzējumu par sabiedrībā aktuāliem tematiem”. Rakstu mērķis būšot – savas kompetences ietvaros, sniegt ekspertīzi par Latvijas sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, lai “tādejādi papildinātu informatīvo telpu ar uzticamu informāciju, kas iedzīvotājiem kalpotu kā valstī aktuālo procesu skaidrojums un prognoze to attīstībai”.

Tiktāl – skaidrs. Kas nav skaidrs? Kāpēc SAB domā, ka anonimitāte vairo uzticamību? Kas ir šo publikāciju autors? Kāpēc SAB pēta tikai karu Ukrainā? Kurš konkrēti no SAB darbiniekiem analizē Krievijas ekonomikas stāvokli, un kas tie ir par avotiem, kas tiek izmantoti? Kas nosaka šo publikāciju tematisko izvēli? Kā šādi raksti palīdz Latvijas drošībai? Kurš konkrēti pieņem lēmumu, ka SAB vārdā ir jāraksta un jāpublisko tieši tā, kā tas šobrīd notiek? Biroja priekšnieks, premjers, Saeimas komisijas? Kuri no SAB darbiniekiem Latvijas medijiem ir pieejami kā speciālisti, kad sabiedrību patiešām interesē valsts drošības jautājumi? Es jau saprotu, ka atbildes uz šiem jautājumiem netiks sniegtas valsts drošības vārdā, bet – pamēģiniet…

Un vispār, dārgais SAB, – jums patiešām savā iestādē vairs nav ko citu darīt? Jūs tā kā esošajā lietderībā, apstāvot Latvijas drošību un sargājot Satversmi, esat sevi jau pilnībā izsmēluši? Vai mēs tomēr runājam par kādu ārpakalpojumu…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...