Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lasot par iespējamo subtitru krievu valodā aizliegšanu, atceltajām izrādēm krievu valodā Leļļu teātrī, draudiem, ka sabiedriskajiem medijiem varētu būt jāsamazina vai pat jāpārtrauc raidīt mazākumtautību valodās (lasi – pirmkārt, krievu valodā), ārkārtīgi pārdzīvoju.

Latvijas sabiedriskais medijs: krievu valodas pakāpeniska atcelšana pasliktina dzīves kvalitāti
Natālija Mihailova*
Lasot par iespējamo subtitru krievu valodā aizliegšanu, atceltajām izrādēm krievu valodā Leļļu teātrī, draudiem, ka sabiedriskajiem medijiem varētu būt jāsamazina vai pat jāpārtrauc raidīt mazākumtautību valodās (lasi – pirmkārt, krievu valodā), ārkārtīgi pārdzīvoju.
Kāpēc pārdzīvoju?
Sākumā – ja bez emocijām – pārtulkošu to savas otrās profesijas, sociālā rehabitologa, valodā. Par cilvēka vērtību hierarhiju rakstījuši daudzi filozofi un psihologi, vispazīstamākais no viņiem ir Abrahams Maslovs, bet visu vērtību pamatā parasti tiek likta fizioloģija. Vienkāršāk sakot, izsalkušam un slimam cilvēkam nav prātā pašattīstība un socializācija. Ja cilvēks ir paēdis, vesels, viņam rodas citas vajadzības (taču pamatvajadzības nekur nepazūd).
Tā pakāpeniski tiek būvēta dzīves kvalitāte.
Sociālā rehabitologa darbs ir iet uz augšu pa "piramīdu", uzlabot sava klienta dzīves kvalitāti vai vismaz uzturēt to viņam pieejamā līmenī. Dzīves kvalitātei jābūt nodrošinātai (tas pašlaik nenotiek) jebkurā cilvēka vecuma posmā neatkarīgi no tautības, saskarsmes valodas, ticības vai politiskajiem uzskatiem. Tas tiek nodrošināts tā, ka ir palīdzība, iespējas, draudzīga vide utt.
Man pašlaik notiek pretējais process.
Ja iztiekam bez skaļiem politiskajiem lozungiem, tad krievu valodas pakāpeniska atcelšana visur ir acīmredzama dzīves kvalitātes pasliktināšana daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu.     
Nav dzimtā – tas nenozīmē, ka viņi to nezina, nesaprot un tajā nerunā. Absolūtais vairākums sliktāk vai labāk, bet zina, daudzi saprot, taču kautrējas runāt, jo pieļauj kļūdas. Tas nozīmē tikai to, ka valoda nav dzimtā, un ja kopš bērnības neesi bijis bilingvāls, neesi audzis noteiktā vidē, tad nez vai apgūsi valodas, kura tev nav dzimtā, visas fineses tā, kā tās ir apguvis tas, kuram šī valoda ir dzimtā.
Fineses, nianses, vārdu krājuma bagātība, tēlainība, metaforisms, humors un daudzi citi valodas līdzekļi sniedz baudu un iegremdēšanos tēmā, dziļāku tās izpratni, atraisa jūtas, veido sakarus un attiecības.
Ja man jautās, vai es varēšu dzīvot bez subtitriem, teātra krievu valodā un pat plašsaziņas līdzekļiem krievu valodā, atbilde būs – "jā, protams". Jautājums ir – kā es varēšu dzīvot? Man vienkārši atņems daļu manas kultūras valstī, kas ir mana Dzimtene, tas arī viss.
Vienkārši manas dzīves kvalitāte objektīvi kļūs sliktāka. Un tas nenozīmē, ka es šīs lakūnas neaizpildīšu ar kaut ko citu. Vienkārši – kādēļ?  
Kāpēc es pārdzīvoju – tagad ar emocijām.
Esmu dzīvs cilvēks – nelatviskas izcelsmes, dzimis Latvijā. "Facebook" sekoju "programmas" galvenās ideoloģes, "visas Latvijas derusifikatores" Liānas Langas lapai (#AtkrieviskoLatviju) un domāju – kas gan tas viss ir?
Desmit reizes dienā parādās ieraksti tādā dedzīgā "komjauniešu" stilā, pienaglojot pie kauna staba uzņēmumus un iestādes, kuras savā darbā kaut kādā veidā izmanto krievu valodu (pārtulkojot Langas valodā – "putina ģimenes valodu", "rašisma mēli"), slavinot vietnes, kas atteikušās no lapām krievu valodā, aicinot atteikties no to pakalpojumiem, kuri turpina izmantot krievu valodu.
Nepaiet ne diena, kad Liāna neatzīmētu kārtējo priecīgo notikumu, kad kaut kur pārtraukts izmantot krievu valodu. Ne dienu bez svētkiem. Bet nu labi.
Ir nepatīkami, kad publikācijās minētie uzņēmumi vai nu taisnojas, vai mēģina atbrīvoties no apkaunojošajām lapām, lai iekļūtu slavējamo skaitā. Kad Dombura raidījumā dzirdēju, ka talantīgais aktieris Rešetins uzskata, ka tā ir lieliska akcija, es mazliet apstulbu.
Kāpēc šajā gadījumā tas, kas, manuprāt, ir drausmīgi, Intaram iet pie sirds? Visā pārējā man ar viņu, kā man likās, ir daudzējādā ziņā ļoti līdzīgi uzskati.
Cilvēki droši vien nav pamanījuši, kā šajā gadā no daudziem izlīdis tas, kas droši vien ir katrā cilvēkā, – pats zemiskākais, daudzus gadus dziļi slēptākais, instinktīvi emocionālais, tas, no kā parastajā dzīvē pieņemts kautrēties un nerādīt, nu vismaz cilvēku klātbūtnē. Tas, kas agrāk tika apspriests draugu lokā (reizēm nekorekti) vai sabiedriskos formātos (pilnīgi korekti), gāžas ārā, Liānas Langas skubināts, no sociālo tīklu šķirbām un pat dažiem plašsaziņas līdzekļiem tā, ka arī tie, kam valsts valoda ir dzimtā, spriežot pēc dažiem komentāriem, kuros mēģināts viņu vest pie prāta, manuprāt, ir mazliet apstulbuši.
Tas, kas pašlaik notiek ar krieviem Latvijā, tiek skaidrots ar Krievijas karu Ukrainā.
Ir pat viedokļi, pat man pazīstamu cilvēku vidū, – kad karš beigsies, viss nostāsies ierastajās vietās, viss nokārtosies. Droši vien nokārtosies. Taču es gribu dzīvot tagad, negribu, lai mani apvainotu caur manu valodu. Tā ir mana, nevis Krievijas Federācijas prezidenta valoda.  
Būtība tiek izkropļota, visa jēga iznīcināta, jo visi jau ir aizmirsuši, ka mēs te dzīvojam desmitiem gadu, visi jau sen zinām latviešu valodu, kāds teicami, kāds diezgan labi, vēl kāds – pārsimt vārdu. Visi sen saprot, kas tiek runāts, bet, kas nesaprot, atrod veidu, kā saprast.
Tas ir galvenais. Mēs te esam mājās, visi – mājās. Tie, kuri uzskata, ka nav mājās, jau sen aizbraukuši vai droši vien aizbrauks. Un ne tikai un tik daudz uz Krieviju, starp citu. Bet šie pastāvīgie atgādinājumi par to, kurš mājā ir saimnieks… Atgādinājumi, uz kuru pusi ir Zilupe…
Saimnieks mājā ir tas, kam ir valsts atzīti dokumenti un statuss, kurš godīgi maksā nodokļus un nepārkāpj likumus (lai gan kas tikai pēdējā laikā nav pieņemts).
Atgādināšu, ka nodokļus maksā neatkarīgi no tautības. Bet tas nez kāpēc neskaitās, kad tiek ierosināts ierobežot raidīšanu krievu valodā.
Ar abām rokām esmu par to, lai labā līmenī tiktu mācīta latviešu valoda, bet te, tāpat kā sociālajā rehabilitācijā, ir divi ceļi – pamudināšana (pozitīvā motivācija) un piespiešana. Ja mūs kaut kas pamudina, neatstājot brīvu izvēli, to jau sauc par piespiešanu. Un uzreiz piebildīšu, ka nerunāju par izvēli "čemodāns-stacija"…
Saprotu, ka šajā gadījumā karš tiek izmantots kā plaša mēroga sākums nākamajām vēlēšanām, kuras nostiprinās nacionālā spārna pozīcijas. Bet, kad es pirms dažām dienām kārtējo reizi dzirdēju, ka Amerikā kādu tiesā par tās iedzīvotāju daļas, kas nav baltie, jūtu aizskaršanu, ar skumjām nodomāju, ka mēs, protams, līdz kaut kam tādam nenodzīvosim.
Dzīves kvalitāte neļaus.
* Šis raksts ir publicēts Latvijas nodokļu maksātāju uzturētajā medijā, kas sevi sauc par Latvijas sabiedrisko mediju.

Kāpēc pārdzīvoju?

Sākumā – ja bez emocijām – pārtulkošu to savas otrās profesijas, sociālā rehabitologa, valodā. Par cilvēka vērtību hierarhiju rakstījuši daudzi filozofi un psihologi, vispazīstamākais no viņiem ir Abrahams Maslovs, bet visu vērtību pamatā parasti tiek likta fizioloģija. Vienkāršāk sakot, izsalkušam un slimam cilvēkam nav prātā pašattīstība un socializācija. Ja cilvēks ir paēdis, vesels, viņam rodas citas vajadzības (taču pamatvajadzības nekur nepazūd).

Tā pakāpeniski tiek būvēta dzīves kvalitāte.

Sociālā rehabitologa darbs ir iet uz augšu pa "piramīdu", uzlabot sava klienta dzīves kvalitāti vai vismaz uzturēt to viņam pieejamā līmenī. Dzīves kvalitātei jābūt nodrošinātai (tas pašlaik nenotiek) jebkurā cilvēka vecuma posmā neatkarīgi no tautības, saskarsmes valodas, ticības vai politiskajiem uzskatiem. Tas tiek nodrošināts tā, ka ir palīdzība, iespējas, draudzīga vide utt.

Man pašlaik notiek pretējais process.

Ja iztiekam bez skaļiem politiskajiem lozungiem, tad krievu valodas pakāpeniska atcelšana visur ir acīmredzama dzīves kvalitātes pasliktināšana daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu.     

Nav dzimtā – tas nenozīmē, ka viņi to nezina, nesaprot un tajā nerunā. Absolūtais vairākums sliktāk vai labāk, bet zina, daudzi saprot, taču kautrējas runāt, jo pieļauj kļūdas. Tas nozīmē tikai to, ka valoda nav dzimtā, un ja kopš bērnības neesi bijis bilingvāls, neesi audzis noteiktā vidē, tad nez vai apgūsi valodas, kura tev nav dzimtā, visas fineses tā, kā tās ir apguvis tas, kuram šī valoda ir dzimtā.

Fineses, nianses, vārdu krājuma bagātība, tēlainība, metaforisms, humors un daudzi citi valodas līdzekļi sniedz baudu un iegremdēšanos tēmā, dziļāku tās izpratni, atraisa jūtas, veido sakarus un attiecības.

Ja man jautās, vai es varēšu dzīvot bez subtitriem, teātra krievu valodā un pat plašsaziņas līdzekļiem krievu valodā, atbilde būs – "jā, protams". Jautājums ir – kā es varēšu dzīvot? Man vienkārši atņems daļu manas kultūras valstī, kas ir mana Dzimtene, tas arī viss.

Vienkārši manas dzīves kvalitāte objektīvi kļūs sliktāka. Un tas nenozīmē, ka es šīs lakūnas neaizpildīšu ar kaut ko citu. Vienkārši – kādēļ?  

Kāpēc es pārdzīvoju – tagad ar emocijām.

Esmu dzīvs cilvēks – nelatviskas izcelsmes, dzimis Latvijā. "Facebook" sekoju "programmas" galvenās ideoloģes, "visas Latvijas derusifikatores" Liānas Langas lapai (#AtkrieviskoLatviju) un domāju – kas gan tas viss ir?

Desmit reizes dienā parādās ieraksti tādā dedzīgā "komjauniešu" stilā, pienaglojot pie kauna staba uzņēmumus un iestādes, kuras savā darbā kaut kādā veidā izmanto krievu valodu (pārtulkojot Langas valodā – "putina ģimenes valodu", "rašisma mēli"), slavinot vietnes, kas atteikušās no lapām krievu valodā, aicinot atteikties no to pakalpojumiem, kuri turpina izmantot krievu valodu.

Nepaiet ne diena, kad Liāna neatzīmētu kārtējo priecīgo notikumu, kad kaut kur pārtraukts izmantot krievu valodu. Ne dienu bez svētkiem. Bet nu labi.

Ir nepatīkami, kad publikācijās minētie uzņēmumi vai nu taisnojas, vai mēģina atbrīvoties no apkaunojošajām lapām, lai iekļūtu slavējamo skaitā. Kad Dombura raidījumā dzirdēju, ka talantīgais aktieris Rešetins uzskata, ka tā ir lieliska akcija, es mazliet apstulbu.

Kāpēc šajā gadījumā tas, kas, manuprāt, ir drausmīgi, Intaram iet pie sirds? Visā pārējā man ar viņu, kā man likās, ir daudzējādā ziņā ļoti līdzīgi uzskati.

Cilvēki droši vien nav pamanījuši, kā šajā gadā no daudziem izlīdis tas, kas droši vien ir katrā cilvēkā, – pats zemiskākais, daudzus gadus dziļi slēptākais, instinktīvi emocionālais, tas, no kā parastajā dzīvē pieņemts kautrēties un nerādīt, nu vismaz cilvēku klātbūtnē. Tas, kas agrāk tika apspriests draugu lokā (reizēm nekorekti) vai sabiedriskos formātos (pilnīgi korekti), gāžas ārā, Liānas Langas skubināts, no sociālo tīklu šķirbām un pat dažiem plašsaziņas līdzekļiem tā, ka arī tie, kam valsts valoda ir dzimtā, spriežot pēc dažiem komentāriem, kuros mēģināts viņu vest pie prāta, manuprāt, ir mazliet apstulbuši.

Tas, kas pašlaik notiek ar krieviem Latvijā, tiek skaidrots ar Krievijas karu Ukrainā.

Ir pat viedokļi, pat man pazīstamu cilvēku vidū, – kad karš beigsies, viss nostāsies ierastajās vietās, viss nokārtosies. Droši vien nokārtosies. Taču es gribu dzīvot tagad, negribu, lai mani apvainotu caur manu valodu. Tā ir mana, nevis Krievijas Federācijas prezidenta valoda.  

Būtība tiek izkropļota, visa jēga iznīcināta, jo visi jau ir aizmirsuši, ka mēs te dzīvojam desmitiem gadu, visi jau sen zinām latviešu valodu, kāds teicami, kāds diezgan labi, vēl kāds – pārsimt vārdu. Visi sen saprot, kas tiek runāts, bet, kas nesaprot, atrod veidu, kā saprast.

Tas ir galvenais. Mēs te esam mājās, visi – mājās. Tie, kuri uzskata, ka nav mājās, jau sen aizbraukuši vai droši vien aizbrauks. Un ne tikai un tik daudz uz Krieviju, starp citu. Bet šie pastāvīgie atgādinājumi par to, kurš mājā ir saimnieks… Atgādinājumi, uz kuru pusi ir Zilupe…

Saimnieks mājā ir tas, kam ir valsts atzīti dokumenti un statuss, kurš godīgi maksā nodokļus un nepārkāpj likumus (lai gan kas tikai pēdējā laikā nav pieņemts).

Atgādināšu, ka nodokļus maksā neatkarīgi no tautības. Bet tas nez kāpēc neskaitās, kad tiek ierosināts ierobežot raidīšanu krievu valodā.

Ar abām rokām esmu par to, lai labā līmenī tiktu mācīta latviešu valoda, bet te, tāpat kā sociālajā rehabilitācijā, ir divi ceļi – pamudināšana (pozitīvā motivācija) un piespiešana. Ja mūs kaut kas pamudina, neatstājot brīvu izvēli, to jau sauc par piespiešanu. Un uzreiz piebildīšu, ka nerunāju par izvēli "čemodāns-stacija"…

Saprotu, ka šajā gadījumā karš tiek izmantots kā plaša mēroga sākums nākamajām vēlēšanām, kuras nostiprinās nacionālā spārna pozīcijas. Bet, kad es pirms dažām dienām kārtējo reizi dzirdēju, ka Amerikā kādu tiesā par tās iedzīvotāju daļas, kas nav baltie, jūtu aizskaršanu, ar skumjām nodomāju, ka mēs, protams, līdz kaut kam tādam nenodzīvosim.

Dzīves kvalitāte neļaus.

* Šis raksts ir publicēts no Latvijas nodokļu maksātāju naudas uzturētajā medijā, kas sevi sauc par Latvijas sabiedrisko mediju

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...