Latvijas Republikas tiesiskā pēctecība: Valsts drošības komitejas mantojuma deinstitucionalizācijas izaicinājumi
Vilors Eihmanis17.11.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana (1990–1991) ir juridiski nostiprināta uz tiesiskās pēctecības (de iure kontinuitātes) principa, kas postulē valsts juridisku nepārtrauktību kopš 1940. gada. Šis ratio legis (likuma pamatojums) ir bijis kritiski svarīgs, lai demarkētu atjaunoto valsti no Padomju Savienības okupācijas režīma.
Tiesiskuma atjaunošanas paradokss un ratio legis
Tomēr vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijas tieslietu sistēma joprojām saskaras ar fundamentālu, no pārejas tiesībām izrietošu izaicinājumu – totalitārā režīma institucionālā, normatīvā un jo īpaši mentālā mantojuma efektīvu deinstitucionalizāciju.
Lai gan fiziskās represīvās struktūras, it īpaši PSRS Valsts drošības komiteja (VDK jeb KGB), ir likvidētas, to netiešā ietekme uz tiesnešu un prokuroru institucionālo kultūru, juristu izglītības kvalitāti, kā arī uz politiski un ekonomiski sensitīvu lēmumu pieņemšanas habitus prasa sistemātisku un kritiski analītisku pieeju.
Šis analītiskais pārskats izceļ sešas kritiskās institucionālās jomas, kurās nepieciešama konceptuāla un institucionāla revīzija, lai nodrošinātu tiesiskuma integritāti (integritas legis) un pilnīgu atbrīvošanos no VDK sistēmas strukturālajām un epistemoloģiskajām atliekām.
1. Tieslietu padomes integritāte un publiskā pārskatāmība
Tieslietu padome kā tiesu varas pašpārvaldes augstākā institūcija ir de facto neatkarības vārtsargs. Tās funkcija ietver tiesnešu ētikas un neatkarības standartu uzturēšanu. Nepieciešama sistemātiska izpēte jautājumos, kas ietekmē padomes institucionālo uzticamību sabiedrības acīs.
Pārejas perioda kadru pro et contra. Jāveic padomes vadošo amatpersonu biogrāfiskā un lēmumu pieņemšanas modeļu analīze (background analysis), īpašu uzmanību pievēršot tām personām, kuru karjera un pasaules uzskats veidojās Padomju režīma augstākās juridiskās un politiskās nomenklatūras ietvaros.
Sensitīvo lietu judicium. Būtisks ir mehānisms, kas nodrošinātu neatkarīgu un starptautiski akreditētu revīziju politiski un ekonomiski sensitīvos procesos, kuros iesaistītas personas ar apšaubāmu reputāciju vai saistību ar kompleksiem finanšu noziegumiem (piemēram, sankciju apiešana, liela mēroga naudas atmazgāšana vai ofšoru shēmas).
2. Totalitārā režīma ietekme uz kriminālprocesa standartiem
Lai gan kriminālprocesa standarti tika būtiski reformēti atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijas principiem, ir nepieciešama normatīva revīzija attiecībā uz tām krimināllietām, kuras post factum varēja tikt pakļautas politiskam spiedienam vai VDK šantāžas mehānismiem.
Pierādījumu pietiekamības kritēriju de novo izvērtējums. Prokuratūrai un tiesu varai jāizvērtē, vai Padomju laika politiskajos procesos apsūdzēto vainas pierādījumi atbilda pat minimāliem taisnīgas tiesas (fair trial) standartiem, ņemot vērā VDK dokumentētos iejaukšanās gadījumus.
Individuālās morālās atbildības modelis. Jāturpina akadēmiska diskusija par to, kā tiesnešu institucionālā atkarība no VDK iestādēm ietekmēja viņu spēju nodrošināt tiesisko taisnīgumu, pat ja viņu rīcība tika subjektīvi motivēta ar personiskām bailēm vai izdzīvošanu.
3. Valsts amatpersonu integritātes pārbaude un šantāžas riski
Publiskās diskusijas par augstu valsts amatpersonu iespējamo sadarbību ar VDK vai tās ietekmi uzsver nepieciešamību nostiprināt nacionālās drošības un integritātes mehānismus pret pārejas perioda šantāžas un kompromitācijas riskiem.
VDK ietekmes psiholoģiski analītiskā izpēte. Nepieciešama padziļināta izpēte par VDK metožu (piemēram, iebiedēšanas, kompromitējošas informācijas vākšanas un ilgtermiņa vervēšanas) ietekmi uz Latvijas Republikas augstu amatpersonu lēmumiem pēc 1991. gada.
Interešu konfliktu pārredzamības maximus. Gadījumi, kad amatpersonas, kuras publiski norādījušas uz iespējamu VDK ietekmi, vēlāk ieņem vadošus amatus struktūrās, kas ir tieši vai netieši saistītas ar bijušajām VDK personām vai to ekonomiskajām interesēm, jāvērtē kā potenciāls nacionālās drošības risks. Jānodrošina pilnīga, publiska un auditējama caurskatāmība.
4. Tiesību sistēmas pašregulācijas neitralitātes jautājums
Juristu biedrību un citu profesionālās pašregulācijas institūciju institucionālā integritāte ir būtiska, lai uzturētu tiesiskuma kultūras “higiēnu”.
Fundamentāla atdalīšanās no totalitārās pagātnes. Nepieciešams stingri un juridiski nodalīt profesionālās organizācijas no personām, kuru rīcība Padomju periodā vai pārejas laikā (piemēram, nelikumīga Padomju iestāžu pārņemšana, kā tas fiksēts Saeimas dokumentos) radīja apdraudējumu Latvijas valstiskumam un tiesiskajai suverenitātei.
Augsti atbildības un ētikas standarti. Juristu pašregulācijas institūcijām jānodrošina, ka to vadība atbilst visaugstākajiem starptautiskajiem ētikas standartiem, un tās netiek izmantotas pagātnes darbību leģitimizēšanai vai kritiski svarīgas informācijas kontrolei.
5. Juridiskās izglītības attīrīšana un internacionalizācija
Juridiskās izglītības iestādes (Alma Mater legis) ir galvenais tiesiskuma kultūras pēctecības garants. Bijušo VDK aģentu vai ar režīmu saistītu personu epistemoloģiskā ietekme uz mācību programmu saturu ir konceptuāli jānovērš.
Vēsturiskā un konceptuālā inventarizācija. Universitāšu līmenī jāveic detalizēta akadēmiskā personāla un mācību programmu evolūcijas analīze (longitudinal analysis), lai identificētu marksisma–ļeņinisma normatīvo principu atliekas un tās aizstātu ar mūsdienu starptautisko un konstitucionālo cilvēktiesību standartiem.
Neatkarīgs starptautiskais audits. Lai nodrošinātu mācību programmu atbilstību Eiropas Savienības un Rietumu tiesību sistēmu pamatprincipiem (acquis communautaire), nepieciešama regulāra ārvalstu ekspertu iesaiste mācībspēku atlasei (peer review) un kvalifikācijas izvērtējumam.
6. Neatkarības stiprināšana: starptautiskā perspektīva Tieslietu padomē
Lai mazinātu lokālo, vēsturisko un politisko ietekmi uz Tieslietu padomes autonomiju, nepieciešams integrēt starptautisku perspektīvu.
Starptautisku ekspertu ad hoc iesaiste. Jāapsver iespēja Tieslietu padomē iesaistīt ārvalstu tiesību ekspertus (piemēram, no Eiropas Padomes vai citām ES dalībvalstīm), kuri ir ieguvuši augsta līmeņa starptautisku juridisko izglītību un pieredzi. Šādi speciālisti varētu kalpot kā neatkarīgi amicus curiae – institucionālās integritātes garanti, veicinot objektīvu atbrīvošanos no jebkāda veida VDK vai lokālu interešu ietekmes.
Secinājums: Institucionālā attīrīšana kā conditio sine qua non
Tiesiskuma atjaunošana nav tikai likumu per se pieņemšana, bet gan institucionālas attīrīšanas un profesionālās morāles revīzijas process.
Lai Latvijas tieslietu sistēma pilnībā nostiprinātu savu vietu Rietumu tiesību telpā un efektīvi funkcionētu kā moderna demokrātiska valsts, tai jāspēj kritiski analizēt savu vēsturisko mantojumu, novērst VDK atstātās strukturālās un personālās sekas un nodrošināt, ka tās vadība un izglītības sistēma ir neatkarīga, kompetenta un caurskatāma.
Šāda sistemātiska, akadēmiska un politiski neatkarīga pieeja ir izšķirošs solis – conditio sine qua non –, lai pārejas periods de facto beigtos.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
