Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms pusotras nedēļas „sabiedriskais” Latvijas radio pārraidīja Egila Levita ar Triju Zvaigžņu ordeni apveltītās korespondente Indras Sprances „pētniecisku” sižetu, kurā centrālā loma bija atvēlēta kādam anonīmam prokuroram ar tehniski pārvērstu balsi, kurš, pārliecināts pat neatpazīstamību, aizrautīgi kritizēja gan savus kolēģus – viņaprāt, mazspējīgus un neizglītotus prokurorus, gan prokuratūru un tās reformas kopumā, tā pārkāpjot vismaz desmit Prokuroru ētikas kodeksa pantus. Taču radio prokurora balsi bija pāvērtis tik diletantiski un neprofesionāli, ka uzrunātie speciālisti bez grūtībām atguva atpakaļ oriģinālam tuvu skaņu – un izrādās, ka uz anonīmu ķēzīšanos kārais prokurors ir neviens cits kā bēdīgi slavenais plaģiators Uldis Cinkmanis.

Šis ir Latvijas radio sižeta fragmenta atšifrējums, kurā uz Indras Sprances jautājumiem atbild „anonīmais prokurors Jānis”:

Žurnāliste: Balss ir mainīta un sauksim viņu par Jāni.

Anonīmais prokurors: Apgabala līmeņa prokuratūras tiešā veidā vairs neuzraudzīs kriminālprocesus, līdz ar to apgabala līmeņa prokuratūras lēnā veidā tiek pārvērstas par tādu kā pārraudzības iestādi. Tām personām, kas tur strādāja un bija, un es pieļauju vēl joprojām arī ir sena un laba sadarbība ar izmeklēšanas iestādēm un izmeklēšanu atbalstošām iestādēm. Līdz ar to šobrīd no 2023 gada 1.janvāra tāda iespēja tām personām, tiem prokuroriem vairs nebūs un nav, jo viņi ir kļuvuši vienkārši par apgabala līmeņa prokuroriem kuri uzrauga amatā zemākus prokurorus, kuri uzrauga konkrētus kriminālprocesus. Un šeit mēs nonākam pie ļoti lielas problēmas manā ieskatā, ka šajā amatā zemākie prokurori atšķirībā no iepriekš prokuroriem, kuri strādāja, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā (ONCNSP), viņi nav saņēmuši ne atbilstošu apmācību, viņiem, cik man zināms, vismaz 90% gadījumu nav nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem, nerunājot par organizētām grupām...

Žurnāliste: Lai arī rajona prokuratūrā ir prokurori, kas specializējušies šādās lietās, viņu skaits ir daudzkārt mazāks nekā komanda, kas strādāja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā.

Anonīmais prokurors: Ieviešot šo jauno sistēmu, lielākā problēma ir tā, ka, ja, teiksim, sevišķi sarežģītas organizētās noziedzības lietas, liela apmēra legalizācijas lietas uzraudzīja lielākoties Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurori, kuri bija gandrīz 30, tad šobrīd šāda specializācija ar Rīgas teritorijas ietvaros... teritoriju ietvaros ir, manuprāt, 6 prokuroriem, kuri nav atbrīvoti no lietām, kuras viņiem ir nākušas pirms tam.

Žurnāliste: Jānis arī norāda, ka šiem pirmā līmeņa prokuroriem jau uzraudzībā esot pāri par 1000 lietām.

Anonīmais prokurors: Aktīvas no tām varētu būt kādas 500-600, un tad, ja kādam prokuroram iedotu, piemēram, uzraudzīt, es negribētu teikt ABLV līmeņa lietas, bet kaut vai mazliet mazākas, ar iesaistītām kādām 10 personām, kurām pretī būtu vēl, teiksim, 15 advokāti, kuri sāktu rakstīt sūdzības, tad šis prokurors, es domāju, pusgada laikā labākajā gadījumā izdegtu, es domāju, divu mēnešu laikā viņš uzrakstītu atlūgumu un aizietu projām.

Žurnāliste: Savukārt cilvēki, kas uzturējuši apsūdzības tādos naudas atmazgāšanas skandālos kā likvidējamās ABLV lieta, Trasta komercbankas vai dažādas citas tā dēvēto lielo laundromāta lietas. Turpmāk jaunas naudas atmazgāšanas krimināllietas vairs nesaņems, stāsta Jānis.

Anonīmais prokurors: Amatā augstāki prokurori vairs to darīt nedrīkst, viņu darbiņš ir uzraudzīt, līdz ar to, manuprāt šī situācija veidojās ļoti ļoti skumja, un mūsu veiksmes stāsts ar to cik ļoti mēs lepojāmies deviņpadsmitajā, divdesmitajā gadā, kad mēs esam pārvarējuši money... un mums viss ir izdevies pilnībā sagrauts...

Kā izdevās restaurēt Latvijas radio diletantiski un neprofesionāli mainīto Cinkmaņa balsi: ekspertu skaidrojums

Klausoties paraugu, uzreiz ir atpazīstams raksturīgais "Pitch shifter" jeb tembrālās pārbīdes effekts. Šis process ir destruktīvs, tātad tas kaut kādā mērā neatgriezeniski sabojā orģinālo skaņu. Bet tas nav arī 100% destruktīvs, kas nozīmē, ka ierobežotā apjomā orģinālā ieraksta raksturs ir atjaunojams.

Soļi, kas tika veikti:

1) No Latvijas radio radioieraksta tika izgriezti interesējušie fragmenti;

2) ar publiski pieejamu UVR5 programmatūru no ieraksta tika atdalīts skaņas slānis balss uztveramībai;

3) Ar standarta polifonisku Pitch Shifter procesoru balss tika pavirzīta 3,5 semitoņus uz augšu, apjomā, kur tā iegūst visvairāk dabīgu aprišu.

Kādus Prokuroru ētikas kodeksa pantus ir pārkāpis Cinkmanis

Papildus tam, ka prokurors U. Cinkmans, cerot uz anonimitāti, ārkārtīgi skarbi izsakās par reformām, kuru galvenais virzītājs ir viņa paša enerģiskākais aizstāvis plaģiātisma lietā, prokurora noziegumu par puikas palaidnībām nodēvējušais ģenerālprokurors Juris Stukāns, U. Cinkmanis ar saviem publiskajiem izteikuiemir pārkāpis arī vismaz desmit prokuroru ētikas kodeksa pantus:

1. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 5. pantu, kurš nosaka, ka prokurors, pildot savus amata pienākumus, ir brīvs no bailēm no kritikas.

Uzstājoties Latvijas radio raidījumā, t.i. publiski izsakoties plašsaziņas līdzeklī, Uldis Cinkmanis ir apzināti centies maskēt savu personību, paužot viedokli anonīmi, kas liek apšaubīt prokurora godprātību, jo tas acīmredzami liecina par bailēm no:

1. potenciālas sabiedrības kritikas, kas varētu rasties pēc publiskas Latvijas prokuratūras un citu prokuroru noniecināšanas, viņu kompetences un piemērotības amatam apšaubīšanas un kritizēšanas;

2. iesniegumiem/sūdzībām par prokurora U. Cinkmaņa neētisku rīcību;

3. fakta, ka prokurors U. Cinkmanis publiski sniedzis iespējami nepatiesu vai maldinošu informāciju.

Prokurors šos faktus ir skaidri apzinājies, tādēļ arī vēlējies slēpties un palikt anonīms, kas no amatpersonas puses ir neētiska, negodprātīga un nepareiza rīcība, jo īpaši cenšoties maskēt savu personību ne tikai no sabiedrības, bet arī no citiem prokuroriem, kuru darba spējas prokurors noniecina. Šo interviju – kas arī īpaši norādīts Latvijas radio raidījumā – prokurors sniedza nevis kā privātpersona, bet gan kā tiesu varas amatpersona, t.i. - prokurors.

2. Pārkāpj Prokuroru ētikas kodeksa 11. pantu, kas nosaka - prokurors izvairās no vārdiem un runas, kuras varētu radīt kļūdainu uztveri par prokurora objektivitāti vai aizspriedumainību.

Prokurors ar turpmāko citātu no savas runas sabiedrībai rada kļūdainu priekšstatu un uztveri par viņa kā prokurora objektivitāti; tajā ir konstatējama spēcīga paša prokurora aizspriedumainība pret prokuratūru un īstenoto tieslietu reformu, kā arī ar šo publisko uzstāšanos tiek mēģināts radīt aizspriedumus un nepatiku pret dažādiem prokuroriem, kas nav strādājuši viņa pārstāvētajā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā, turpmāk - ONCNSP:

,,Apgabala līmeņa prokuratūras tiešā veidā vairs neuzraudzīs kriminālprocesus, līdz ar to apgabala līmeņa prokuratūras lēnā veidā tiek pārvērstas par tādu kā pārraudzības iestādi. … Un šeit mēs nonākam pie ļoti lielas problēmas manā ieskatā, ka šajā amatā zemākie prokurori atšķirībā no iepriekš prokuroriem, kuri strādāja, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā, viņi nav saņēmuši ne atbilstošu apmācību, viņiem, cik man zināms, deviņdesmit procenti vismaz gadījumu nav nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem, nerunājot par organizētām grupām...”

3. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 23. pantu, kas nosaka, ka informāciju, kas iegūta, veicot amata pienākumus, prokurors neizmanto citiem nolūkiem, kas nav saistīti ar amata pienākumiem.

Ja prokurora rīcībā ir bijusi informācija, ka vairāk nekā deviņdesmit procentos gadījumu amatā zemākiem prokuroriem nav “nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem”, tad šādu informāciju viņš varēja būt ieguvis tikai, veicot amata pienākumus. Prokuroram nav tiesību šādu ierobežotas pieejamības un sabiedrību provocējošu informāciju paust publiskajos medijos, jo tas skar Latvijas Republikas Prokuratūru un ir pretēji Prokuroru ētikas kodeksa 23. pantā noteiktajam.

4. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 28. pantu, kurš nosaka, ka prokurors izvairās no kolēģu aprunāšanas un nepamatotas kritikas.

Prokurors Uldis Cinkmanis klaji un rupji pārkāpis 28. pantā noteikto, ka prokuroram ir jāizvairās no kolēģu aprunāšanas un nepamatotas kritikas izteikšanas, bet viņš to ir darījis, piemēram, jau iepriekš minētajos citātos:

,,Amatā zemākie prokurori atšķirībā no iepriekš prokuroriem, kuri strādāja, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā, viņi nav saņēmuši ne atbilstošu apmācību, viņiem, cik man zināms, deviņdesmit procenti vismaz gadījumu nav nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem, nerunājot par organizētām grupām...”, ,,ja kādam prokuroram iedotu, piemēram, uzraudzīt, es negribētu teikt, ABLV līmeņa lietas, bet kaut vai mazliet mazākas, ar iesaistītām kādām 10 personām, kurām pretī būtu vēl, teiksim, 15 advokāti, kuri sāktu rakstīt sūdzības, tad šis prokurors, es domāju, pusgada laikā labākajā gadījumā izdegtu, es domāju, divu mēnešu laikā viņš uzrakstītu atlūgumu un aizietu projām.”

Šajos apgalvojumos prokurors faktiski aprunā, noniecina un nepamatoti kritizē savus kolēģus, apgalvojot, ka tiem nav nedz kompetences, nedz zināšanu, nedz pietiekamas pieredzes. Neviens no prokurora apgalvojumiem nav pamatots un argumentēts. Šādi apgalvojumi ir klaji nepieņemami un ir pretstatā Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 28. pantam.

5. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 29. pantu, kurš nosaka, ka prokurors nedrīkst diskreditēt vai apvainot savus kolēģus neatkarīgi no ieņemamā amata, izcelsmes, sociāla vai mantiskā stāvokļa, rases, nacionālās piederības, invaliditātes, vecuma, dzimuma, attieksmes pret reliģiju un seksuālās orientācijas.

Prokurors U. Cinkmanis intervijā apgalvo, ka citi Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurori nav kompetenti un kompetenti ir tikai seši bijušie ONCNSP prokurori. U. Cinkmanis arī apgalvo, ka šie prokurori ir emocionāli vāji un psiholoģiski nenoturīgi, paužot, ka tiem nav pietiekama pieredze, ka tie nav pietiekami apmācīti, līdz ar ko saņemot lielās lietas, “visticamāk” pēc diviem mēnešiem uzrakstīšot atlūgumu, - tādā veidā U. Cinkmanis diskreditē savus kolēģus.

Prokurors, sniedzot interviju un apgalvojot, ka ar šīs reformas realizēšanu ,,esam nonākuši pie lielas problēmas” un, ka prokuratūras veiksmes stāsts ir sagrauts, diskreditē arī ģenerālprokuroru J. Stukānu, kurš realizē U. Cinkmaņa kritizētās reformas un bija arī reformu idejas autors. U. Cinkmanis apšauba un kritizē ģenerālprokurora J. Stukāna kompetenci un vadības spējas, arī apgalvojot, ka prokuroriem netiek nodrošināta atbilstoša apmācība un tie nav saņēmuši atbilstošu apmācību.

6. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 32. pantu, kurš nosaka, ka prokurors nerisina domstarpības ar kolēģiem, izmantojot plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

U. Cinkmanis turpmākajā citātā apgalvo, ka šīs reformas rezultātā Latvija nonāk pie lielas problēmas, un tiek secināts, ka faktiski pašlaik prokuratūrai nemaz nevar uzticēties un tiesiskums ir sagrauts:

,,Amatā augstāki prokurori vairs to darīt nedrīkst, viņu darbiņš ir uzraudzīt, līdz ar to, manuprāt, šī situācija veidojās ļoti, ļoti skumja, un mūsu veiksmes stāsts ar to cik ļoti mēs lepojāmies 19, 20 gadā, kad mēs esam pārvarējuši MONEYVAL un mums viss ir izdevies, viņš ir pilnībā sagrauts…”

Kā minēts iepriekš, U. Cinkmanis diskreditē kolēģus un reformas īstenotājus. Šādā veidā U. Cinkmanis arī risina domstarpības ar šīs kritizētās reformas realizētājiem, t.i. tieši ģenerālprokuroru J. Stukānu. Ir pamats ticēt, ka tā bijusi publiska, anonīma prokuratūras vadības nomelnošana, kā arī tās darba un kompetences noniecināšana. 

7. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 33. pantu, kurš nosaka, ka prokurors neizmanto plašsaziņas līdzekļus, lai reklamētu sevi vai citas personas.

Prokurors U. Cinkmanis intervijā, izsakoties par prokuratūras reorganizāciju, apgalvo, ka bijušie ONCNSP – kuras pārstāvis ir bijis arī pats Uldis Cinkmanis - prokurori turpmāk būs tikai uzraugošie prokurori un citi prokurori netiks galā ar jaunajām, apjomīgajām lietām. Šīs jaunās lietas uzņemties, viņaprāt, spējīgi tikai bijušie ONCNSP prokurori, kuri pēc viņa sacītā, šobrīd ir tikai seši (tajā skaitā arī pats U. Cinkmanis). Tādā veidā prokurors U. Cinkmanis reklamē sevi kā vienu no bijušajiem ONCNSP prokuroriem, noniecinot pārējos prokurorus.

8. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 36. pantu, kurš nosaka, ka prokurors arī brīvajā laikā izvairās no tādām situācijām, kas var negatīvi ietekmēt viņa vai prokuratūras reputāciju.

Apgalvojot, ka šīs reformas rezultātā “mēs nonākam pie lielas problēmas” un ka jaunajiem prokuroriem nemaz nav pieredzes un zināšanu:

,,nav nedz elementāru zināšanu grāmatvedībā, ne iepriekšēja pieredze darbā ar sevišķi smagiem noziegumiem, nerunājot par organizētām grupām...”,

U. Cinkmanis raisa sabiedrības neuzticību tiesu varai, prokuratūrai, prokuroru kompetencei, kā arī Latvijas valsts tiesiskajai sistēmai kopumā, radot šaubas par prokuratūras reālajām spējām cīņā ar noziegumiem, jaunās prokuratūras struktūras efektivitāti un kompetenci.

9. Pārkāpj Prokuroru ētikas kodeksa 40. pantu, kurš nosaka -  prokuroram tāpat kā citiem sabiedrības locekļiem ir tiesības uz vārda un uzskatu brīvību, bet prokurors, publiskojot savu viedokli, saglabā lietišķu un mērenu izteiksmes veidu, izsaka pārdomātas idejas, apzinoties, ka tās var uztvert kā visas prokuratūras viedokli.

Prokurors U. Cinkmanis, izsakoties par citu prokuroru darba spējām, pārstāv un pauž prokuratūras viedokli kopumā, tādā veidā sniedzot it kā uzticamu informāciju sabiedrībai un liekot tai maldīgi domāt, ka šie apgalvojumi ir izteikti visas Latvijas prokuratūras vārdā. Ir pamats ticēt, ka prokuratūras vadība, kuras kompetencē ir tās attīstības plānošana, pauž pretēju viedokli U. Cinkmaņa sacītajam. U. Cinkmaņa izteikumu rezultātā veidojas šaubas par uzticību tiesu varai, tajā skaitā prokuratūrai un ģenerālprokuroram J. Stukānam.

10. Pārkāpj Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 41. pantu, kurš nosaka, ka prokurors ar savu nostāju un uzvedību jebkurā situācijā respektē un ievēro Kodeksā noteiktos prokurora ētikas principus, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai kā tiesu varai piederīgai institūcijai.

Katrs lasītājs pats var noklausīties gan Latvijas radio ierakstu ar „anonīmo prokuroru”, gan ieraksta fragmentus ar restaurēto skaņu, gan – salīdzinājumam – Ulda Cinkmaņa neanonimizētu uzstāšanos ierakstus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...