Iesaki rakstu: 
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Centrālās statistikas pārvaldes dati, kā mums ir veicies: Latvijā ir piedzimuši >740 tūkstoši bērnu. Tātad vēl padsmit gadu līdz brīdim, kad neatkarības bērni pārsniegs “made in USSR” skaitu. 1990.gadā pirmais bērniņš mammai dzima apmēram 23 gados, šobrīd tas ir nepilnos 28. Sagaidāmais dzīves ilgums jaundzimušajiem ir pieaudzis par 5 gadiem.
1990. gadā vidējais vecums Latvijā bija apmēram 36 gadi, bet šobrīd 43. Nu ko, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju klasificējas kļūt par prezidentu.
Puikas joprojām dzimst vairāk par meitenēm. 1990.gadā puiku un meiteņu skaita līdzsvars iestājās vecuma grupā 25-29 gadi. Šobrīd meitenes savā vecuma grupā ir plašāka izvēle līdz 45 gadiem. 85+ grupā gan viss pa vecam, uz vienu vīrieti ir vairāk par trim sievietēm… pat Kazanova nodomās: “Par vēlu!”
1990. gadā vecuma grupā 20-64 gadi bija 1,6 milj. iedzīvotāju, no kuriem oficiāli bija nodarbināti 925 tūkst., bet bezdarbniekos bija reģistrējušies 238 tūkst. Šobrīd no šīs vecuma grupas 1,06 milj. līdzcilvēkiem 833 tūkstoši oficiāli strādā, bet 63 tūkstoši meklē darbu.
Mūsu ienākumu līmenis atšķirībā no 90. gadu sākuma, kad vairāk nekā puse no mājsaimniecības ienākumiem aizgāja pārtikas iegādei, šobrīd ļauj šim mērķim novirzīt vairs ceturto daļu no ienākumiem, bet divkāršot izdevumus gan atpūtai, gan veselībai.
Citiem vārdiem sakot, mūsu labklājības augums pieļauj trīs reizes lielāku sviesta patēriņu (statistika ir par to, cik kilogramus varam iegādāties no ienākumiem, bet droši varam uztvert arī pārnestā nozīmē, jo labklājība aptauko smadzenes).
1991.gadā bija reģistrēti 282 tūkst. vieglie auto, tagad mūsu autoparks ir ~770 tūkst. Trolejbusu skaits gan sarucis no 416 uz 235. Ar tramvajiem līdzīgi. Ņemot vērā, ka ar elektroauto drīkst pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu, varam uzskatīt, ka nekas nav zaudēts.
1993. gadā mūsu skaisto zemi apciemoja 220 tūkstošu ārvalstnieki (nakšņoja viesnīcā), bet pērn nedaudz zem 1,4 miljoniem. Ja kas, pat 2021. kovida gadā bija divreiz vairāk ārvalstu viesu nekā 1993. Savukārt 2018./19. uz vienu Latvijas iedzīvotāju bija viens ārvalstu viesis.
1995.gadā valsts budžeta ieņēmumi bija 1,3 miljardi eiro, kamēr šobrīd pārsniedz 15 miljardus. Piemēram, IIN apjoms tālajos Bankas Baltija krīzes laikos bija 197 milj., kamēr šobrīd stingri pārsniedz 2,3 miljardus. Naudas mums ir tik daudz kā nekad!
Kopš 1993.gada aprīļa ir pagājuši 374 mēneši. No tiem 100 mēnešos rūpnieki ir bijuši optimisti, bet 274 pesimisti. Pa šo laiku pievienotā vērtība rūpniecībā ir augusi 6,7 reizes un kopā periodā jau pārsniedz 63 miljardus Eiro. ~1/4 daļa no tā ir radusies, pārstrādājot koku.
Medījamo dzīvnieku statistikā 1991.gadā bija uzskaitīti ~17 tūkstoši bebru, bet pērn jau ~61 tūkstotis. Tādēļ, vērojot bojā gājušos mežaudžu platību statistiku, varam redzēt, ka n-tās reizes lielākas platības “noslīkst” nekā “nodeg”.
Esam radījuši un vēlāk likvidējuši, apvienojuši vai vismaz pārdēvējuši 62 ministrijas (/t.sk. īpašo ministru birojus). Kopumā aptuveni 200 ļaužiem ir bijusi iespēja savos CV ierakstīt ministrēšanas pieredzi. Ja kas, šobrīd ir 14 ministrijas, neskaitot premjeri.
Pie lasītājiem esam palaiduši ~74 tūkstošus dažāda nosaukuma grāmatu (t.sk. ~60 tūkst. latviešu valodā) 226,7 miljonu tirāžā (t.sk. 172 milj. latviešu valodā). Man būs ļoti žēl to, kas mēģinās saskaitīt šim mērķim nocirstos kokus.
Ir pagājušas 12 418 dienas, kopš atkal lemjam savu valsts likteni paši!
Priecīgu mūsu valsts “otro dzimšanas dienu”!
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
