Latvijas delegācija uz Olimpiskajām spēlēm: vai vajadzīgs viss valdības aparāts?
Vilors Eihmanis13.02.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Nav skaidrs, vai viņi dodas vērot spēles vai pārbaudīt, vai Itālijā ir pietiekami ērtas sēdvietas ministru delegācijai. Varbūt tas ir jaunais diplomātijas veids: nevis sporta panākumi, bet īpašā ceremonija, kur ministri stāv pie tribīnēm, veidojot "kopbildi solidaritātei".
Kronbergs uzsver, ka tā mēs starptautiski popularizējam Latvijas sportistus. Skaidrs, ka starptautiskā reputācija nu balstās ne tikai uz treniņiem un medaļām, bet arī uz to, cik daudz ierēdņu spēj vienlaikus pacelt roku tribīnēs. Vēl labāk, ja tie ierodas ar pilnu dokumentu mapju arsenālu un valsts emblēmu somām – tad jau visi sportisti droši vien jūtas kā īsti olimpiskie vēstnieki savā valstī.
Ja kādam šķiet, ka valdības pārstāvji spēļu norises laikā atpūšas, - maldās. Tie intensīvi vēro tribīnēs, smaida kamerām un, iespējams, plāno nākamās budžeta sesijas, lai arī sportisti cenšas iekarot medaļas. Galu galā – kā gan mēs varētu lepoties ar sportistiem, ja vienlaikus neizceltu mūsu valsts birokrātisko spēku, kas rāda, ka viņi arī ir “kā viens veselums” kopā ar komandu?
Vienīgā neizbēgamā sekas ir tā, ka nākamreiz, kad kāds skatīsies spēles televīzijā, viņš vairs nevarēs nodalīt sportu no valdības delegācijas šova. Bet, kā saka Raivis Kronbergs: “Mēs esam kopā ne tikai mājās pie ekrāniem, bet kopā ar savu Latvijas komandu.” Protams – delegācija stāv vienā līnijā tribīnēs, kamēr īstie varoņi slido, skrien un lec pa olimpisko laukumu.
Seko mums 
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
Partija “Austošā Saule Latvijai” (ASL) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas frakcijām un Rīcības grupai birokrātijas mazināšanai, aicinot likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) kā nelietderīgu un neatbilstošu valsts interesēm.
Parunāsim par atsākušos diskusiju par pensiju uzkrājumu izņemšanu - uzrunājošo zibakciju “atdod manu naudu”.
Pasaules vēsturē ir personības, kuru valdīšanas stils kļūst par simbolu noteiktam varas modelim. Viena no spilgtākajām šādām figūrām īpaši jau Krievijas vēsturē ir Katrīna II Lielā, kura ar politisku aprēķinu, varas konsolidāciju, spēcīgu retoriku un mērķtiecīgu publiskā tēla veidošanu kļuva par vienu no ietekmīgākajam imperatorēm.
