Latvijas Bankas vadība savās personiskajās darīšanās varēs doties ar trim jaunām „Audi A6” automašīnām
PIETIEK29.01.2018.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka pagājušā gada nogalē papildinājusi savu autoparku ar trim jaunām Audi A6 automašīnām, - tas nozīmē, ka bankas vadības pārstāvjiem turpmāk būs visas iespējas savām privātajām vajadzībām izmantot nevis jau palietotus, bet pilnīgi jaunus luksus klases automobiļus.
Kā rāda oficiālā iepirkumu dokumentācija, pagājušā gada nogalē Latvijas Banka no SIA Moller Auto Latvia iegādājusies kopumā trīs jaunas automašīnas, kopumā par tām samaksājot 145 454 eiro (ar pievienotās vērtības nodokli – 176 tūkstošus eiro).
„Atklātā konkursā kā saimnieciski izdevīgākais izvēlēts Moller Auto Latvia piedāvājums iegādāties trīs jaunas vieglās automašīnas Audi A6. Tās tiks izmantotas dienesta vajadzībām un aizstās vecas automašīnas, par kuru atsavināšanu saņemtā atlīdzība tiks izmantota, lai kompensētu iegādes izmaksas. Publicētajā līgumsummā iekļautas ne tikai automašīnu piegādes, bet arī tehnisko apkopju un remontu izmaksas nākamajos 5 gados,” – šāds ir Latvijas Bankas oficiālais skaidrojums.
Tas, ko Latvijas Banka oficiālajā skaidrojumā nemin, ir fakts, ka šīs iestādes pārstāvji viņiem piešķirtās dienesta automašīnas ar Latvijas Bankas apmaksātu degvielu var izmantot faktiski kā privātās, tostarp arī, lai ar tām darba laikā dotos kārtot personiskas lietas, - to Latvijas Banka jau 2015. gadā apstiprināja atbildē uz Lato Lapsas jautājumu, ko tai nācās sniegt, administratīvās rajona tiesas sprieduma spiestai.
Administratīvā rajona tiesa administratīvo lietu saistībā ar Latvijas Bankas vadības nevēlēšanos sniegt ziņas par Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa personiskajām vajadzībām izmantoto dienesta automašīnu Audi A6 bija ierosinājusi pēc Lato Lapsas pieteikuma. No bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām augstā amatpersona nebija spējusi atteikties, neraugoties uz to, ka tās vidējais mēneša atalgojums bija aptuveni 6400 eiro.
Pietiek rīcībā bija nonākušas ziņas par konkrētu gadījumu, kad Sautiņš ar dienesta automašīnu darba dienas vidū bija devies uz Mārupi risināt ģimenes konfliktu, taču nebija pat iedomājies, ka par dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām vajadzētu samaksāt no personiskā maka.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, izlemjot "piesegt" savu kolēģi, atteicās sniegt ziņas par to, kādus tieši dienesta uzdevumus Sautiņš veica Mārupē un vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.
Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Lato Lapsam jau iepriekš bija zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, paziņoja, ka visas pieprasītās ziņas esot informācija par privāto dzīvi. "A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi," teikts Rimšēviča oficiālajā atbildē.
Saņemot šādu atbildi, Lato Lapsa vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot tiesu atzīt šo Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, uzlikt tai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī uzlikt Rimšēviča vadītajai iestādei par pienākumu atvainoties par tās prettiesisko rīcību
Tiesa daļēji apmierināja prasību, uzdodot Latvijas Bankas vadībai sniegt atbildi uz vienu uzdoto jautājumu - par to, vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām. Pildot spriedumu, šī atbilde beidzot tika sniegta, skaidri apliecinot - Latvijas Bankas vadība uzskata, ka dienesta automašīnas tai nodotas faktiski personiskā lietošanā.
"Iesniegumā minētā Latvijas Bankas amatpersona (tālāk tekstā - amatpersona) ir informējusi Latvijas Banku par to, ka attiecīgo divu stundu laikā nav veikusi darba uzdevumus iesniegumā norādītajā vietā," atbildē skaidro Latvijas Banka, kas iepriekš šādas ziņas mēģināja traktēt kā neatklājamu informāciju par personisko dzīvi.
Taču saskaņā ar Latvijas Bankas vadības uzskatu šī esot uzskatāma par attaisnojošu prombūtni un ieskaitāma darba laikā, un "līdz ar to amatpersonai nebija pienākuma maksāt kompensāciju un tā to nav maksājusi". Tāpat Sautiņam arī neesot bijis "pienākuma apmaksāt attiecīgo transportlīdzekļa izmantošanu”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.