Iesaki rakstu: 
Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka, kas advokātiem par savu interešu aizstāvību tiesā ir pat avansā maksājusi 150 tūkstošus latu, vakar paziņoja – ilgstošā tiesvedība saistībā ar tās nevēlēšanos atklāt lēmumus, ar kuriem bankas vadība 2008.-2009. gadā atalgojumā saņēma pat vairāk nekā pusotru miljonu latu gadā, tai neesot izmaksājusi ne santīma. Ar šādu paziņojumu klajā ceturtdien nāca bankas preses pārstāvis, kurš pats 2009. gadā saņēmis vairāk nekā divreiz lielāku atalgojumu par Latvijas valdības vadītāju.
Kā Pietiek jau informēja, pēc ilgstošas tiesāšanās arī LR Augstākās tiesas Senāts 18. aprīlī nolēmis, ka Latvijas Bankai jāatklāj visi 2008. un 2009. gadā pieņemtie lēmumi, uz kuru pamata tās valde un padome saņēma savu rekordlielo atalgojumu. Šis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģijas lēmums lietā, kas sākās ar Pietiek pārstāvja vēršanos administratīvajā tiesā , ir galīgs un nav pārsūdzams.
Pēc savu lasītāju ierosmes Pietiek ceturtdien vērsās Latvijas Bankā ar vairākiem jautājumiem, vēloties noskaidrot, vai Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs un Latvijas Banka gatavojas publiski atvainoties par savu prettiesisko rīcību, ilgstoši nesniedzot minēto informāciju, kā arī – kādus līdzekļus no Latvijas Bankas budžeta prasījusi minētā tiesvedība, vai tiks noskaidrotas amatpersonas, kuras uzstājušas uz minētās prettiesiskās rīcības veikšanu, un vai Latvijas Banka no šīm amatpersonām piedzīs tiesvedības izdevumus.
No šiem jautājumiem Latvijas Banka ceturtdien sniedza atbildi tikai uz jautājumiem saistībā ar tiesvedības izmaksām. Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, kurš 2009. gadā par savu pienākumu pildīšanu saņēmis 42,8 tūkstošus latu (vairāk nekā divreiz vairāk par Ministru prezidentu Valdi Dombrovski), apgalvoja, ka... tiesvedība Latvijas Bankai, kura bija gan sniegusi apjomīgus, acīmredzami jurista sagatavotus paskaidrojumus, gan nopietni strādājusi pie tai nelabvēlīgā pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzēšanas, neesot izmaksājusi pilnīgi neko.
„Latvijas Bankai nav radušies papildus izdevumi sakarā ar tiesvedību lietā šajā lietā, izņemot valsts nodevas atlīdzināšanu 20 latu apmērā. Pildot Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 3. februāra spriedumu, valsts nodeva tiks atlīdzināta L. Lapsam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā,” skanēja Grāvīša atbilde.
Tikmēr citas tiesvedības, kurās iesaistījusies Latvijas Banka, tai ir izmaksājušas brīžiem pat ļoti iespaidīgas summas. Tā, piemēram, advokāta Romualda Vonsoviča pakalpojumi Bankas Baltija civillietā, kurā pirmās instances tiesa Latvijas Banku atzinusi par līdzatbildīgu kādreizējās Latvijas lielākās komercbankas bankrotā, no centrālās bankas līdzekļiem izmaksājusi vismaz 150 tūkstošus avansā samaksātu latu.
Šis ir bijis viens no lielākajiem publiski zināmajiem advokātu honorāriem mūslaiku Latvijā: to pārsniedz vienīgi 250 tūkstoši latu, kurus 1997. gadā kā 5% rezultāthonorāru par atgūtiem līdzekļiem no Bankas Baltija likvidatora iekasēja advokāts Andris Grūtups. Turklāt Grūtups savu honorāru savulaik saņēma par vismaz formāli atgūtiem līdzekļiem, savukārt Latvijas Banka Vonsovičam faktiski samaksājusi par zaudējumu pirmās instances tiesā.
Turklāt šie nav vienīgie finanšu līdzekļi, ko Latvijas Banka pēdējos sešos gados tērējusi advokātu pakalpojumu apmaksai. 2005.-2008. gadā Vonsovičam par juridiskajiem pakalpojumiem samaksāti kopā vēl nepilni 19 tūkstoši latu, savukārt advokātam Bruno Mačam pērn un aizpērn kopā samaksāti 9000 latu.
Latvijas Bankas pārstāvis Grāvītis ceturtdien vēl īpaši norādīja: tiesas spriedumā nemaz neesot rakstīts, ka bankas atbilde, nepildot likuma normas un nesniedzot pieprasīto informāciju, būtu prettiesiska, - spriedums vienkārši uzliekot tai par pienākumu sniegt atbildi pēc būtības.
Savukārt Rimšēvičs, kuram ceturtdien bija uzdoti tie paši jautājumi, uz tiem atbildēt atteicās. No Latvijas Bankas prezidenta pagaidām nav saņemtas atbildes arī uz jautājumiem, vai viņš izjūt nožēlu par savu prettiesisko rīcību un kādus secinājumus viņš un Latvijas Banka ir izdarījuši no minētās tiesvedības un tās iznākuma.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
