Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gadiem ilgstošie aizdomīgie darījumi maksā amatus valsts uzņēmuma VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs" vadībai, taču vietā nāk citas aizdomīgas iepirkumu lietas, kas krājas arvien lielākās kaudzēs.

Varam redzēt, ka šajā valsts uzņēmumā valdes locekļi noturas tikai dažus gadus, lai pēc tam izlidotu vai nu ar iekšējiem skandāliem, vai pat ar kriminālprocesiem un kratīšanām.

Piemēram, līdz 07.09.2020. VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) valde bija trīs cilvēku sastāvā, kas darbu uzsāka 24.11.2017. pēc valdes priekšsēdētāja Raita Nešpora un valdes locekļa Viļņa Vitkovska (viena no atbildības sfērām — iepirkumi) apstiprināšanas amatos.

LAU iepriekšējās valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs 01.08.2017. atkāpās no amata (https://bnn.lv/i-latvijas-autocelu-uzturetaja-i-valdes-priekssedetajs-kononovs-atkapies-amata-239808), bet valdes locekle (arī Publisko iepirkumu departamenta direktore) Anastasija Udalova iesniedza atlūgumu, kas tika apstiprināts LAU padomē 03.04.2018. Uzreiz nākamajā dienā pēc viņas atkāpšanās darbavietā notika kratīšana (https://ir.lv/2018/04/05/knab-veicis-kratisanu-latvijas-autocelu-uzturetaja/) - iespējams, saistībā ar ''savdabīgo"  šķembu iepirkumu "Frakcionētu šķembu un dolomīta šķembu maisījumu piegāde" (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2016/19_AK), kura rezultātā tika noslēgts līgums Nr.3.1.-A.19/2016-90 ar SIA "VlaKon" par 9 miljonu eiro lielu līguma summu.

Viena šāda shēma tika noformēta šādā veidā: iepirkuma rezultātā ar uzvarētājiem noslēdza tā sauktās “Vispārīgās vienošanās” par konkrēta veida šķembu piegādi ceļu remontdarbiem, taču iekļāva arī šādu punktu 2.2.: "Līdzēji vienojas, ka Pircējs ir tiesīgs mainīt Preces specifikāciju (1. pielikums), piegādes nosacījumus un citas ar Vienošanās priekšmetu saistītās izmaiņas, kuru nepieciešamību Pircējs uz Līguma parakstīšanas brīdi nevar paredzēt."

LAU šo punktu tālāk var izmantot, iepērkot pavisam citus materiālus vai ar citām prasībām — vispirms noslēdzot vienošanos par viena veida preces piegādi, bet tad pieprasot piegādāt pavisam citu, jo esot “radušās izmaiņas”. Pie kam Vispārīgās vienošanās punkta 2.2. izmantošana ļauj piegādātājiem pašiem noteikt materiāla cenu, jo iesniegtās maksimālās vienības cenas ir tikai konkursa nolikumā minētajiem trim šķembu veidiem. Vienošanās arī nenosaka ierobežojumus izmaiņu veikšanai, ko normālos apstākļos nosaka Publisko iepirkumu likuma 61. pants. Tādā veidā iepirkuma procesa sākuma posmā jau tiek "atslēgti" citi piegādātāji (ražotāji).

Par to, kas vieno firmu “VlaKon” ar Vladimiru Kononovu, savulaik vēstīja TV — esot aizdomas, ka viņš esot firmas slepenais īpašnieks un tās nosaukums esot saīsinājums no viņa vārda un uzvārda pirmajiem burtiem. Tieši šī firma bija epicentrā Latvijas vēsturē lielākajā balsu pirkšanas krimināllietā, kur caur točkām tika pirktas balsis par labu Dzintaram Zaķim un Vienotībai.

Par šo iepirkumu, līguma izpildi ir ierosināta krimināllieta, un publiski pieejama plaša informācija. Lieta pret bijušo valdes priekšsēdētāju V. Kononovu tagad nodota tiesā, taču nav zināms, vai arī A. Udalova dosies uz apsūdzēto solu.

Iepirkumu sakarā tiek pieminēta arī LAU Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļa, kuras vadība veiksmīgi, līdz vienam brīdim (par to vēlāk), darbojās nolikumu un līgumu izstrādē arī nākošā LAU valdes priekšsēdētāja Raita Nešpora un valdes locekļa Viļņa Vitkovska (kura tiešā atbildībā savā pilnvaru laikā bija LAU publiskie iepirkumi) vadībā un virzībā.

Bet arī Raitis Nešpors, nesagaidot sava amata termiņa beigas, pirms gada atkāpās no amata, “lai pieņemtu jaunus profesionālos izaicinājumus”, kas ļāva par valdes priekšsēdētāju kļūt Vilnim Vitkovskim, iegūstot vēl lielāku kontroli pār publiskajiem iepirkumiem.

Tas liek uzdot jautājumu: vai valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs" padome, kuras eksistences mērķis ir LAU darbības kontrole valsts un sabiedrības interesēs, ar padomes priekšsēdētāju Uldi Reimani (Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieku - attēlā) priekšgalā pēc kāda/kādu norādījuma "neslēpj pēdas"? 

Ja neskaita dažu krimināllietu, no valsts kontrolējošām iestādēm (Konkurences padomes, Valsts kontroles, IUB…) neseko nekāda reakcija, kaut gan LAU gada apgrozījums ir pāri 70 miljoniem eiro, bet minētās institūcijas bieži vien kontrolē desmitreiz un simtreiz mazākas pašvaldību iestādes par visādiem sīkumiem.

Pie kam tad, kad privātajiem piegādātājiem ar LAU ir izdevies noslēgt ļoti savdabīgus līgumus, kādi citās valsts iestādēs pieļauti netiek, tad LAU vienmēr ir drošs un stabils maksātājs uzņēmējiem līgumu izpildes laikā, savukārt "ļoti kūtrs" uz līgumsankciju piemērošanu līguma nosacījumiem neatbilstošu materiālu piegādes gadījumā vai pie līgumu izpildes kavējumiem.

Lai kas arī nesēdētu LAU valdē, ir lietas, kas nemainās — ne visi iepirkumu piemēri liecina par LAU valdi kā atbildīgu un rūpīgu saimnieku, kas cenšas, lai iepirkumi neradītu zaudējumus nodokļu maksātājiem.

Piemēram, 2018. gada 12. aprīlī tika izsludināts LAU valdē saskaņotais un apstiprinātais atklātais konkurss "Granīta šķembu iegāde", iepirkuma identifikācijas numurs VAS “LAU” 2018/30_AK (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/10576). Iepirkuma priekšmets: tikai trīs veida granīta šķembas ar noteiktām tehniskām prasībām un raksturlielumiem (iepirkuma nolikuma 2. pielikums), kaut gan autoceļu segumu uzturēšanā, remontos un izbūvē LAU iepriekš iepirka, izmantoja un izmanto daudz vairāk šķembu veidus.

Iepirkuma laikā, protams, pretendenti uzdeva jautājumus par nolikumu, uz kuriem LAU deva atbildes 26.04.2018. (detalizēti skatīt https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/10576 "Komisijas atbilde, 26.04.2018., uz uzdotajiem Jautājumiem"). Jautājuma būtība: vai LAU šī iepirkuma ietvaros LAU iepirks tikai šķembas no granīta vai arī vēl kādus citus būvmateriālus ceļu remontiem?

Pretendenti saņēma Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļas vadītājas labi sakompilētu atbildi, kuras būtība — nē, LAU nemainīs iepirkuma priekšmeta tehniskās prasības, tātad iepirks tikai trīs veida šķembas no granīta ar noteiktām tehniskām prasībām un raksturlielumiem.

Iepirkuma rezultātā noslēgtās Vispārīgās vienošanās (Nr.3.1.-A.19/2018-80 no 13.06.2018. par līgumsummu 1,5 milj EUR ar izpildes termiņu līdz 31.12.2020. u.c.) ietvaros "sekmīgi" lielos apjomos (vairāk 50% no kopapjoma) tika iepirkti cita veida šķembu minerālmateriāli (no granodiorīta, gneisa, diabāza, kvarcdiorīta u.c., tai skaitā to kombinācijas ar granītu) un/vai šķembas ar citām tehniskām prasībām un raksturlielumiem, nevis tādas, kādas uzskaitītas nolikuma 2. pielikumā — par to var pārliecināties, apskatot piegādātāju iesniegtās Ekspluatācijas īpašību deklarāciju kopijas.

Aizdomīgi, ka pēc LAU valdes locekļa Viļņa Vitkovska pārrunām ar ierindas LAU darbiniekiem šķembas vairākkārt tika iepirktas pretēji iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādītajām. Īsi sakot — ir aizdomas, ka tika izspēlēts teātris: "sarunātie" šķembu piegādātāji iepriekš jau zināja, ka LAU pirks un maksās par citām šķembām ar norunātām (lielākām kā tirgus) cenām, savukārt nolikums domāts, lai "atšūtu" citus būvmateriālu ražotājus.

Te spēkā stājas 2.2. punkts, citāts: "Līdzēji vienojas, ka Pircējs ir tiesīgs mainīt Preces specifikāciju (1. pielikums), piegādes nosacījumus, un citas ar Vienošanās priekšmetu saistītās izmaiņas, kuru nepieciešamību Pircējs uz Līguma parakstīšanas brīdi nevar paredzēt." Iznākumā LAU iepērk pavisam citus materiālus (vai ar citām prasībām) no Vispārīgo vienošanos slēgušajiem piegādātājiem, kas rada aizdomas par apzināta karteļa veidošanu ar LAU rokām un LAU līdzekļu izšķērdēšanu.

Vienošanās punkta 2.2. izmantošana ļauj piegādātājiem pašiem noteikt piegādātā materiāla cenu, jo līgumā nostiprinātās maksimālās vienības cenas ir tikai trim līgumā minētajiem šķembu veidiem, bet ne precei, kurai līguma izpildes gaitā pēkšņi “mainās specifikācija”. Vienošanās arī nenosaka ierobežojumus izmaiņu veikšanai, ko definē Publisko iepirkumu likuma 61. pants. Iepirkuma procesa sākuma posmā jau tiek izslēgti citi piegādātāji un ražotāji.

Vienreiz labi iestrādāts, punkts 2.2. sāka parādīties arī citos līgumos — piemēram, var kalpot 24.05.2018. noslēgtā Vispārīgā vienošanās Nr.3.1.-A.19/2018-72 (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2017/34_AK) "Frakcionētas šķembas un dolomīta šķembu maisījumu iegāde Ceļu rajonu vajadzībām".

Arī šīs vienošanās ietvaros tika iepirktas tādas šķembas un to maisījumi, kas nebija nolikumā minēti, un atkal par piegādātāju noteiktām (līgumsaistību neierobežotām) cenām par tonnu, kas atkal rada aizdomas par apzinātas konkurences ierobežošanu nolūkā uzskrūvēt cenas savu iemīļoto piegādātāju interesēs.

Šo un citu "naudīgo" iepirkumu nolikumu veidotāja saskaņā ar valdes rīkojumiem bija LAU Publisko iepirkumu departamenta Publisko iepirkumu līgumu kontroles daļas vadītāja. Darba rezultātā, kā var noprast, viņa sāka apzināties, kas notiek, un kļuva “nevēlama” — LAU valdes priekšsēdētājs viņai uzteica darbu 2018. gada beigās.

Pēc neoficiālas informācijas, kā iegansts tika izmantots kāds vecs, sen jau izpildīts līgums par tehniskās sāls piegādi ceļu kaisīšanai ziemā — šis līgums bijis kāds no iepriekšējo gadu līgumiem, nevis svaigi atklātās shēmas ar Baltkrievijas sāls piegādēm, par ko pēdējos divos gados regulāri raksta Pietiek.

Pēc neoficiālās informācijas, negodīgi atlaistā LAU darbiniece iesniedza tiesā prasību. Tiesvedības dokumenti, protams, atrodas LAU administrācijā un ir noslepenoti. Tāpēc jāpārbauda informācija, ka LAU tiesvedību esot zaudējusi, un LAU kopējās izmaksas tiesvedībai un darbinieces kompensācijai jau sniedzoties pāri 100 000 eiro, ko beigās būs spiesti nosegt nodokļu maksātāji.

Lasot publiskā telpā pieejamo informāciju, ir redzams, ka pat salīdzinoši mazākie un neinteresantākie tehniskās sāls (NaCl) iepirkumi pēdējā laikā kļuvuši "toksiski", kopš šie iepirkumi notiek Viļņa Vitkovska vadībā. Pat nieka sāli ceļu kaisīšanai ziemā vairs nespēj iepirkt bez lielākiem vai mazākiem skandāliem.

2019. gada 7. janvārī tika noslēgta Vispārīgā vienošanās Nr.3.1.-A.19/2019-2 (iepirkuma identifikācijas Nr.VAS"LAU"2019/SP_1) ar SIA "Nilex trading", SIA "LAT SALT TRADE", SIA "AKTIVATORS", SIA "Ceļi un Tilti", SIA "Ražošanas Komercfirma M2" (kas visi piegādā dažādas kvalitātes tehnisko sāli un/vai halītu no Baltkrievijas) un SIA "VIATEK 1" (piegādā tehnisko sāli no Vācijas ražotāja "ESCO"). Līgums tika noslēgts bez konkrētas summas, tikai ar indikatīvo vienas tonnas cenu.

Iepirkuma pamatojumu un izraudzīto iepirkuma procedūru apšaubīja IUB un pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Kaut arī sāls noliktavas bija pilnas, tūlīt pēc ziemas sezonas beigām izsludināja papildus iepirkumu sālij ar iepriekš sarunātu uzvarētāju — pēc siltās 2019./2020. gada ziemas vienam no sāls tirgoņiem bija ostā palikuši pāri nepārdoti 23 tūkstoši tonnu sāls, un tieši tik lielu apjomu LAU “nejauši” gribēja iepirkt aprīlī, kad ceļu kaisīšana tieši bija beigusies.

Tikmēr LAU vadība, izmantojot pieejamos administratīvos resursus (par nodokļu maksātāju līdzekļiem), tai skaitā "sava" advokātu biroja ārpakalpojumus, "mazgājas balti". Cik šādi "darījumi" reāli izmaksā valsts uzņēmumam, t.i. nodokļu maksātājiem?

Pēc šiem faktiem gribētos uzdot rezumējošu jautājumu: "Vai VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs" valde un padome darbojas valsts un mūsu — nodokļu maksātāju — interesēs?"

Iepriekš par tēmu:

https://pietiek.com/raksti/valsts_uznemums_pec_pagajusas_ziemas_mums_ir_krajuma_30_tukstosi_tonnu_sals,_bet_mums_vajag_pirkt_vel_un_jau_tagad/

https://pietiek.com/raksti/jauni_dokumenti_liek_secinat_peksnais_23_tukstosu_tonnu_sals_iepirkums_par_valsts_naudu_bijis_ieprieks_sarunats_lidz_vissikakajam_detalam

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...