Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Latvijas aizsardzība - konkrēti fakti un aprēķini

Artis Pabriks, aizsardzības ministrs
07.10.2013.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu saņēmis Jūsu šā gada 27.augusta vēstuli, kura vēlaties saņemt papildu atbildes un komentārus uz manu 27.augusta telekompānijas LNT rīta interviju.

1. Latvijas pozīcijas NATO struktūrās un finansējums

Atbildot uz Jūsu jautājumu par aizsardzības finansējuma saistību ar mūsu valsts pozīcijām NATO struktūrās, vēlos informēt, ka, iestājoties NATO, katra dalībvalsts uzņemas arī daļu no saistībām Alianses vadības struktūru uzturēšanai, personāla iecelšanai NATO civilo un militāro struktūru amatos, kā arī mūsu valsts lielumam un bruņoto spēku skaitliskajam sastāvam atbilstoša finansējuma nodrošināšanu.

NATO ir izveidota, balstoties uz principu, ka viena sabiedrotā drošības problēmas ir visu Aliansēs valstu rūpju lokā. Pēdējos gados NATO Eiropas sabiedrotie aizsardzības izdevumu jomā nav bijuši pietiekami skaitliskā izteiksmē. Arī mūsu valsts ieguldījumu apjomu NATO kolektīvās aizsardzības attīstībā ir traucējusi finanšu krīze, it īpaši 2009. un 2010. gadā. Šajos gados mūsu valsts aizsardzības budžets tika samazināts divas reizes. Tādēļ Latvijas starptautiskās saistības tika koncentrētas tikai uz misijas turpināšanu Afganistānā, kamēr citas saistības, piemēram, dalība NATO reaģēšanas spēkos, kā arī investīcijas bruņoto spēku attīstībā, nācās īslaicīgi pārtraukt vai atlikt. Mūsu rīcība, ko uzspieda fiskālā situācija, partnervalstīm radīja papildus slogu, kas nekādā gadījumā nav pieļaujams kā risinājums Latvijas aizsardzības budžeta plānošanā. Vēl šobrīd Latvija ar aizsardzības budžetam atvēlēto 1% no IKP ir šajā ziņā trešais sliktākais rādītājs NATO dalībvalstu vidū, savukārt sestais sliktākais rādītājs, rēķinot aizsardzības budžetu uz vienu iedzīvotāju.

Esošajā situācijā uzskatu, ka Saeimas pieņemtais lēmums pakāpeniski palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP nākamo septiņu gadu laikā ir bijis skaidrs signāls, ka mēs uz saviem pienākumiem Aliansē raugāmies nopietni. Ir būtiski apzināties, ka ar Saeimas pieņemto lēmumu rēķinās arī citas dalībvalstis. Tāpēc kā ministrs es negatīvi vērtēju iespēju atkāpties no deklarētā pieauguma tempa, jo citas valsts iedzīvotājiem nav jāuzņemas atbildība par neieguldīto līdzekļu apjomu aizsardzības spēju stiprināšanā Latvijā. Alianses viens no pamatprincipiem ir savstarpēja uzticēšanās, līdz ar to izteikto solījumu pildīšana ir ļoti būtisks elements un ietekmē Latvijas pozīcijas organizācijā.

(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, ka, ņemot vērā nepietiekamo valsts budžeta finansējumu un mūsu saistību nepildīšanu, Latvijas pozīcijas NATO struktūrās tikai vājināsies. Kādas tieši pašlaik ir Latvijas pozīcijas NATO struktūrās, kā tieši un uz kādu aprēķinu pamata paredzama to vājināšanās, kā tieši šī vājināšanās izpaudīsies?)

2. Latvijas loma NATO vadībā un štābā

Turpmākajos piecos gados Latvijai būs nepieciešams atbalsts vairākās jomās, tādēļ ir ļoti būtiski, lai citas dalībvalstis Latvijas vēlmēs un vajadzībās ieklausītos un ar tām rēķinātos. Latvija saskaņā ar 2012. gadā apstiprināto Aizsardzības koncepciju, ir ieinteresēta, lai Baltijas reģionā regulāri notiktu sabiedroto dažāda līmeņa mācības, kas ļautu uzturēt gan mūsu karavīru sagatavotības līmeni, gan sadarbības spējas ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Šādu apmācību un treniņu procesa norisei mēs esam ieinteresēti saņemt Alianses un tās atsevišķu valstu atbalstu mūsu aizsardzības infrastruktūras attīstībai. Kā viens no piemēriem ir Lielvārdes lidlauka rekonstrukcija. Mēs esam ieinteresēti arī turpināt gaisa telpas patrulēšanas misiju NATO gaisa telpā Baltijas valstīs, kā arī sadarboties ar mūsu sabiedrotajiem gaisa telpas novērošanas un Baltijas jūras novērošanas projektos. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas vienas pašas aktivitātēm šajos projektos nebūs tādas efektivitātes, kā to iespējams panākt kopīgiem spēkiem.

Tāpat mums nepieciešams atbalsts ASV un NATO Eiropas valstu kravu pārvadājumu nodrošināšanā uz Afganistānu, kas sniedz ekonomisku ieguvumu mūsu valstij. Izmantojot Latvijas infrastruktūru, transportēto kravu skaits cauri Rīgai pa Ziemeļu koridoru no Eiropas uz Afganistānu ir bijis mērāms vairākos desmitos tūkstošu konteineru, 2013.gadā sasniedzot ap 75 000 konteineru. Turklāt lielākā daļa NATO valstu 2014.gadā plāno izvest vairumu karavīru no Afganistānas, tāpēc jau kopš 2012.gada notiek darbs pie atpakaļceļa tranzīta plānošanas.

Latvijas interesēs ir aizpildīt visas mūsu valstij piedāvātās vietas NATO komandstruktūrā, kā arī raudzīties pēc iespējām mūsu civilajiem un militārajiem ekspertiem iesaistīties projektos, kuros Latvijai ir uzkrāta pieredze un zināšanas, un kas tiek īstenoti NATO vai divpusējās sadarbības ietvaros, piemēram, nesprāgušas munīcijas neitralizēšanā uz zemes un jūrā, kā arī sadarbībā ar Alianses partnervalstīm un to aizsardzības sistēmu stiprināšanā. Dalībai šādās un līdzīgās aktivitātēs ir nepieciešams paredzams un noturīgs aizsardzības budžets. Ja šādi izdevumi netiek piešķirti, tas tieši ietekmē mūsu prestižu un ietekmes iespējas svarīgu Alianses jautājumu risināšanā.

(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, ka "ar mums mazāk rēķināsies. Mūsu iespējas panākt lielāku atbalstu, kad tas nepieciešams, iegūt jaunas pozīcijas NATO vadībā, štābos, būs apgrūtinātas".  Kā tieši ar "mums" pašlaik rēķinās, kā izpaužas šī rēķināšanās, kāds tieši atbalsts mums būs nepieciešams tuvākajos piecos gados, kādas tieši pozīcijas mums nepieciešamas NATO vadībā un štābos, kas un kad ir apstiprinājis šādu pozīciju nepieciešamību?)

3. Latvijas bruņojuma modernizācija

2012. gada 19. jūnijā LR Ministru kabinets apstiprināja NBS attīstības plānu 2012.- 2024. gadam, kurā par vidējā termiņā prioritāti izvirzīta Kājnieku brigādes mehanizācija. Kājnieku brigādes mehanizācija paredzēts kā ilgtermiņa projekts, kas ietvers gan infrastruktūras, gan personāla, gan nodrošinājuma jautājumus, un nav īstenojams pāris gados, tādēļ pat neierobežota budžeta apstākļos Latvija šajā ziņā nespēs panākt Igauniju. Igaunija savu sauszemes spēku mehanizāciju ir uzsākusi jau 2000.gadu sākumā. Turklāt pēdējos gados mehanizācijas tempus ir ietekmējis arī abu valstu atšķirīgais aizsardzības finansējums, ņemot vērā, ka Latviju krietni smagāk skāra pasaules finanšu krīze. Igaunija plāno pilnībā ekipēt vienu bataljonu ar kājnieku transporta platformām līdz 2022. gadam, savukārt Latvija - tikai līdz 2029. gadam.

Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā Igaunijas iespējas investēt savu bruņoto spēku attīstībā bijušas daudz plašākas nekā Latvijā, aizsardzībai atvēlot ievērojami lielāku finansējumu. Ja pērn Latvijas aizsardzības budžets ir sasniedzis 0,9% no IKP (jeb 190 miljoni eiro), tad Igaunijai tas ir bijis 2% no IKP (jeb 325 miljoni eiro). Turklāt Igaunijas investīcijas uz vienu karavīru pēdējo gadu laika ir 3 - 4 reizes pārsniegušās Latvijas investīcijas uz vienu karavīru.

(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, no Igaunijas jauna bruņojuma iegādē un modernizācijā Latvija jau tagad atpaliek vismaz par sešiem gadiem. Miniet konkrētus aprēķinus un faktus, kas apliecina šo atpalikšanu.)

4. Krievijas helikopteru bāze

Saskaņā ar AM rīcībā esošo informāciju šogad Krievijas Federācijas Rietumu kara apgabala Gaisa kara spēku un pretgaisa aizsardzības spēku pavēlniecības sastāvā lidlaukā Ostrov tiek formēta jauna aviācijas bāze, kas atrodas Baltijas valstu pierobežā - Pleskavas apgabalā. Tās rīcībā tiks nodoti jaunie helikopteri: Ka-52, Mi-35, Mi-28, Mi-26, Mi-8MTV5. Šogad norit šīs bāzes komplektēšanas darbi.

(Red. piez. Ministram uzdotais jautājums, uz kuru sniegta šī atbilde, bija: minētajā raidījumā Jūs apgalvojāt, ka "Krievija savu aizsardzības budžetu katru gadu palielina par 10-15%. Notiek arī nostiprināšanās robežas tuvumā, piemēram, tiek veidota jauna helikopteru bāze". Kur tieši tiek veidota šī bāze, kādā stadijā pašlaik ir šī veidošana?) 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...