Iesaki rakstu: 
Pie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Uzskatīt, ka visi krievi ir kā Putins, ir tāpat kā uzskatīt, ka visi latvieši ir kā Levits un Kariņš (un daudzi latvieši jau arī ir kā Kariņš un Levits, jo vara ir tautas spogulis). Latvija nekad nebūs bagāta, ja visos pārtikas veikalos galvenie plaukti būs atvēlēti alkoholam un visos iepirkumu ratos regulāri būs alkohols (un nevajag likt bildes, ka dzer tikai Krievijā, Latvijā dzeršana nav retums, diemžēl katrā ģimenē atradīsies pa stāstam, statistika arī ir graujoša).
Latvija nekad nebūs bagāta, ja tēvi pametīs savus bērnus (tikai nevajag tagad sist pie krūtīm un teikt, ka aizstāvēsiet valsti, ja savus bērnus nevar aizstāvēt). Latvija nekad nebūs bagāta, ja izglītības sistēmā skolotāja ar ondulāciju taisīs kniksi Kariņam un klanīsies Levitam tāpat kā jebkurš ordeņa ballītes viesis.
Ir jāpasaka skaidri - gandrīz puse skolotāju nav spējīgi mainīties, un tā nav tikai valdības vaina, ka mūsu izglītības sistēma strauji slīd arvien lejup. Pirms vēlēšanām skolotāji pārdevās par kapeikām tāpat kā pensionāri. Atbildība ir paši cilvēki, paši skolotāji arī, paši pensionāri arī.
Latvija nekad nebūs bagāta, ja gribēsies ordeņus un tukšas uzslavas par lepnajiem latviešiem, bet negribēsies ieraudzīt realitāti. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijas pilsoņi čakarēs Latvijas pilsoņus. Latvija nekad nebūs bagāta ar citas valsts karodziņiem priekšā un pakaļā.
Bet galvenais – un atkārtojot simto reizi. Latvija nekad nebūs bagāta, ja bērns nebūs pirmajā vietā. Es to atšķirību redzu tagad katru dienu. Gaismas gads atšķirības attieksmē pret bērnu. Latvijā nav neviena priekšnoteikuma, lai tā šobrīd uzplauktu.
Un nevainojiet valdību. Atbildīgi esat Jūs visi katrs personīgi. Katru reizi, ieejot veikalā un paņemot pudeli. Katru reizi, pārdodot savu balsi par 20 eiro pielikumu uz mēnesi. Katru reizi, pametot savu bērnu. Katru reizi skaužot. Katru reizi činkstot, ka vainīgi visi citi, tikai ne paši atbildīgi.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
