Latvija nedrīkst parakstīt briesmīgo „Pandēmijas līgumu”, ko virza PVO
Sandris Točs26.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nenoliedzot vajadzību pēc starptautiskas sadarbības pandēmiju gadījumā, nevaram atbalstīt Starptautisko nolīgumu par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām, ko virza Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Valstīm tiek piedāvāts pakļauties PVO norādījumiem pandēmiju gadījumā, taču mums trūkst uzticības šai organizācijai, atskatoties uz to, kas notika Covid 19 pandēmijas laikā. Pašlaik tā ir tā pati organizācija ar to pašu vadību, kas vadīja Covid 19 politiku! Mēs atceramies, kā notika vispārēja vakcinācija, kas daudziem bija obligāta, kā tika noteikti apšaubāmi ierobežojumi, kas skāra cilvēku tiesības un negatīvi ietekmēja ekonomiku, kā tika ierobežota vārda un demokrātiskas diskusijas brīvība, vienlaikus ar slepeniem līgumiem notika vakcīnu iepirkumi. Tas notika, atsaucoties uz PVO rekomendācijām.
Veselības ministri Ilze Vinķele un Daniels Pavļuts rīkojās pēc rekomendācijām. Premjers Krišjānis Kariņš un prezidents Egils Levits atkārtoja PVO uzstādījumus. Latvijas Saeima un valdība pieņēma likumus un noteikumus, kas izrietēja no PVO rekomendācijām. Tā saucamie "faktčekeri" cenzēja Latvijas pilsoņus, lai viss atbilstu PVO uzstādījumiem. Tūkstošiem Latvijas pilsoņu zaudēja darbu, ja atteicās vakcinēties!
Mūsu biedre Līga Krapāne bija spiesta aiziet no darba, jo bija šāda PVO politika, kurai akli ticēja viņas tālaika priekšnieks. Tikai par to, ka Līga parakstīja atklāto vēstuli ar jautājumiem par pandēmiju, ko uzdeva 150 sabiedrībā pazīstami cilvēki, viņa bija spiesta aiziet no darba.
Ļoti daudz šajā Covid 19 politikā mūsu skatījumā bija nepareizs un kļūdains, varbūt pat noziedzīgs, taču tas nav ne atzīts, ne novērtēts no PVO vadības puses. Cīņa ar tā saucamo dezinformāciju ir arī šajā PVO virzītajā nolīgumā, kas iespējami paredz valstu suverenitātes sašaurinājumu, un vēl lielaku pakļaušanos PVO. Vai varam kā valsts to atbalstīt?
Mēs atceramies, ka ASV prezidenta Donalda Trampa laikā tika pieņemts lēmums, ka ASV izstājas no PVO, jo neuzticas šīs organizācijas vadībai. Nākamais šīs valsts prezidents ar politisku lēmumu to atcēla, bet mūsu skatījumā PVO nav atjaunojusi uzticību plašas sabiedrības acīs.
Latvijas cilvēki neuzticas tam, kas notika Covid 19 laika un ko īstenoja tālaika Latvijas valdība, pastāvīgi atsaucoties uz PVO rekomendacijām. Tāpēc bez dziļas neatkarīgu ekspertu - juristu, mediķu, starptautisko tiesību zinātāju - analīzes nevaram atbalstīt minēto nolīgumu, ko virza PVO.
Šādus jautājumus kā deputātu pieprasījumu mēs uzdevām Evikas Siliņas valdībai:
1. Vai Starptautiskā nolīguma par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām teksts ir publiski piejams latviešu valodā?
2. Vai ir noticis neatkarīgu Latvijas ekspertu - juristu, mediķu, starptautisko tiesību zinātaju - izvērtējums šim dokumentam?
3. Vai pienākums pakļauties PVO norādījumiem, kas izriet no minētā dokumenta, nerada suverenitātes risku un vai tas ir no šāda aspekta apspriests ar Latvijas atzītiem tiesību zinātniekiem un lietpratējiem? Ja ir, tad kādiem?
4. Kādus obligātus pienākumus un tiesību ierobežojumus pilsoņiem pandēmiju gadījumā satur Starptautiskais nolīgums par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām?
5. Kādi ir pandēmijas kritēriji saskaņā ar Starptautisko nolīgumu par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām? Vai ir izslēgts, ka pandēmiju var noteikt politiski bez objektīvu kritēriju īstenošanās?
6. Kādas ir Latvijas tiesības patstāvīgi lemt, vai pievienoties PVO norādījumiem pandēmijas gadījumā? Kuros gadījumos Latvijai nav tiesību iebilst kopējai politikai saskaņā ar šo nolīgumu?
7. Vai dokumentā ir ietvertas (vai no tā izriet) soda sankcijas, ja Latvija atsakās īstenot PVO norādījumus šī nolīguma sakarā? Ja soda sankcijas ir iespējamas, tad kādas tās ir un par ko?
8. Vai Latvijai, parakstot šādu nolīgumu, tiek paredzēts arī apturēt tā darbību?
9. Kad un vai šis nolīgums tiks skatīts Ministru kabinetā, un kad plānots to ratificēt Saeimā? Vai un kas ir lēmis par Latvijas pievienošanos šim nolīgumam?
Uz to būs jāatbild!
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
