Iesaki rakstu: 
Kaut lielākā uzmanība pēdējās nedēļās ir vērsta uz ASV politiķu izteikumiem, ir jāuzsver, ka tieši Latvijas valdības politika pēdējos gados ir vājinājusi valsts drošību. Ne amerikāņi, ne “ļaunie populisti” nav vainojami pie šīm kļūdām – tās ir “Jaunās Vienotības” vadītās valdības lēmumu sekas.
Drauds Latvijas drošībai – iekšējs un politisks.
Par nodokļu maksātāju naudu sponsorēts radio krievu valodā. Mangāna rūdas eksports uz krieviju – tieši tās armijai. “Progresīvo” radikālais kreisums. Prokremlisku partiju brīva darbība, kas rezultējusies ar lielu Latgales pilsētu nodošanu to pārvaldībā. Agresorvalsts pilsoņu brīva uzturēšanās Latvijā – ne tikai privātajā sektorā, bet arī valsts iestādēs, skolās un pat medijos. Arī “cūku komiksus” LSM nezīmēja amerikāņi, bet gan mūsu pašu censoņi, kuru vērtību kompass bija nojucis jau ilgi pirms Trampa ievēlēšanas. Šī ir realitāte, kas notikusi “Jaunās Vienotības” valdīšanas laikā. Un tagad šie cilvēki ir tie, kas sagrozīti atspoguļo ASV prezidenta jaunās administrācijas vēstījumus Eiropai.
Karš Eiropā plosās jau 11 gadus, bet lielākās Eiropas valstis vēl nav pamodušās.
ASV jaunā pozīcija par Eiropas lielāku iesaisti savas drošības jautājumos ir pamatota. Kamēr krievija 11 gadus netraucēti terorizē Ukrainu, Eiropas elites ir koncentrējušās uz klimata politiku, masu migrāciju un seksuālo minoritāšu jautājumiem, nevis spēju reāli aizstāvēt savas valstis. Vēl vairāk – Eiropa ir turpinājusi sadarboties ar krieviju. Agresorvalsts notrieca Nīderlandes pasažieru lidmašīnu, pārkāpa visus iespējamos pamiera līgumus, bet tikmēr Eiropa turpināja būvēt gāzes vadus un tirgoties ar krievu oligarhiem. Pēc 8 liekulības gadiem sekoja pilna mēroga karš. Eiropas ekonomiskais un demogrāfiskais potenciāls ir lielāks nekā krievijas, bet tā vietā, lai rīkotos izlēmīgi un agresīvi, Eiropa 11 gadus ir “paudusi bažas”. Taču vienīgā valoda, ko saprot krievija, ir spēks, nevis simboliski paziņojumi.
ASV politika mainās – mums jāņem vērā realitāte.
ASV rīkojas savās interesēs un nebūs aktīvāka Eiropas aizsardzībā par pašiem eiropiešiem. ASV pozīcijas par Ukrainu kļūst pragmatiskākas. Bažas par Ukrainas nodošanu šobrīd gan balstās mediju sensāciju meklējumos. Kas ir fakti? ASV uzstāj uz tūlītēju mieru. Tāpat ASV uzsver, ka Ukraina paliks tās aizsardzībā apmaiņā pret piekļuvi dabas resursiem, vienlaikus noliedzot tās iespēju iestāties NATO. Tāpat ASV nevēlas tikt pazemota un dot krievijai uzvaras sajūtu. Sarunas ir tikai sākušās un nav prognozējamas.
Latvijai jāsaglabā tās drošības balsti
Mēs esam politiska kustība, nevis politikas veidotāji, taču uzsvaram mūsu pozīcijas attiecībā uz Ukrainas neatkarību un Latvijas drošību:
Iekšējās drošības prioritāte un bruņošanās;
Pilnīgs atbalsts Ukrainai – nekādu miera sarunu bez Ukrainas. Minskas vienošanās jau pierādīja, ka “pamieri” ir krievijas iespēja pārgrupēties. Mērķis arvien ir krievijas sakāve;
NATO kā mūsu drošības garants – īpaši Baltijas, Polijas un Ziemeļvalstu sadarbība tajā. Apvienotie reaģēšanas spēki ar Lielbritāniju – praktiska aizsardzība, nevis teorētiskas iniciatīvas.
Eiropas federācija un Eiropas armija – kas slēpjas aiz šiem priekšlikumiem?
Tagad, kad ASV vairāk pieprasa no Eiropas, atsevišķi politiķi vēlas izmantot šo situāciju, lai veidotu Eiropas federāciju (ciešāku savienību) un Eiropas armiju. Taču šīs idejas izklausās savādi, ja to motivators ir Eiropas politiķu aizvainojums uz ASV par prasību palielināt aizsardzības izdevumus. Apvienošanās nevairos Eiropas drošību, ja katra atsevišķā dalībvalsts nevairos drošību pati. Ko nozīmētu Eiropas federācija? Latvijas neatkarības mazināšanu. Nacionālo valstu tiesību nodošanu Briseles birokrātiem. Migrantu kvotas kā priekšnoteikumu aizsardzībai. Neomarksistisku ideoloģiju kā politisku prasību.
Vai šāda Eiropas armija tās pašreizējā sastāvā tiešām būtu gatava aizstāvēt Latviju? Vācija arvien mokās ar vainas apziņu par Otro pasaules karu un pat nepieļauj domu par karu, bet Francija, kuras armija teorētiski ir spēcīgākā no Rietumvalstīm, konvencionālā karā nav karojusi gadu desmitiem. Regulāri notiek terora akti un slepkavības, kuras Rietumeiropā īsteno tās uzņemtie “bēgļi”. Vai arvien islamizētākā Rietumeiropa būs spēcīgs sadarbības partneris ilgtermiņā?
Reāls risinājums – Intermarium jeb Starpjūru savienība.
Lielāko nastu jau šobrīd nes valstis, kas ir vistuvāk krievijas robežai. Latvijas drošību garantēs nevis utopiskas Briseles federācijas idejas, bet gan spēcīga reģionālā alianse, saglabājot dalību NATO un ES. Baltijas valstis, Polija, Ukraina un Ziemeļvalstis kā Eiropas drošības mugurkauls. Cieša sadarbība ar ASV, reģionam sevi pozicionējot kā spēcīgu partneri, kam ir ko piedāvāt ASV gan militāri, gan vērtību ziņā, kas ir būtiski jaunajai ASV prezidenta administrācijai.
Latvijas drošība sākas ar mūsu lēmumiem!
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
