“Latvenergo” vadība ar Mārtiņu Čaksti priekšgalā mēģina izlocīties no atbildēm par saviem jaunajiem luksus auto, rodas aizdomas par monopolista izšķērdību arī citos iepirkumos
PIETIEK24.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrības Latvenergo vadība ar valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti (attēlā) priekšgalā mēģina izlocīties no atbildēm par saviem jaunajiem luksus auto, - uzņēmuma sniegtā „atbilde” uz tam uzdotajiem jautājumiem rada pamatotas aizdomas par to, ka līdzīga situācija varētu valdīt ar saistībā ar citiem monopoluzņēmuma iepirkumiem un tā vadības izšķērdību enerkokrīzes apstākļos. Pietiek publicē Lato Lapsas vakar uzņēmuma padomei nosūtīto iesniegumu, kas uzskatāmi parāda – kas ir tās tēmas, kas M. Čakstem un pārējai Latvenergo vadībai šķiet sabiedrībai neatklājamas.
„AS Latvenergo padomei
no Lato Lapsas, elektroniskā pasta adrese – [email protected]
Šā gada 21. novembrī vērsos AS Latvenergo ar šādu iesniegumu – informācijas pieprasījumu:
„Saistībā ar manis gatavotām mediju publikācijām par izšķērdību un nelietderīgiem tēriņiem valsts energouzņēmumos vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem saistībā ar katru no divām AS Latvenergo 2022. gadā iegādātajām luksus klases automašīnām Volvo XC 90:
1) kas bija persona, kas izteica vēlmi pārvietoties ar tieši šādas klases un markas automašīmu?
2) kam, kad un kādā formā šī persona izteica savu vēlmi?
3) kāda bija katras automašīnas iegādes cena, kad tieši automašīna tika iegādāta?
4) kāda bija katras automašīnas komplektācija (miniet visu aprīkojumu, kas pārsniedz bāzes aprīkojumu)?
5) kāda bija nepieciešamība tieši pēc luksus klases automašīnas?
6) kas ir persona, kas izmanto katru no šīm automašīnām?
7) kāds ir katras no šīm automašīnām pašreizējais nobraukums un kopējais degvielas patēriņš kopš iegādes?
Tāpat vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem saistībā AS Latvenergo 2021. gadā iegādāto luksus klases automašīnu Volvo XC 90:
8) kas bija persona, kas izteica vēlmi pārvietoties ar tieši šādas klases un markas automašīmu?
9) kam, kad un kādā formā šī persona izteica savu vēlmi?
10) kāda bija automašīnas iegādes cena, kad tieši automašīna tika iegādāta?
11) kāda bija automašīnas komplektācija (miniet visu aprīkojumu, kas pārsniedz bāzes aprīkojumu)?
12) kāda bija nepieciešamība tieši pēc luksus klases automašīnas?
13) kas ir persona, kas izmanto šo automašīnu?
14) kāds ir šīs automašīnas pašreizējais nobraukums un kopējais degvielas patēriņš kopš iegādes?”
Uz šo iesniegumu – informācijas pieprasījumu esmu saņēmis šādu AS Latvenergo darbinieka A. Sikšņa parakstītu dokumentu:
„God. L.Lapsas kungs,
Paldies par izrādīto interesi.
AS "Latvenergo" kā valstij piederošas komercsabiedrības darbību regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, Komerclikums, citi likumi un tiem pakārtotie normatīvie dokumenti. Latvenergo koncerna kapitālsabiedrības ir komersanti, nevis valsts pārvaldes iestādes un tās ar privāttiesiskiem instrumentiem tirgū, konkurences apstākļos veic komercdarbību peļņas gūšanas nolūkos. Latvenergo koncernā ietilpstošās sabiedrības veic komercdarbību brīva tirgus konkurences apstākļos elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībā Baltijas valstīs. Akcionāra izvirzīto ilgtermiņa mērķu (tostarp valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanas) sasniegšanai Latvenergo koncerna komercsabiedrībām ir jānodrošina konkurētspēja un atbilstošu finanšu un darbaspēka resursu piesaiste.
Jebkurš Latvenergo koncerna darbinieks tiek nodrošināts ar darba pienākumu izpildei nepieciešamajiem materiāliem un rīkiem, tostarp, ar transportu, kas nepieciešams ar iespēju pildīt darba pienākumus, arī lai piekļūtu infrastruktūras objektiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Visi iepirkumi, tostarp transports, tiek organizēti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma, tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu, kā arī iekšējo normatīvo dokumentu prasībām. Pamatojoties uz ārējo normatīvu prasībām, Latvenergo koncernā ir apstiprināti iekšējie normatīvie dokumenti, kas regulē transporta parka vadības un transportlīdzekļu lietošanas nosacījumus. Transportlīdzekļu atjaunošana tiek organizēta plānveidīgi, ar mērķi nodrošināt līdzsvarotu investīciju apjoma, uzturēšanas un dīkstāvju izmaksu un administratīvās slodzes proporciju, ar mērķi iespējami mazināt pilna dzīves cikla kopējās izmaksas.
AS "Latvenergo" regulāri iegādājas jaunus transportlīdzekļus, ar kuriem tiek aizstāti tie, kuru ekspluatācijas parametri atbilst nomaiņai. 2021. un 2022. gadā tika nopirkti Volvo markas transportlīdzekļi, attiecīgi aizstājot 2011.gada un 2014.gada izlaiduma transportlīdzekļus, kuru ekspluatācijas parametri atbilda nomaiņas kritērijiem. Izvērtējot piedāvājumus, tika ņemtas vērā gan izmaksas, gan faktiskā transportlīdzekļu pieejamība un prognozētie piegādes termiņi, gan atlikušo tirgus vērtību ietekmējošie parametri. Tika izvērtēti tikai tādi piedāvājumi, kas ietvēra rūpnīcas akcijas atlaides, kas ir lielākas vai līdzvērtīgas ar korporatīvo iepirkumu atlaidēm. AS "Latvenergo" transportlīdzekļu iepirkuma procedūras nodrošina iegādes par visizdevīgāko cenu un tās ir zem vidējā tirgus līmeņa atbilstošai specifikācijai, nav iegādāts neviens transportlīdzeklis, kas atbilstu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktajām reprezentatīvā vieglā automobiļa pazīmēm, nodrošinot finanšu līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Darījumi ir uzskatāmi par izdevīgiem, jo: – faktiskās uz saimniecisko darbību attiecināmās izmaksas ir ievērojami zemākas par iegādes cenu; – nolietojuma aprēķins ietver prognozējamo pārdošanas cenu lietderīgā ekspluatācijas perioda beigās; – atbilstošas klases transportlīdzekļi saglabā augstu atlikušo vērtību (ko apliecina AS "Latvenergo" iepriekšējos gados organizēto publisko izsoļu rezultāti, piemēram, 2021.gada nogalē 6 gadus vecs 2014.gada Toyota Land Cruiser transportlīdzeklis ar 199 tūkst. km nobraukumu, tika pārdots par 30,7 tūkst. EUR ar PVN), kā rezultātā pilna dzīves cikla izmaksas lietderīgā ekspluatācijas perioda beigās ir līdzvērtīgas komerctransporta izmaksām, kādas ir kravas furgoniem vai bezceļu pikapiem ar ievērojami zemāku sākotnējo iegādes vērtību.
Pamatojoties uz augšminēto, AS "Latvenergo" ir rīkojies saimnieciski atbildīgi, uzņēmuma amatpersonu vajadzībām izvēloties transportlīdzekļus ar sabalansētām izmaksām, kas vienlaikus atbilst darbam nepieciešamajiem ergonomikas un drošības parametriem.
AS "Latvenergo" padome atbilstoši Publiskas personas kapitālu daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107.panta prasībām ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību. Latvenergo padomes uzdevums "ir pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu, sabiedrības statūtu, akcionāru sapulces lēmumu prasībām", un padome īstenojusi sabiedrības darbību akcionāra, tātad – Latvijas sabiedrības interesēs. AS "Latvenergo" emitē obligācijas NASDAQ Rīga biržā, un būtisku informāciju investoriem atbilstoši finanšu notikumu kalendāram regulāri publicē biržā, kā arī uzņēmuma mājaslapā internetā.
Koncerna pārvaldība atbilst godīgas un caurspīdīgas komercdarbības principiem, ko regulāri apstiprina gan valsts uzraugošo iestāžu, gan neatkarīgu organizāciju novērtējumi.”
Kā viegli konstatējams, šajā A. Sikšņa parakstītajā dokumentā nav sniegta atbilde ne uz vienu no manis uzdotajiem jautājumiem un nekas no manis pieprasītās informācijas. Tādējādi AS Latvenergo ne tikai pārkāpj elementārus labas pārvaldības principus, bet arī demonstrē arogantu attieksmi pret sabiedrības interesēm.
Ar šo pieprasu:
1) nodrošināt manis pieprasītās informācijas sniegšanu un atbilžu pēc būtības sniegšanu uz manis uzdotajiem jautājumiem,
sniegt skaidrojumu par to, kāpēc AS Latvenergo padomes darbība labas pārvaldības principu nodrošināšanā un iedzīvināšanā ir bijusi tik neefektīva, kā to demonstrē A. Sikšņa parakstītais dokuments.
Lato Lapsa
Rīgā 2022. gada 23. novembrī.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
