Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Manas pārdomas, aprēķini un fakti par to, kurš un cik daudz guva augļus no saules paneļu mikroģeneratoru darbības, 2022. gada saules paneļu ražošanas sezonas un kuram būtu jāsedz izdevumi, kas radušies Latvenergo koncernam, tajā skaitā Sadales tīklam kā Latvenergo meitas uzņēmumam, kurš šobrīd ir iesniedzis SPRK tarifu palielinājuma projektu, lai it kā segtu Sadales tīklam radušos papildu izdevumus elektroenerģijas "cenas" un sadales/pārvades izmaksu pieauguma rezultātā.

Aprēķins un fakti neattiecas uz visiem Latvijas elektroenerģijas pieslēgumiem, bet varētu būt attiecināmi tieši uz šobrīd aptuveni 10 000 aktīvajiem elektroenerģijas pieslēgumu lietotājiem, kas vienlaicīgi ir gan patērētāji, gan ražotāji. Īsāk sakot - mikroģeneratoriem. Un tagad - apgrieztā secībā.

Fakti:

1) Es esmu par saviem un aizņemtiem līdzekļiem "bezprocentu nomaksā uz 60 mēnešiem" un bez valsts atbalsta 100% uz sava riska un kredītspējas uzstādījis savā saimniecībā 8,5 kW invertora jaudas un 11,7 kW paneļu jaudas mikroģeneratoru, kurš oficiāli pieslēgts un nodots ekspluatācijā paralēlai darbībai ar Sadales tīkla infrastruktūru ar 16A ievadaizsardzības automātu mikroģeneratoram mājas iekšējā sadalē un 25A ievadaizsardzības automātu Sadales tīkla ienākošajā sadalē.

2) Esmu izvēlējies viena no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem biržas cenai piesaistīto tarifu plānu un Sadales tīkla tarifu plānu S3 ar atšķirīgu sadales cenu darba dienas un darba dienu nakti+brīvdienas tam gadījumam, ja, esot neto uzskaites sistēmas (ar kWh uzskaiti un vēlāku atdošanu) dalībniekam, man ziemas mēnešos/pavasarī nepietiktu siltuma sūkņa darbināšanai nepieciešamās jaudas.

3) 2022.gada saules paneļu ražošanas periodā (marts-septembris) Sadales tīkla infrastruktūrā kopsummā esmu iepludinājis aptuveni 4414 kWh neto pārpalikumu (iepludinātais-no tīkla paņemtais). Sadalījums pa mēnešiem:

Marts 252 kWh

Aprīlis 506 kWh

Maijs 753 kWh

Jūnijs 922 kWh

Jūlijs 921 kWh

Augusts 769 kWh

Septembris 291 kWh

4) Pēc viena no lielākajiem elektroenerģijas tirgotāju aplikācijas datiem 2022.gada Nord Pool biržas "vidējas" mēneša elektroenerģijas cenas bija (bez PVN):

Marts 0,1663 EUR/ kWh

Aprīlis 0,1093 EUR/ kWh

Maijs 0,1641 EUR/ kWh

Jūnijs 0,2183 EUR/ kWh

Jūlijs 0,3047 EUR/ kWh

Augusts 0,4677 EUR/ kWh

Septembris 0,3511 EUR/ kWh

5) Cik daudz tika gūti augli naudiskā izteiksmē? Sareizinām kWh skaitu ar vidējo biržas cenu. Matemātiskas precizitātes labad gan būtu jāņem ikstundu biržas cena, kas saules enerģijas ražošanas brīdī (pa dienu un vēl maksimumstundas) nereti pat reizēm pārsniedz statistiski un algoritmiski manipulējamas biržas diennakts vidējās vērtības. Tā kā man līdz potenciālas tiesvedības uzsākšanai nav ne laika, ne vēlēšanās tik skrupulozu darbu veikt, tad ieskatam un principa izprašanai paliksim pie vidējām vērtībām, lai būtu uzskatāms piemērs un nebūtu tukšu salmu kulšana.

Tātad gūtie augļi EUR izteiksmē:

Marts 41,91 EUR

Aprīlis 55,31 EUR

Maijs 123,57 EUR

Jūnijs 201, 27 EUR

Jūlijs 280,63 EUR

Augusts 359,66 EUR

Septembris 102,17 EUR

Jeb kopsummā marta-septembra periodā aptuveni 1164,52 EUR +PVN 21% (244,55 EUR) = 1409,07 EUR.

6) Tagad nonākam pie pašas interesantākās sadaļas. Kurš guva labumu no augļu izlietošanas?

1) garantēti Sadales tīkls par marta mēneša pārpalikumu EUR 41,91, jo to atlikumu mēneša beigās vienkārši norakstīja bez atlīdzības jeb, tautas valodā runājot, nozaga, nekautrēšos saukt lietas īstajos vārdos. Taisnības un precizitātes labad gan ir jāatzīmē, ka likumdevējs šo ir izmainījis un no nākošā gada norakstīšana notiks februāra pēdējā dienā un neto sistēmas dalībniekiem būs lielāka iespēja uzkrāt virtuālas kWh nākošās apkures sezonas patēriņam, jo nereti marta mēnesī saules intensitāte ir jau tāda, ka pārsniedz mikroģeneratoru pašpatēriņa vajadzības.

2) Garantēti Sadales tīkls par aprīļa-septembra periodu 100% apmērā, jo par šādu pašu kWh daudzumu un par publiski izskanējušas informācijas "par biržas cenu" nebija jāiepērk elektroenerģija tehnoloģisko zudumu kompensēšanai. Jeb 1164,52 - 41,91 = 1122,61 EUR.

3) Papildus tam - garantēti Sadales tīkls par aprīļa-septembra periodu 4% (pēc publiski izskanējušas informācijas par tehnoloģisko zudumu apmēru sadales tīklos), jo konkrētajā līnijā, kur pieslēgts konkrētais mikroģenerators un citi patērētāji, kas nav mikroģeneratori, transformatoram par tīklā nodoto kWh skaitu bija mazāk jātransformē elektroenerģijā no Augstsprieguma tīkla, jo tā momentā tika absorbēta jeb iztērēta visos transformatoram pieslēgtajos patērētāju pieslēgumos. Tātad EUR 1122,61 x 0,04=44,90 EUR.

4) Papildus tam - garantēti Augstsprieguma tīkls par aprīļa-septembra periodu arī aptuveni 4% (pēc publiski izskanējušas informācijas par aptuveni līdzvērtīgu tehnoloģisko zudumu apmēru ārā pārvades tīklos) tehnoloģisko zudumu ietaupījuma veidā, jo nebija tik daudz elektroenerģijas jāpārvada līdz Sadales tīkla transformatoram, jo līnija jau saņēma elektroenerģiju no līnijai pieslēgta mikroģeneratora.

5) Variācija un pieņēmums. Sadales tīkls guva augļus 4% apmērā no tīklam nodoto mikroģeneratora kWh skaita tehnoloģisko zudumu neesamības izskatā. Tātad EUR 1122,61*0,04=44,90 EUR.

UN

6) Variācija un pieņēmums. Visi elektroenerģijas tirgotāji, kuru apkalpotie un vienai līnijai pieslēgtie patērētāji, kuri atrodas viena līnijā ar mikroģeneratoru līdz transformatoram, jo elektrība vienmēr ceļo pa mazākas pretestības ceļu un sprieguma krituma virziena, to nav iespējams uzkrāt un pārvadīt tālāk par transformatoru, jo, ja minētajā līnijā nav atbilstoša daudzuma un jaudas patērētāji (kas nav mikroģeneratori), tīklā palielinās frekvence, kas ir kā universāla valoda un komanda mikroģeneratoram samazināt jaudu un/vai izslēgties. Līnijā no mikroģeneratora puses nav iespējams iepludināt lielāku kWh skaitu, nekā ir konkrētais tā brīža pieprasījums no līnijai pieslēgtajiem patērētajiem. Vismaz pagaidām, kamēr nav pārbūvēta tīkla infrastruktūra, kas ļautu pārpalikuma strāvu eksportēt tālāk. Tātad visi elektroenerģijas tirgotāji kopā: EUR 1122,61 x 0,96=1077,71 un valsts budžets EUR 1077,71 x 0,21% = 226,32 EUR. Visbiežāk gan tīras sagadīšanās pēc tas ir viens no lielākajiem un koncernā ietilpstošajiem elektroenerģijas tirgotājiem.

7) tam papildus gan Sadales tīkls, gan koncernā ietilpstošais elektroenerģijas tirgotājs guva papildu "atlikta maksājuma" naudas plūsmas naudas laika vērtību, jo par tīkla iepludināto kWh skaitu izrakstīja klientiem rēķinus un saņēma bezmaksas naudas plūsmu jau nākošajā mēnesī, bet neto uzskaites sistēmā kWh būs jāpiegādā ar 3-6 mēnešu nobīdi laikā. Diskontēta naudas plūsma. Ja nav atrunāts citādi, tad Civillikumā šis gadījums ir atrunāts un skan aptuveni tā "6 no 100 gadā" jeb 6% APY (annual percentage yield) finansistu terminiem. Katrs var izrēķināt NPV (net present value) pats tabulu procesorā, tur nav daudz, bet fakts paliek fakts.

Tam papildus Latvenergo koncerns gūst papildu ienākumus periodā aprīlis-septembris no elektroenerģijas cenas starpības starp to bridi, kad mikroģenerators nodeva kWh tīklā (augstākā cena) un to brīdi, kad neto sistēmas ietvaros pieslēgtais mikroģenerators patēriņā ņem atpakaļ nodotās kWh (šogad zemākā cena). Te gan patiesības labad būtu jāatzīmē, ka šim faktam ir zināmā mērā spekulatīvs (gambling) raksturs, jo situācija var būt arī pretēja, kad vasarā elektroenerģija ir lēta, bet ziemas mēnešos - dārga.

Protams, acīgākajiem un vērīgākajiem šo pārdomu lasītājiem nebūs paskrējis garām fakts, ka nav punkta ar labumu jeb naudiskas aplēses kalkulāciju tam kWh skaitam un vērtībām, ko gūst pats mikroģeneratora īpašnieks, saņemot atpakaļ neto norēķinu sistēmā iepludinātās kWh, kuras no labuma neapšaubāmi jāmīnuso. Bet vel nav pienācis laiks, to precīzu vērtību ierakstīšanai kalkulācijā sakarā ar skaidrojumu iepriekšējā rindkopā nav iespējams noteikt, bet jau šobrīd starpība pastāv.

Tad sakarā ar izskanējušo informāciju par Sadales tīkla iesniegto tarifu projektu SPRK, kurā mikroģeneratoriem paredzēts tāds pats ampērmaksas jeb pieslēguma jaudas tarifa pieaugums kā visiem pārējiem elektroenerģijas pieslēgumu īpašniekiem, kuri nav investējuši savus līdzekļus Valsts kopējās energoneatkarības veicināšanā, tīras sagadīšanās pēc atsaucu atmiņā Civillikuma 869. un 855. pantus.

855. Auglis šā vārda plašākā nozīmē ir katrs labums, ko var iegūt, galveno lietu lietojot.

Auglis šaurākā nozīmē ir viss tas, ko no lietas dabū vai nu kā tās dabiskos ražojumus, vai kā ienākumus, ko tā nes sakarā ar sevišķām tiesiskām attiecībām; pirmā gadījumā augļus sauc par dabiskiem, otrā - par civīliem. Pie pēdējiem skaitāmi nomas un īres maksas un kapitāla procenti.

869. Izdevumus, ko taisījusi trešā persona ne pašai lietai, bet lietas augļiem un to ražošanai, ievākšanai un glabāšanai, nes vai atlīdzina tas, kas šos augļus saņēmis, un tādā mērā, kādā tie viņam devuši labumu.

Nu un tagad manas pārdomas.

1) Abstrahējoties no detalizētiem sīkumiem un aprēķinu metodikas nepareizības un/vai precizitātes, no minētajiem faktiem un prezumpcijām, var secināt, ka koncerns (protams, kopā arī ar citiem elektroenerģijas tirgotājiem citu pieslēgumu gadījumā) mikroģenerācijas periodā marts-septembris ir guvis labumu jeb augļus no mikroģeneratora darbības augļiem ne mazāk kā EUR 1244,52 jeb 1244,52/8,5=146,47 EUR uz 1 uzstādīta saules mikroģeneratora 1 kw 7 mēnešu periodā jeb 177 EUR mēnesī ražošanas perioda (8,5 kw sistēmai) jeb aptuveni 103 EUR visa gada garumā mēnesī. Un papildus šim vēl ir velēšanās un aprēķini piemērot ievadaizsardzības automāta jaudas paaugstināto tarifu?

2) Izmaksas un ienākumus starp koncerna ietilpstošiem uzņēmumiem nevar skatīt atrauti no šo uzņēmumu grūtās pelņas vai ciestiem zaudējumiem (izmaksām). Pretējā gadījumā sanāk tā, ka mātesuzņēmumam ir superpeļņa, jo ir ienākumi, bet meitasuzņēmumiem ir mākslīgi radīti zaudējumi (izmaksas), kas savā ziņā piedalās mātes uzņēmuma superpeļņas radīšanā. To paredz SGS jeb starptautiska grāmatvedības standarta dažādas to daļās aprakstītie principi. Vēl jo vairāk, meitasuzņēmumu izmaksu palielinājumu nebūtu korekti attiecināt uz patērētājiem, neņemot vērā koncernā ietilpstošo uzņēmumu kopējo bilanci un kopējo pelņas/zaudējumu apmēru.

3) ja SPRK pieņems plānoto tarifu projektu, neizvērtējot patiesās tarifu plāna iesniedzēja izmaksas un ienākumus, ka arī attiecibas ar mātesuzņēmumu attiecībā uz ienākumu/izmaksu atzīšanu, ne mazāk kā 10 000 mikroģeneratoru īpašnieku (patērētāji) savu aizskarto interešu aizstāvībai pastāv potenciāls uzsākt kolektīvo tiesvedības procesu - "class action lawsuit" 1*. Pret Latvijas valsti ka koncerna un tajā ietilpstošo meitsabiedrību kapitāldaļu turētāju.

1* A class action, also known as a class-action lawsuit, class suit, or representative action, is a type of lawsuit where one of the parties is a group of people who are represented collectively by a member or members of that group. The class action originated in the United States and is still predominantly a US phenomenon, but Canada, as well as several European countries with civil law, have made changes in recent years to allow consumer organizations to bring claims on behalf of consumers.

Attēlā - AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, kurš jau vairākas dienas mēģina izvairīties no atbilžu sniegšanas uz nepatīkamiem jautājumiem par izšķērdību koncernā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...