Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Lato Lapsas loma Krievijas hibrīdkarā pret Latviju

Olivers Everts (Sandra Veinberga)
29.11.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas brīdkara Rietumus mērķis, tai skaitā arī Latvijā, kā zināms, ir iegūt varu pār cilvēku prātiem, sabiedrības noskaņojumu, izplatot arī konkrētu ideoloģiju. Viens no šī hibrīdkara elementiem ir pretinieka politiskās elites, nozīmīgāko lēmumu pieņēmēju ietekmēšana.

Demokrātija, tiesiskums, skaidri starptautisko attiecību noteikumi, cilvēktiesības ir rietumvalstu galvenās vērtības pret kurām izmantojot visas khibrīdkara metodes vēršas Krievija. Šajā karā pēdējā desmitgadē par tā centrālo figūru ir izveidojies/izveidots šī kara vietējais ģenerālis Lato Lapsa.

Lato Lapsa Latvijā ir radījis zirnekļa tīklu, kas, izmantojot sabiedriskās attiecības, socioloģiju un žurnālistiku, ietekmē demokrātijas procesus Latvijā, kompromitējot politisko eliti, godīgus, principiālus politiķus, ierēdņus, valsts drošības un tiesību iestādes, žurnālistus, rakstniekus.

Tas tiek darīts, apzināti melojot, sašķobot informāciju, novadot sabiedrības interesi no nozīmīgiem jautājumiem, lai samazinātu tās spēju efektīvi atbildēt uz akūti svarīgiem vides, valsts un pilsoņu drošības, politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem.

Šajā tīklā ietilpst Sabiedrisko attiecību (PR) uzņēmumi P.R.A.E., AD OMNIA, Ideju institūts, Arņa Kaktiņa vadīto pētījumu centrs SKDS, ziņu portāls Delfi / Ingus Bērziņš, tādi mediji kā Sputnik.com, NRA (Lemberga kontrolēts), Diena / Gatis Madžiņš, TV24 Rīga, Latvijas avīze, izdevniecība Apvārsnis un citi konservatīvu un autoritāru ideoloģiju sludinoši blogi, portāli. Pašā centrā ir Lapsas kontrolēts un vadīts viltus žurnālistikas portāls Pietiek.com.

Lato Lapsa darbojās abās sabiedrības informēšanas frontēs gan PR, gan kā žurnālists, pilnīgi ignorējot jebkurus gan PR, gan žurnālistikas standartus un ētiku. Jo Krievijai hibrīdkarā pret Latviju visi līdzekļi ir labi. Krievijas / Lapsas hibrīdarmiju var viegli identificēt sociālos tīklos, kad tiek izplatīti linki uz portālu pietiek.com un NRA, Latvijas avīzi, TV24 un citiem Krievijas ideoloģijai labi kalpojošiem resursiem. Ja kāds to dara, tad tas jau ir signāls, ka šis ir Lapsas armijas ierindnieks vai arī noderīgais idiots, kas nesaprot, ko dara.

SKDS Lato Lapsas kalpībā

Krievijas hibrīdkara ietvaros pret Latvijas vadītājiem, liberālajiem politiķiem, žurnālistiem un drošības dienestiem īstenotajās kampaņās aktīvi piedalās/tiek izmantota sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS un tās direktos Arnis Kaktiņš, kuru faktiski vada Lato Lapsa.

Lato Lapsas nomelnojošās kampaņas mērķis jau ilgāku laiku ir prezidents Egils Levits. Šīs ZZS (Zaļo zemnieku savienība) un citu Lapas [droši vien domāts Lapsa] PR klientu apmaksātās kampaņas ietvaros tika izdotas divas dezinformācijas grāmatas Viltvārdis un Nāve.

Kad 2021. gada 10. augustā tika aizturēts Lato Lapsa un Jurģis Liepinieks [droši vien domāts Liepnieks] un izņemti viņu datori, SKDS jau nākošajās dienās laida klajā "pētījumu" par Egila Levita it kā ļoti zemo popularitāti. Tā bija Lato Lapsas laikus sagatavotā atbilde uz viņa un partnera Jurģa Liepnieka aizturēšanu. "Pētījums" par Levitu tika savlaicīgi pasūtīts, saskaņojot to ar Lapsas grāmatas Nāve iznākšanu un mārketinga kampaņu.

Lato Lapsas PR firmas P.R.A.E. darbinieku insaiderinformācija liecina, ka SKDS ir ļoti aktīvs resurs Lato Lapsas manipulēšanā ar sabiedrisko domu un politisko partiju reitingiem.

Tālāk apskatīšu, kādā veidā var manipulēt ar socioloģiskiem pētījumiem un kā to visticamāk dara Kaktiņa kunga firma pēc Lapsas un viņa melnā PR klientu pasūtījumiem atkarībā no tā, kas apmaksā konkrēto pētījumu.

Pārpublicēts no Twitter

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...