Lato Lapsas iesniegums Valsts policijai par "Ir" izdevēju "hazamazu krāpšanas shēmu"
PIETIEK17.05.2017.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā lasītāju izrādīto interesi, šodien publicējam Lato Lapsas 10.maijā Valsts policijai nosūtīto iesniegumu saistībā ar jau vairākkārt aprakstīto žurnāla Ir izdevēju - AS Cits medijs "hazamazu krāpšanas shēmu", kuras būtība - uzrādot "73 500 cilvēku" lielu Twitter konta auditoriju, uzņēmumam un tā saimniekiem faktiski izdevies izkrāpt valsts atbalstu 45 000 eiro apmērā.
"Vēršos ar šo iesniegumu, jo manā rīcībā nonākusi informācija, kas, manuprāt, liecina par valsts līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā.
Šā gada aprīlī masu saziņas līdzekļi ir informējusi par 490 000 eiro lielu valsts līdzekļu sadalīšanu valsts mērķprogrammas „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” ietvaros.
Šīs mērķprogrammas ekspertu komisija bija: Sigita Kušnere (VKKF padomes priekšsēdētāja), Andis Mizišs (VKKF Filmu mākslas ekspertu komisijas priekšsēdētājs), Dita Arāja (profesionāla žurnāliste, RTU Komunikācijas un mārketinga departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja), Diāna Baranova (Valsts kancelejas direktora konsultante) un Roberts Putnis (KM Mediju politikas nodaļas vadītājs).
Izsludinātajā konkursā atbilstoši tā nolikumam, kura kopiju pievienoju šim iesniegumam, pretendentiem uz valsts finansējuma saņemšanu bija jāiesniedz arī šāda informācija: „medija sasniedzamā mērķauditorija (apjoms un iespējami detalizēts raksturojums, pievienojot raksturojumu pamatojošus grāmatvedības un/vai trešo personu datus kā mediju auditoriju pētījumi u.c., ja attiecināms)”.
Šie dati bija vieni no tiem, kas tika izvērtēti, lai pretendenti varētu saņemt valsts finansējumu. Konkursa nolikumā norādīts, ka tika vērtēta „Projekta pieteikuma atbilstība konkursa mērķim, kvalitāte, detalizācijas pakāpe un ilgtspēja” un ka nozīmīgs kritērijs valsts finansējuma saņemšanai bija „6.2.4. Piemērotība paredzētās mērķauditorijas sasniegšanai, plānotais sasniegtās mērķauditorijas lielums”.
Publiskotā informācija rāda, ka, izvērtējot pretendentu projektus, tostarp arī minētos datus, valsts līdzekļi 45 000 eiro apmērā piešķirti diviem AS Cits medijs projektiem.
Šī uzņēmuma pārstāvis par abiem projektiem ar savu parakstu ir apliecinājis: „Piekrītu visām projektu konkursa nolikumā noteiktajām prasībām un ar parakstu apliecinu, ka ir ievērotas Latvijas Republikas normatīvo aktu (t.sk., Autortiesību likuma) prasības un projekta pieteikumā norādītās ziņas ir patiesas.”
Cita starpā uzņēmums Cits medijs tā sniegtajās ziņās, kas bija par pamatu valsts finansējuma piešķiršanai (iesniegumam pievienoju projektu fotokopijas), ir vairākkārt norādījis, ka tā sociālā tīkla Twitter konta @irLV auditorija esot „73 500 cilvēku”. Ir minēta arī šo cilvēku vecuma un dzimuma struktūra. Savā projekta pieteikumā uzņēmums nolūkā saņemt valsts finansējumu vairākkārt ir pieminējis savu sociālo tīklu auditoriju kā nozīmīgu faktoru, un šo apgalvojumu efektivitāti apliecina arī konkursa komisijas locekļu vērtējums.
Manā rīcībā esošās ziņas par uzņēmumam piederošā konta @irLV auditoriju liecina, ka patiesībā AS Cits medijs, uzrādot 73 500 cilvēku lielu auditoriju, ir sniedzis konkursa komisijai nepatiesas ziņas nolūkā izkrāpt savām vajadzībām valsts finanšu līdzekļus lielā apmērā.
Šim iesniegumam pievienoju datu nesēju, kurā atrodamo Excel tabulu esmu pasūtījis un tās sagatavošanu no saviem personiskajiem līdzekļiem apmaksājis interneta vietnē http://www.birdsonganalytics.com/export-twitter-followers/. Šajā interneta vietnē jebkurš interesents var pasūtīt objektīvus datus par sociālā tīkla Twitter konkrētu kontu auditoriju.
Manis saņemtie dati, kas apkopoti Excel tabulā datu nesējā, rāda, ka ļoti nozīmīga daļa no AS Cits medijs uzrādītās konta @irLV auditorijas patiesībā ir viltus lietotāji, kas izveidoti tāpēc, lai uzrādītu lielāku auditoriju, nekā tā ir patiesībā.
Ņemot vērā, ka AS Cits medijs pārstāvji vienmēr ir sevi pozicionējuši kā interneta mediju speciālisti, nav pieļaujama iespēja, ka viņi varētu nezināt par šādiem, domājams, desmitiem tūkstošu viltus lietotāju. Toties šī informācija man rada pārliecību, ka šajā gadījumā ir notikusi apzināta nepatiesu, krāpniecisku datu iesniegšana valsts mērķprogrammas konkursa komisijai, lai krāpnieciski iegūtu valsts finanšu līdzekļus lielā apmērā.
Līdz ar to aicinu izvērtēt manis sniegto informāciju un saistībā ar manis minētajiem faktiem sākt kriminālprocesu.
Lato Lapsa
Rīgā, 2017. gada 10. maijā."
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
