Lato Lapsa: nez, kā tas tā sanācis, ka 2024.gadā “Stūra mājā” jau atkal - tikai slēptā veidā - valda padomju okupācijas varas kolaboracionisti?
PIETIEK06.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau ilgāk nekā trīs nedēļas bijušo VDK mītni – „Stūra māju” pārraugošā Latvijas Okupācijas muzeja vadība nespēj izdomāt, kā tieši noformulēt atteikumu Lato Lapsam, kurš pie tās vērsies ar ierosinājumu noorganizēt muzejā izstādi „Kolaboracionisms un kolaboracionisti”. „Nez, kā tas tā sanācis, ka 2024.gadā “Stūra mājā” jau atkal - tikai slēptā veidā - valda padomju okupācijas varas kolaboracionisti?” savā jaunākajā YouTube ierakstā jautā Lato Lapsa.
Pietiek šodien publicē šo ierakstu, kā arī Lato Lapsas 13. oktobra iesniegumu Okupācijas muzeja vadībai.
Okupācijas muzejam
no Lato Lapsas,
elektroniskā pasta adrese – [email protected]
No masu saziņas līdzekļiem esmu uzzinājis, ka Jūsu muzejs ar prieku un entuziasmu piedāvā telpas dažādām izstādēm par sabiedrībai nozīmīgām tēmām.
Ar šo daru zināmu, ka vēlos Jūsu muzeja pārvaldītajās telpās – „Stūra mājā” izvietot manis veidotu izstādi „Kolaboracionisms un kolaboracionisti”. Uzskatu, ka tā pilnībā atbilst Jūsu muzeja līdz šim demonstrētajai izstāžu izvietošanas, to satura un formas praksei.
Par šīs izstādes moto es esmu izvēlējies pazīstamās publicistes Liānas Langas teikto: „Kādā pseido realitātē mēs, latvieši, dzīvojam? Bija okupācija, bet nav okupantu, bija čeka, bet nav čekas ziņotāju, bija kolaborācija, bet nav kolaborantu, bija koloniālisms, bet nav kolonistu... Kā iespējami tādas pakāpes publiskie meli?”
Izstādē „Kolaboracionisms un kolaboracionisms” es plānoju izstādīt arhīvu dokumentus, mediju publikācijas, fotoattēlus, rokrakstus, liecības un citus materiālus, kas detaļās atklās vairāku desmitu padomju okupācijas varas kolaboracionistu personības, šo personu motīvus sadarboties ar okupācijas varu, šīs sadarbības sekas, kā arī – kas īpaši būtiski – atjaunotās Latvijas Republikas politiskās elites nevēlēšanos veikt lustrāciju un izvērtēt kolaboracionistu nodarīto, tā saindējot un korumpējot arī tagadējo sabiedriski politisko, tiesisko un sociālo vidi un apdraudot Latvijas valsts ilgtspējīgu nākotni.
Atbilstoši manis minētajam izstādes „Kolaboracionisms un kolaboracionisti” moto, plānoju izstādē eksponēt konkrēto kolaboracionistu fotoattēlus, nosaucot šīs personas vārdā un uzvārdā.
Gaidīšu no Jums ziņas par to, kad un uz kādu termiņu Jūsu muzejā būs iespējams izvietot šo izstādi.
Lato Lapsa
Rīgā 2024. gada 13. oktobrī
Ierakstu var noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=3EC8oMGTuj8.
Seko mums 
Apkopojot “Bez partijām” dibinātāju un atbalstītāju iesūtītos “10 punktus Latvijai”, varam jau runāt par kopīgiem galvenajiem virzieniem, kāda varētu izskatīties mūsu partijas programma, kad tā tiks izveidota. Te tie būs.
Esmu šeit jau krietni sen. Kad atnācu, pirms manis bija tikai ziemeļbriežu mednieki un zvejnieki. Mednieki aizgāja līdzi briežiem, bet zvejnieki palika ap jūras krastiem un upēm, jo man patika labas aramzemes. Tagad viņu valoda pārstājusi skanēt, tikai vietu un ūdeņu vārdi vēl glabā dīvainos vārdus.
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana (1990–1991) ir juridiski nostiprināta uz tiesiskās pēctecības (de iure kontinuitātes) principa, kas postulē valsts juridisku nepārtrauktību kopš 1940. gada. Šis ratio legis (likuma pamatojums) ir bijis kritiski svarīgs, lai demarkētu atjaunoto valsti no Padomju Savienības okupācijas režīma.
Paskaidrošu konceptu, kas kurina vētras soctīklos par mūsu piedāvājumu. Ne jau tikai par šo piedāvājumu, tā tāda universāla metode, kā manipulē ar sabiedrības viedokli. 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.