Iesaki rakstu: 
Kas gan ir politiskā elite pēc definīcijas? Tā ir ierobežota un privileģēta ļaužu grupa ar nesamērīgi lielu ietekmi uz politisko varu un lēmumu pieņemšanu sabiedrībā. Tā ir grupa, kas faktiski kontrolē valsts resursus un nosaka tās attīstības virzienus.
Vai Latvijā tāda ir? Protams, jā. Tikai atšķirībā no vēsturiski vecākām tautām ar ilgākām valstiskuma tradīcijām šī grupa neizceļas ne ar intelektu, ne ar erudīciju vai pasionaritāti. Tā ir parasta, zaglīga kompradoru elite, kuru pat īpaši nevajadzētu kritizēt mierīgos laikos. Paši zog un pārdala sfēras, iedzīvotāji apakšā bīda savas lietas un dzīvo savā pasaulē, katrus četrus gadus neviļus leģimitizējot šo stāvokli manāmi manipulētās vēlēšanās.
Un nevienam nebūtu lielu iebildumu, ja mēs šobrīd nestāvētu 500 gadu ilga cikla beigās. Mirst pēdējais, vistoksiskākais kapitālisma veids - neokoloniālais finanšu kapitālisms. Un cīņa, ko vērojam, ir ne tikai par naftu un pasaules pārdali, bet arī par jaunu ekonomisko modeli, kurš varētu garantēt planētas attīstību un izdzīvošanu.
Un šeit mēs nonākam pie kritiskā punka, jo kolektīvais ašeradens bez brillēm ir atvēris atomstacijas sadales dēli un ar lauzni mēģina atjaunot pazudušo savienojumu.
Šie ļaudis nav piemēroti pārmaiņu laikiem gan sava aprobežotā redzesloka, gan arī īsās pavadas dēļ, kurā tos tur Brisele.
Ko šobrīd dara Siliņa bez cīņas par Ukrainas interesēm un tikšanos ar nākošo bezdarbnieku, NATO ģenerālsekretāru? NEKO!
Tuvojas sējas kampaņa, ASV visžēlīgi ir noņēmis sankcijas no Baltkrievijas. Siliņa tup uz ceļiem kabinetā pie Lukašenko un mēģina vienoties par minerālmēslu piegādi? Nē. Bet nopietni analītiķi šobrīd jau rēķina, cik cilvēku uz planētas šogad nomirs no bada. Nemeklēsim tālu - 40% latviešu no nāves šķir viens mēnesis bez naudas.
Siliņa! Par cik procentiem ir piepildītas Latvijas gāzes krātuves ziemai? Par cik tai tiks samazināts PVN, lai cilvēki nesāktu pamest valsti? Par cik tiks samazināts PVN degvielai? Lūdzu, atbildi! Jo mani galīgi neinteresē, cik piepūšamo laivu Latvija aizsūtīs uz Līci. Tikpat maz mani interesē Tavs un NATO liktenis, jo tieši Līcī mēs uzskatāmi redzējām, kā ASV aizstāv savus sabiedrotos, kuru rokās ir amerikāņu naftas dolārs. Zinot, kas parasti ir Tavās rokās, iespējams, pat Tev sāk kļūt skaidrs, ka ASV Eiropas lietās vispār vairs nemaisīsies.
Visa Jūsu Koalīcija ir norakstīta, jo ļaudis sen nesaprot, ar ko Jūs nodarbojaties, par ko saņemat algu un uz kurieni vedat valsti.
Lai gan, vērojot pēdējos notikumus valstī, tikai retais to vēl tiešām nesaprot. Kā aviators atļaušos paskaidrot plašākai publikai. Iebrauzējiet, kad Latvijā tika izsludinātas mācības! Un kad «nokrita» droni. Patiesība par šo notikumu ir ļoti biedējoša. Pretgaisa sistēmas virs Baltijas nekādu dronu plūsmu nefiksēja banālu iemeslu dēļ - jo tās nebija. Vispār nekādas. Atskaitot tos trīs, kurus arī neviens nepalaida Ukrainā. Trīs droni startēja Baltijā un piezemējās Baltijā. Nekas īpašs. Parasta piesegoperācija uzmanības novēršanai.
Kam tas bija domāts? Saceltajam tracim bija konkrēts mērķis - likt domāt, ka «avarējušie» droni ir daļiņa no bara, kurš atlidoja no Ukrainas.
Realitāte ir pilnīgi cita, un tā ir biedējoša. Vistālākais punkts, no kurienes lidoja «Ukrainas» droni, bija Igaunija. Droni, kas trāpīja Primorskas ostā, bija droni- bumbvedēji, kuru nomestie lādiņi spēja caururbt pat kuģa korpusu. Tādi droni ar milzīgu kaujas masu spēj nolidot labi, ja 100-250 km. Ir pilnīgi izslēgta šādu dronu parādīšanās no Ukrainas.
Kas padara šo pasākumu īpaši stulbu un pašnāvniecisku? Virs visas Eiropas jau pasen atrodas ļoti nopietns ķīniešu satelītu spiets, kuram pirms dienām desmit pievienojās krievu Starlink grupējums. Pieņemu, ka intelektuāli Sprūdu par to neviens neinformēja. Tajā brīdī, kad izmeklētāji konstatēs dzinēja jaudu un sarēķinās kaujas masu, pavisam nebūs grūti izpētīt satelītattēlus vajadzīgajā radiusā. Un saprast, no kurienes tie tika palaisti.
Ja šīs darbības nav iesaistīšanās karā, tad es nezinu, kas tas ir. Un tas, ka šīs darbības tiks adekvāti novērtētas,ir tikai laika jautājums.
Uzjautāsim sev godīgi, ASV ir iestrēgušas Irānas karā un to jau zaudējušas. Viņu mēģinājums pagarināt savu hegemoniju, kontrolējot pasaules naftas plūsmas, ir izgāzies, bloķēt Ķīnu nav sanācis, un ASV pēc stratēģiskā zaudējuma atgriezīsies savā Rietumu puslodē, mēģinot piežņaugt Kubu un Venecuēlu. Vai viņiem rūpēs NATO, ES un pundurvalstu zaglīgās elites? Nē, jo ASV šobrīd ir atņēmušas ES par ES naudu ASV pasūtītās raķetes, kuras bija domātas Ukrainai.
Varbūt, Siliņa, pastāsti mums, kā par ES budžeta naudu Ukrainai pasūtītie ieroči nonāca ASV rīcībā?
Nodokļu maksātājus tas noteikti interesēs vairāk nekā Tavi Briseles ceļojumi.
Seko mums 
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
1796.gadā Eiropas domātāji ar pārsteigumu un satraukumu atklāja, ka pašā kontinenta sirdī eksistē "pelēkā zona" – sabiedrība, kurā cilvēks dzīvo bez tiesiskas aizsardzības un bez reālas iespējas ietekmēt savu likteni. Garlībs Merķelis savā manifestā Latvieši nevis vienkārši aprakstīja tautas "raksturu", bet gan veica nežēlīgi precīzu sistēmas sekciju. Viņš dokumentēja dzimtbūšanas iekārtu – mehānismu, kurā indivīds bija pakļauts absolūtai varai bez jebkādiem drošinātājiem vai līdzsvara.
Latvijas publiskajā telpā netrūkst organizāciju, kas drosmīgi runā “tautas vārdā”. Dažām pat nosaukums to sola jau iepriekš. Piemēram, “Drosme darīt”. Drosme – tas, protams, ir labi. Jautājums tikai – darīt ko tieši un kā interesēs?
Es diezgan kategoriski nepiekrītu tam, kā Alvis Hermanis raksturo Progresīvos. Man viņi nesaistās ar Sibīriju vai totalitāriem režīmiem — tā ir cita laikmeta un citas sistēmas traģēdija. Bet tas nenozīmē, ka man viņu politika ir pieņemama. Tieši pretēji.
