Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?
Māris Krautmanis, Neatkarīgā18.06.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Jau no dokumenta satura rādītāja vien top skaidrs, ka visus šos garos gadus no valsts un citu atbildīgo institūciju puses “Rail Baltica” projekta virzību neviens tā īsti nav uzraudzījis. Liela nauda kaut kā tērējusies un veiksmīgi arī notērējusies. Tagad, kad naudas vairāk nav, visi tie, kuriem nu par kaut ko kaut vai teorētiski vajadzētu atbildēt, korītī plāta rokas un šļupst kaut ko nesakarīgu.
Par visaptverošās bezatbildības kalngalu liecina pat Valsts kontroles dokumenta satura rādītājs: “Joprojām pastāv būtiska nenoteiktība par RB projekta budžetu; Ne visas projekta izmaksas ir iekļautas budžeta aplēsēs; Galvenais projekta risks ir finansējuma trūkums vajadzīgajā laikā; Projekts atpaliek no grafika vismaz piecus gadus; Vēl jāpabeidz detalizētu būvprojektu izstrāde un zemes atsavināšana; RB projekta risku un izmaiņu vadības sistēma vēl jāievieš; Valdības un parlamenti ne vienmēr tiek informēti par problēmām; Lēmums par dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli nav pieņemts; Nav lēmuma par “RB Rail” AS nākotni.”
Projektā kaut kas darīts, bet nekas tā īsti nav izdarīts. Tikmēr projekta ieviešanai Baltijā kur bijis, kur ne uzradies 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts: Igaunijai izmaksas kopš 2017. gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro. 2024. gada maijā Latvijas Finanšu ministrijā iesniegts valsts budžeta līdzekļu pieprasījums vairāk nekā 2,8 miljardu eiro apmērā, lai īstenotu projekta aktivitātes 2025.-2027. gadā. Vēl jau jāpērk arī paši vilcieni (mēs taču labi protam vilcienus nopirkt), 300 miljoni eiro, un jāatceras, ka dzelzceļa līnijas gada ekspluatācijas izmaksas ir 500 miljoni eiro.
Kur ņemt naudu? Vienīgais drošsirdīgais politiķis uz šī fona tagad izrādās finanšu ministrs Arvils Ašeradens, sakot, ka jāceļ PVN par 1% no līdzšinējā 21% uz 22%. Viņš gan no premjeres Evikas Siliņas tika skarbi apsaukts. Pamatoti? Valsts kontroles atzinums saka skaidri un gaiši - ja gribam dzelzceļu, vajadzīga nauda! Un to var paņemt tikai no mazāk aizsargātājiem, proti, no iedzīvotājiem. Neba nu skandināvu un citām ārvalstu bankām nodokļus celt! Mūsu finanšu ministrs to nepieļaus! Aritmētika saka - būs vien PVN jāceļ un ne jau tikai par vienu procentu. Būs jāceļ arī citi nodokļi. Dzelzceļam uz Eiropu būt! Tas nekas, ka naudas var nepietikt to dzelzceļu Rīgā ievadīt. Latvieši lai pastāv pie ratiem, pacietīsies. Varēs tikmēr paskatīties, kā igauņiem iet ar to dzelzceļa braukšanu.
Visam pāri galvenais jautājums - ja reiz projekts virzās tik ērkšķaini un fiskāli asiņaini, tad kāds ir bijis ekonomiskais pamatojums šim projektam? Vai patiesi tas dos 6,6 miljardu eiro plusu - un 80% peļņas patiesi būs pasažieru transporta ieguvumi? Tie ir pieņēmumi vai reāli aprēķini? Ja aprēķini, tad uz ko tie balstīti? Sanāk, ka projekts atpelnīsies tikai labi ja pēc 70 gadiem. Nav dzirdēts, ka kādā ātrvilcienu līnijā sliedes kalpotu 70 gadus. Bet kāpēc gan ne? Interesanti, cik pasažieru katru dienu brauks šajā līnijā un cik maksās biļete? Tā taču būs lētāka nekā Martina Gausa vadītās aviosabiedrības lidmašīnās?
Uz šiem un citiem jautājumiem “Neatkarīgā” jau ilgāku laiku mēģina rast atbildes, aptaujājot kompetentās amatpersonas. Pagaidām vai nu nesaņemam skaidras atbildes, vai monolīts klusums, it kā vagons depo būtu iebraucis un durvis deguna galā aizcirtušās.
Deputātiem medusmaize - parlamentārās izmeklēšanas komisija. Pareizi! Par to taču papildu samaksa pie algas! Raugāmies, ko par saimniekošanu ar “Rail Baltica” naudām un lēmumu pieņemšanu projektā teiks viedie vīri Rīgā, Kalpaka bulvārī 6 (Ģenerālprokuratūra). Pagaidām klusums. Nav kur steigties. Protams. Cita lieta, ja to visu varētu kaut kā sasaistīt ar Aivaru Lembergu vai Ainaru Šleseru. Bet ko tur pārējiem pārmest. Gan jau viss kaut kā nomudžināsies un pieklusīs.
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
