
Lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem
Aivars Strakšas06.12.2024.
Komentāri (0)
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Politiķus var saprast. Labs risinājums šeit nav iespējams. Var lemt par projekta realizāciju super apgraizītā variantā vai arī vispār par tā pārtraukšanu, taču izvēle jāveic starp diviem ļoti sliktiem lēmumiem. Es pat nezinu, kurš variants rezultātā radīs lielākus zaudējumus.
Ja projekts tiks realizēts, nāksies iesaldēt citas jomas. Galvenie cietēji visdrīzāk būs izglītība un medicīna. Neizskatās reāli arī 3% no IKP novirzīt aizsardzībai.
Ja projekts nerealizēsies, tad, iespējams, būs jāatmaksā saņemtais ES finansējums. Kulberga k-ga vadītā komisija bija sarēķinājusi, ka tie varētu būt ap 350 miljoniem eiro. Tāpat par budžeta naudu būs jāfinansē abu staciju būvniecība un jāpabeidz daži iesāktie "sīkumi". Tāpat ticama varētu būt iespēja nonākt ES "melnajā sarakstā", kā arī kompensāciju izmaksa igauņiem veikto investīciju apmērā.
Latvijas ekonomika un līdz ar to arī valsts budžets ir pilnīgā atkarībā no ES finansējuma un valsts iespējām aizņemties. Tātad Latvijas valsts ekonomikas attīstība ir Eiropas birokrātu rokās.
Tas, kas ir pamainījies valdības sapratnē.
Pirmkārt, nekāda ekonomiskā pamatojuma nav, un tāds nemaz nevar būt: "Abās sarunās atklājās viens un tas pats, ka nekāda ekonomiskā pamatojuma RB nav un būt nevar."
Otrkārt, viena sliežu ceļa izbūves gadījumā nekāds ātrvilciens nesanāks: "Taču līdz ar atsevišķām sliedēm pretējos virzienos braucošiem vilcieniem zūd ātrvilcienu gods."
Velti zaudēts vēl viens gads, jo tas bija skaidrs jau no paša sākuma un par to daudzreiz tiku rakstījis.
Bet viss varēja būt arī citādāk, ja vien 2019. gadā toreizējais satiksmes ministrs Linkaits, saņemot rezultātus par Centrālās stacijas būvniecības konkursu ar divkāršu sadārdzinājumu, būtu nospiedis "STOP" pogu. Bija taču skaidrs, ka naudas nav, un, pirms turpināt projektu, bija jātiek skaidrībā par pieejamo finansējumu. Komisijas un diskusijas bija jāveic vēl 2019. gadā. Tā vietā tika izsludināts konkurss vēl arī uz Lidostas staciju.
Savukārt tagadējais satiksmes ministrs Briškena kungs, zinot, ka naudas nav, izsludināja konkursus par tilta un pamattrases būvniecību. Tas arī viss bez naudas seguma.
Siliņa ir Kariņa, Linkaita un sava satiksmes ministra Briškena pieļauto kļūdu un bezatbildīgās attieksmes ķīlniece. Taču lēmums būs jāpieņem, un tas būs Siliņas valdības lēmums.





Apkopojot “Bez partijām” dibinātāju un atbalstītāju iesūtītos “10 punktus Latvijai”, varam jau runāt par kopīgiem galvenajiem virzieniem, kāda varētu izskatīties mūsu partijas programma, kad tā tiks izveidota. Te tie būs.
Esmu šeit jau krietni sen. Kad atnācu, pirms manis bija tikai ziemeļbriežu mednieki un zvejnieki. Mednieki aizgāja līdzi briežiem, bet zvejnieki palika ap jūras krastiem un upēm, jo man patika labas aramzemes. Tagad viņu valoda pārstājusi skanēt, tikai vietu un ūdeņu vārdi vēl glabā dīvainos vārdus.
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana (1990–1991) ir juridiski nostiprināta uz tiesiskās pēctecības (de iure kontinuitātes) principa, kas postulē valsts juridisku nepārtrauktību kopš 1940. gada. Šis ratio legis (likuma pamatojums) ir bijis kritiski svarīgs, lai demarkētu atjaunoto valsti no Padomju Savienības okupācijas režīma.
Paskaidrošu konceptu, kas kurina vētras soctīklos par mūsu piedāvājumu. Ne jau tikai par šo piedāvājumu, tā tāda universāla metode, kā manipulē ar sabiedrības viedokli.
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.