Iesaki rakstu: 
18.novembris. Atceros, cik ļoti pacilāti bijām tūlīt pēc Atmodas, kad svinējām ģimenes lokā 18.novembri. Nē, mums nebija labāka dzīve kļuvusi, bet bija gaiša cerība, ka tā tāda kļūs. Jo mēs taču visi ģimenē bijām inteliģenti, gudri un strādīgi. Kas mums brīvā Latvijā varēja liegt gūt prieku un panākumus?
Taču jau 90. gadu sākumā mūsu ģimene tika pamatīgi plosīta. Morāli un materiāli plosīta, jo mamma bija pensijā, bet pensija niecīga. Tēvs pensijā vēl nebija, tāpēc veica dažādus darbus, strādāja pat tirgus placī, jo daudzi izglītoti cilvēki bija spiesti darīt smagus darbus. Viņa arhitektu birojs bija aizklapēts ciet, tēvs gan nedaudz vēl darbojās savā profesijā kā arhitekts, tomēr tas bija grūti, jo jau toreiz ātri izveidojās "īpašu" izredzēto arhitektu loks, kas konkurentus negribēja redzēt ne tuvumā. Dažs no tiem ņēma vienu projektu pēc otra, jo naudas kāre bija baisi liela. Iznākumā projekti netika atbildīgi izstrādāti. Iespējams, pēc laika tāpēc notika ar Zolitūdes traģēdija.
Jā, mūsu ģimene tika pie zemes, to atdeva. Jo PSRS vara to bija nacionalizējusi. Taču vecākiem gāja grūti, mēs ar sievu arī nevarējām īpaši daudz palīdzēt. Tāpēc daļu zemes nācās pārdot. Kamēr vienkāršie mirstīgie, tā mūs sauca kāds mans bērnības draugs, kurš tika naudīgā amatā kādā bēdīgi slavenā afērā, kas tika veikta tūlīt pēc tam, kad Latviju sāka par brīvu dēvēt, saņēma grašus, veikli "zēni" metās izlaupīt to, kas palika pēc PSRS.
Rūpnīcas tika slēgtas un izlaupītas. Tālāko mēs zinām. Viss beidzās ar rūpniecības krahu. Zvejas kuģu sagriešanu. Cukura fabriku likvidēšanu. Lata iznīcināšanu. Jā, vēl jau Banka Baltija, Parex, Citadeles izpārdošana par sviestmaizi. Un daudz daudz kas cits. Šo gadu laikā, jo vairāk Latviju izlaupa, jo spēcīgāki režīms nīst tautu, jo jaudīgāki mērdē ļaudis, vajā ar potēm, atņem veselības aprūpi, veic vienu korupcijas aktu pēc otra, pieņem nez kāds defektīvas konvencijas, maina dzimumus, jo smacīgāka šļura pārmāc Latviju, jo skaļāk auro tā saucamie patrioti.
Manu vecāku vairs nav šajā saulē, viņi piedzīvoja daudzus rūgtuma un vilšanās brīžus, bet daudzi tos piedzīvoja. Būsim godīgi – lielākā daļa tautas. Gan dažs labāk izvēlējās rozā brilles uz acīm likt. Jo tā vieglāk norīt skarbo patiesību. Bet zināms, kamēr pastāv cerība, tikmēr cilvēks ir dzīvs.
Cerība nav mirusi. Lai gan bieži nākas justies kā sirreālā pasaulē, kur visi redz, ka Titāniks grimst, bet mūziķi vēl spēlē mūziku skaļāk un skaļāk. Mūziķi uz Titānika spēlēja, jo bija ar pašcieņu apveltīti cilvēki, bet tas, kas darās šobrīd Latvijā, kā režīms sevi slavina, kā, neskatoties uz krahu gandrīz visās jomās, ņirdzot tautai sejā, pieliek sev pie algas simtus un tūktošus, tas ir nožēlojami.
Lūk, manas pārdomas 18.novembra pievakarē. Lai jauki un silti visiem, kas nav liekuļi un divkoši.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
