Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās Latvijas cietumos bez iepriekšēja brīdinājuma samazināta maizes deva, kas izsaucis lielu ieslodzīto neapmierinātību: ja tuvākajā laikā situācija netiks atrisināta, cietumnieki ir gatavi pieteikt pat badastreiku. Savukārt Ilonas Spures (attēlā) vadītā Ieslodzījuma vietu pārvalde maizes trūkumā vaino zaļā iepirkuma procedūru, kuras dēļ esot aizkavējusies līguma slēgšana ar maizes piegādātāju.

Bez jebkāda iepriekšēja brīdinājuma ieslodzītie nostādīti fakta priekšā – ievērojami samazināta maizes porcija. Turklāt notiesātie apgalvo, ka trūkstošā maizes deva nav aizvietota ar citiem produktiem. Cietumnieki ir gatavi cīnīties par savām tiesībām uz maizi ar badastreiku un citām akcijām, ja dienas laikā netiks panākta vienošanās ar cietuma administrāciju.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makarova nenoliedz, ka maizes deva ir samazināta, bet tam esot objektīvs izskaidrojums. „Stājoties spēkā Ministru kabineta instrukcijai „Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem”, aizkavējusies pārtikas produktu, tai skaitā maizes iepirkuma procedūra ieslodzījuma vietām, jo bija jāpārstrādā iepirkumu dokumenti, iekļaujot tajos zaļā iepirkuma kritērijus."

Iepirkums tika izsludināts pagājušā gada 22.oktobrī, savukārt 2.decembrī bija zināmi deviņi pretendenti. "Tā kā valstī vispār šis bija pirmais zaļais iepirkums, pretendentiem nebija pieredzes šāda veida konkursā, tādēļ to piedāvājumos esošā informācija bija nepietiekama un Ieslodzījuma vietu pārvalde pieprasīja papildus informāciju,” skaidro IeVP pārstāve. Pēc papildu informācijas saņemšanas atkārtoti vērtēti visi pretendentu piedāvājumi, un tikai gada pēdējā darba dienā - 29.decembrī - pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu AS Latvijas Maiznieks.

Taču uzvarētāja noskaidrošana uzreiz neesot ļāvusi noslēgt līgumu ar piegādātāju. „Līgums ar uzvarētāju jānoslēdz pēc 10 dienām, kā to paredz likums. Kamēr situācija tiek risināta ar potenciālo piegādātāju, ieslodzītie saņem mazāku maizes devu,” normatīvo aktu prasības atgādina Makarova, apgalvojot, ka samazinātā maizes porcija tiekot kompensēta un aizstāta ar citiem pārtikas produktiem, kā to paredz Ministru kabineta 2006. gada 19.decembra noteikumi Nr.1022, kas nosaka, ka maize no rudzu un kviešu miltiem aizstājama ar sausiņiem, kraukšķošām maizītēm, dažādiem putraimiem, miltiem, makaronu izstrādājumiem.

„Ieslodzītie radušos situāciju uztver ar sapratni, un no 4759 ieslodzītajiem tikai četri izteikuši neapmierinātību. Vienlaikus Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība stingri kontrolē un uzrauga situāciju, lai ieslodzītie saņemtu paredzēto pārtikas produktu dienas devu,” apgalvo IeVP preses sekretāre.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka ieslodzītajiem ik dienas jāsaņem 200 gramu maizes no kviešu un rudzu miltiem jeb rupjmaize vai saldskābmaize, kā arī 150-200 gramu kviešu miltu maizes jeb baltmaize. 100 gramus rupjmaizes drīkst  aizstāt ar 60 gramiem sausiņu, 90 gramiem baltmaizes, 80 gramiem kraukšķošu maizīžu, 66 gramiem kviešu miltu vai putraimu, vai makaronu izstrādājumu, kā arī ar 80 gramiem smalkmaizīšu.

Tāpat ieslodzītajiem torētiski ik dienas pienākas 80-100 gramu gaļas, tikpat daudz zivju, 450-550 grami kartupeļu, 100 gramu burkānu, 200 gramu kāpostu, 50 gramu biešu, 75 grami sīpolu un vēl 100-200 gramu citu dārzeņu. Tāpat ieslodzītajiem pienākas 40 gramu piena pulvera, 15-30 gramu augu eļļas un citi produkti.

Zaļā iepirkuma prasības nosaka, ka pasūtītājs varēs noteikt, cik procentiem vai kādam minimālajam apjomam no iepirkuma kopējā pārtikas produktu klāsta jāatbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām. Ieviešot jauno kārtību, būtu jāpalielinās svaigu un sezonālu produktu un produktu, kas nesatur ģenētiski modificētos organismus, īpatsvaram pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, valdībā izskatītajos dokumentos skaidro Finanšu ministrija.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...