Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Enerģētikas nozare ir lielu pārmaiņu un izaicinājumu priekšā. Plāni ir ambiciozi. To nosaka globālie izaicinājumi un uzņemtās apņemšanās. Diemžēl īstas skaidrības, kā to visu īstenot un cik tas izmaksās (un kā to visu nofinansēt), joprojām nav nevienam.

Pat Eiropas Savienības līmenī, spriežot no informācijas, kura nonākusi publiskajā apritē (skat.šeit), izrādās, ka, lai īstenotu iecerētos “zaļā kursa” mērķus, Eiropai ik gadu vajadzēs vēl papildus 700 miljardus eiro (tas ir būtiski vairāk, nekā pirms pāris gadiem mums solīja EK prezidente Ursula fon der Laiena ). Un, kā tagad tiek paredzēts, - lielāko daļu no šī finansējuma vajadzēs atrast mums pašiem, mūsu pašu maciņos…

Pareizi tiek norādīts, ka būtiski jāpalielina investīcijas jaunu “zaļo tehnoloģiju” attīstībā, inovācijās, lai ES nezaudētu konkurences cīņā ar ASV un Ķīnu, lai ES mazinātu savu atkarību no ārējiem spēlētājiem un ar saviem “zaļā kursa” centieniem palīdzētu attīstīties savai, nevis citu reģionu ekonomikai.

Šeit pamatots ir jautājums - cik lielā mērā Latvija ar saviem izgudrojumiem un tehnoloģijām būs spējīga piedalīties šī tirgus pārdalē, ņemot vērā Latvijas salīdzinoši zemo inovētspēju, bada maizē mērdēto zinātni un joprojām problēmās grimstošo izglītības sistēmu?

Vai atkal būsim vienkārši šo tehnoloģiju patērētāji, līdzīgi kā tas tika īstenots “OIK afērā” – kur galvenā mūsu dalība Eiropas “zaļo mērķu” izpildē bija nopirkt dārgās Eiropas tehnoloģijas (paņemot vēl kredītu kādā bankā) un tad garus gadus to visu kārtīgi apmaksāt. Tas mūsu tautsaimniecībai izmaksāja miljardos lēšamas summas, bet pienesums no tā visa - niecīgs.

Nu mums būs jāveic vēl ambiciozāki, vēl apjomīgāki “zaļās transformācijas” pasākumi.

 Vai atkal esam jau visu nokavējuši?

Ir skaidrs, ka “zaļā kursa krējumu” nosmels tās Eiropas valstis un to kompānijas, kuras jau daudzus gadus mērķtiecīgi ir investējušas “zaļo tehnoloģiju” attīstībā un tagad veiksmīgi lobē sev jaunas biznesa iespējas. Latvijas nav to starpā. Vai tas nozīmē, ka atkal būsim tikai rēķina maksātāji šajā “zaļā kursa ballītē”?

Latvija kaļ ambiciozus plānus vēja enerģijas apguvē. Gan uz sauzemes, gan jūrā. Iecerēto projektu uzstādītā jauda pārsniegs Latvijas maksimālo patēriņa jaudu desmitiem reižu. Tie būs apjomīgi projekti. Kopējās investīcijas tiem mērāmas miljardos eiro. Protams, vēja turbīnu tehnoloģiskos risinājumus, kas ir būtiskākā investīciju sastāvdaļa, mēs nevarēsim nodrošināt. Taču tie sastāda apmēram 3/4 no visiem izdevumiem (sauszemes vēju parkam). Pārējie būs būvniecība, uzstādīšana, montāža – un šeit gan mēs varētu piedalīties. Tie kopumā ir simti miljonu, kurus varētu apgūt mūsu uzņēmumi. Ja vien tam atbilstoši gatavotos.

 Lai sekmīgāk varētu īstenot šo sagatavošanās procesu, šeit būtiska nozīme ir valsts rīcībai – cik saprotams un sakārtots būs šis “zaļā kursa” ieviešanas process. Gan veidojot kopējo ietvaru, gan specifiski kādam projektam.

Piemēram, ir jau nolemts, ka uz “Latvijas valsts mežu” zemēm „Latvenergo” būvēs vairākus vēja parkus kopumā ar apmēram 800 MW jaudu. Nepieciešamais investīciju apjoms tiek lēsts apmēram miljards eiro. Tas būs apjomīgs būvniecības, montāžas un loģistikas process. Tikai betonam vien vajadzēs kādas 370 000 tonnas.

Ir skaidrs, ka tas būs process vairāku gadu garumā, kuram būs vajadzīgs atbilstošs nodrošinājums. Tā daļa, uz ko varētu pretendēt Latvijas uzņēmumi, ir lēšama simtos miljonos eiro. Un tā varētu būt nozīmīga iespēja mūsu tautsaimniecībai, ja vien būsim gatavi to izmantot. Bet, lai būtu gatavi to izmantot, tai ir jāgatavojas jau tagad – vispirms jau pašiem saprotot un nodefinējot biznesam (potenciālajiem partneriem), kas no tā tiek sagaidīts. Lai varētu sākt veidot atbilstošas piegādes ķēdes, jo ir skaidrs, ka tā “uz sitienu” Latvijas tautsaimniecība nebūs tam gatava, un tad neatliks nekas cits kā atdot arī šo iespēju citiem...

Citu izaicinājumi – iespēja Latvijai!

Vēl viena iespēja, kura ir pavērusies Latvijai, kas līdz šim bija nogulējusi iesaistīšanos piegādes ķēdēs, saistīta ar aizvien pieaugošajiem vēja turbīnu (tātad arī rotoru lāpstiņu un balstu) izmēriem, kā rezultātā esošie izveidotie ražošanas/loģistikas risinājumi nav vairs piemērojami, jo vienkārši ir par mazu un ir jāveido jauni.

Šī ir iespēja piedāvāt tos īstenot Latvijā – izmantojot Latvijas brīvās ostu un ražošanas platības. Mums tādas ir.

Pamazām sāk veidoties apjausma, ka politiski pieņemtie “zaļā kursa” mērķi nemaz nav īstenojami ar Eiropas esošajām ražošanas iespējām - vienkārši nav iespējams saražot šo mērķu īstenošanai nepieciešamo tik īsā laikā (piemēram, kabeļus). Un tā ir vēl viena iespēja Latvijai – reaģējot uz šo paredzamo, pieaugošo pieprasījumu, veidot šeit Eiropas piegāžu ķēdēm nepieciešamos risinājumus (ražotnes).

Mazliet par noklusētiem “zaļā kursa” izaicinājumiem.

Tālredzīgi domājot, vajadzētu jau tagad skatīties tālāk par “zaļā kursa” mērķu izveidoto ietvaru. Ir skaidrs, ka, īstenojot šos ambiciozos atjaunojamās enerģijas izmantošanas plānus, mēs saskārsimies ar jauniem izaicinājumiem – ne saule, ne vējš (kuru izmantošanai tiek veidoti tik lieli plāni) nav vadāmi. Mēs tos nevarēsim izmantot pēc savas vajadzības. Un, ja tie dos būtisku daļu mūsu ģenerējošo jaudu portfelī, būs jādomā par papildu risinājumiem, lai spētu nodrošināt energosistēmas drošumu – lai katrā tās vietā enerģijas būtu tieši tik daudz, cik ir vajadzīgs – ne mazāk un ne vairāk.

Tam būs nepieciešamas apjomīgas investīcijas un uzturēšanas izdevumi gan tīklu infrastruktūrai, gan nepieciešamajām rezerves un balansēšanas jaudām.

Jaunie Augstsprieguma un Sadales tīkla tarifi ir tikai sākums šajā epopejā. Tāpēc ir svarīgi laikus apzināties topošos izaicinājumus un sākt veidot tiem atbilstošus risinājumus, finansējuma modeļus un normatīvo regulējumu - pareizi un taisnīgi pārdalīt izmaksas starp sistēmas/tirgus dalībniekiem, lai vēlāk nebūtu jāplāta rokas un jāplēš maciņi, kā tas bija ar OIK.

Jau tagad pārvades tīkla operators (AST) no projektu attīstītājiem ir saņēmis jaudas rezervācijas pieprasījumus par vairāk nekā 6000 MW, kas ir apmēram piecas reizes vairāk, nekā vajag visai Latvijas maksimālā patēriņa brīžos! Turklāt par apmēram 5000 MW jau ir iemaksātas drošības naudas. Pašlaik 80% no tā ir paredzēti saules parkiem.

Savukārt Sadales tīklā jau pieslēgti apmēram 200 MW saules paneļu – mikroģenerācija un mazie saules parki, un vēl 900 MW ir jau rezervēti.

Ko nozīmē sistēmai saules ģenerācija mākoņainā dienā, uzskatāmi parāda reāls ģenerācijas grafiks no kāda saules parka Latvijā – kad pēkšņi pazūd vai parādās būtisks ģenerācijas apjoms (skat. pievienoto attēlu).

Tie būs nozīmīgi izaicinājumi, kas būs jārisina Latvijas energosistēmai, sevišķi, ja ņemam vērā, ka Latvijas patēriņa jauda saulainā vasaras dienā ir vien 500-700 MW.

Kas un kā šos izaicinājumus risinās, un kas par šiem risinājumiem maksās? Ir svarīgi, lai visiem spēles dalībniekiem būtu skaidrība par spēles nosacījumiem, pirms šī spēle uzņem apgriezienus, lai tie būtu pamatoti, taisnīgi un ilgtspējīgi - lai nesanāktu kā ar OIK.

Latvija – Eiropas enerģijas lielvalsts

Apzinoties sagaidāmos izaicinājumus aizvien lielāka atjaunojamo energoresursu īpatsvara dēļ kopējā ģenerācijas portfelī, tiek meklēti risinājumi, kā varētu izlīdzsvarot nepastāvīgo un pieprasījumam neatbilstošo ģenerāciju. Labs risinājums joprojām nav atrasts, un izskatās, ka pārredzamā nākotnē arī nebūs nekas labāks par ūdeņradi - enerģijas pārprodukcijas brīžos (kas būs neizbēgami apjomīgās vēja un saules ģenerācijas situācijā), šo “lieko” enerģiju pārvērst ūdeņradī. ES jau attīsta ūdeņraža stratēģiju kā būtisku klimata neitralitātes politikas sastāvdaļu.

 Šeit Latvijai paveras liela iespēja - kļūt par Eiropas līmeņa enerģētisko centru (H2 energy hub). Proti, brīžos, kad tirgus ir pārsātināts ar piedāvājumu, elektroenerģija ir lēta vai nemaksā neko – nav problemātiski saražot H2 (pat mēs to varam izdarīt!...), izaicinājums iuzglabāšana tālākai lietošanai. Un te Latvija var piedāvāt savu risinājumu – mūsu apjomīgās pazemes gāzes krātuves iespējas. Pašlaik ir apgūta tikai viena no tām – Inčukaln PGK. Tā ir tikai apmēram desmitā daļa no tām iespējām, ko Latvija varētu piedāvāt Eiropai. Tas ir nozīmīgs apjoms pat visas Eiropas mērogā. Taču, neskatoties uz šīm priekšrocībām, pašlaik tā ir Somija, nevis Latvija, kas cenšas sevi iepozicionēt kā iespējamo reģiona H2 energy hub

Ja realizēsies kaut daļa no tiem atjaunojamās elektroenerģijas projektiem, kuri ir iecerēti, mūsu reģionā būs pamatīga enerģijas pārprodukcija – un tā vietā, lai kļūtu par lētas enerģijas eksportētāju (un tādejādi stiprinātu citu valstu konkurētspēju), būtu daudz lietderīgāk šo lēto enerģiju izmantot mums pašiem - piemēram, veidojot šeit atbilstošu H2 infrastruktūru, lai ražotu un uzkrātu ūdeņradi, kuru izmantotu daudz vērtīgāku produktu radīšanai (piemēram, ne fosīlās degvielas ražošanā), vai vienkārši pārvēršot H2 enerģijā tur un tad, kad pēc tās būs pieprasījums, un tātad arī pievilcīga cena.

Šāds risinājums paaugstinātu arī saules un vēja parku projektu sagaidāmo rentabilitāti, jo radītu papildu pieprasījumu pēc to saražotās enerģijas.

Kā Latvijai nezaudēt “žurku skrējienā”?

Redzot notiekošos procesus un briestošos izaicinājumus saistībā ar “zaļā kursa” īstenošanu, mūsu politikas veidotājiem būtu vērts veikt plašāku sistēmisku analīzi, lai saprastu – cik lielā apmērā ir pamatoti iesaistīties “zaļo projektu” īstenošanas sacensībā (atrast šeit sev pareizo samēru), kad ierobežotu resursu apstākļos būtiski sadārdzinās projektu īstenošanas izmaksas, kas savukārt kaitēs šo projektu konkurētspējai un iespējām atpelnīt veiktās investīcijas? Varbūt pamatoti būtu jau tagad sākt gatavoties tai iespēju nišai, kura arī ir neaizpildīta un kļūs vēl plašāka, visapkārt īstenojoties “zaļās enerģijas” projektiem – veidot risinājumus dispečerizējamām (vadāmām) jaudām un pelnīt, nevis asiņaini konkurējot elektroenerģijas tirgū ar zemākām cenām, bet sniedzot tirgum balansēšanas pakalpojumus (kas maksās krietni dārgāk) un nodrošinot sistēmai ļoti vajadzīgās rezerves jaudas?

Igauņi jau strādā pie iespējām izmantot moderno mazo modulāro kodoltehnoloģiju risinājumus, kas paver iespēju drošai (visos aspektos), videi draudzīgai enerģijas ražošanai – gan elektrībai, gan siltumam, gan ūdeņradim. Skatoties nākotnē, šī ir acīmredzami vienīgā reālā iespēja nodrošināt sevi ar vadāmām un drošām ģenerācijas jaudām pietiekošā apmērā, ja vēlamies mazināt savu atkarību no dabasgāzes.

“Zaļais kurss” nenoliedzami Latvijai radīs lielus izaicinājumus, bet tas nesīs arī daudzas iespējas, tāpēc kā vēl nekad vietā ir pamudinājums – “bērni, mācieties fiziku!”. Tas pavērs jums stabilas, labi atalgota darba iespējas.

Daudz kas jau ir nokavēts, un daudz ko vēl var nokavēt. Būtu labi to šoreiz neizdarīt!

* Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku associācijas izpilddirektors

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Maskavas nams" Rīgā – simbols ģeopolitiskā kursa maiņai?

FotoPirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Lasīt visu...

21

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

FotoSortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Lasīt visu...

3

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

FotoPagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Lasīt visu...

3

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

FotoGodātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Lasīt visu...

3

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

FotoRietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.
Lasīt visu...

21

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

FotoPētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva....

Foto

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es,...

Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienšošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, mēs uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta Ventspils pilsētas pašvaldības...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...